Pagājušajā gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 74,2 petadžouli (PJ). Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu AER patēriņš 2020.gadā bija par 1,3% jeb par vienu PJ mazāks, ko var saistīt ar kopējo energoresursu patēriņa samazinājumu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Kurināmās koksnes īpatsvars kopējā AER patēriņā 2020.gadā bija 78,8% (2019.gadā – 82,2%). Savukārt elektroenerģijas patēriņa īpatsvars bija 13,5%. Biogāzes īpatsvars kopējā patēriņā 2020.gadā bija nemainīgs (4,6%). Biodegvielas un citu energoresursu patēriņa īpatsvars bija attiecīgi 2,8% un 0,3%.
Kurināmās koksnes kopējais patēriņš piecu gadu laikā – no 2016.gada līdz 2020.gadam – palielinājies par 7,8% (par 4,2 PJ) un 2020.gadā sasniedza 58,5 PJ, bet salīdzinājumā ar 2019.gadu samazinājies par 5,5 % (par 3,4 PJ). Pērn eksportēja 40,4 PJ koksnes granulu, kas ir par 3,3% jeb 1,3 PJ vairāk nekā 2019.gadā. Pēdējo piecu gadu laikā granulu eksports palielinājies par 38%, ko veicina izejmateriālu pieejamība un globālā tendence palielināt atjaunīgo energoresursu patēriņu.
Lielākais kurināmās koksnes patērētājs ir pārveidošanas sektors1 – 2020.gadā tā patēriņš veidoja 36,4% no kopējā kurināmās koksnes patēriņa. Pārveidošanas sektorā no 2016.gada līdz 2020.gadam koksnes patēriņš palielinājies par 16,4% (par 3 PJ). Savukārt pārveidošanas sektorā no saules kolektoriem saražotā siltumenerģija 2020.gadā bija 11 GWh jeb 40 TJ.
Novērojamas izmaiņas kurināmās koksnes veidu izvēlē mājsaimniecībās, kur, 2015.gadā vairāk patērēja koksnes granulas nekā briketes, bet 2020.gadā pretēji – koksnes granulu patēriņš samazinājās par 10,6 % (par 217 TJ), bet brikešu patēriņš palielinājās par 18,1% (par 68 TJ). Savukārt kurināmās malkas patēriņš mājsaimniecībās no 2015.gada līdz 2020.gadam palicis nemainīgs, samazinoties vien par 0,2% (par 27 TJ). Lielākais kurināmās koksnes patēriņš rūpniecībā un būvniecībā bija koksnes un koka izstrādājumu ražošanas nozarē, 2020.gadā patērējot 14,5 PJ jeb 91,4 % no kopējā kurināmās koksnes patēriņa rūpniecībā un būvniecībā.
Salīdzinot ar 2019.gadu, pērn biodegvielas patēriņš transportā bija par 29,1% (par 0,4 PJ) lielāks un 2020.gadā bija 1,9 PJ, ko ietekmēja izmaiņas likumdošanā – minimālā biodegvielas piejaukuma palielināšana dīzeļdegvielai no 5% līdz 7% un 95.markas benzīnam no 5 % līdz 10 %. Savukārt piecu gadu laikā – no 2016.gada līdz 2020.gadam – biodegvielas patēriņš transportā palielinājies 4,4 reizes (par 1,5 PJ) vairāk.
Elektroenerģijas patēriņš transportā 2020.gadā bija 339 TJ, kas ir par 6,6% (par 24 TJ) mazāk nekā 2019.gadā, ko ietekmēja patēriņa samazinājums dzelzceļa un cauruļvadu transportā. 2020.gadā, Covid-19 noteikto ierobežojumu dēļ, īslaicīgi atceltie vilcienu reisi ietekmēja elektroenerģijas patēriņa samazinājumu dzelzceļa transportā par 7,4% (par 18 TJ) salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tāpat elektroenerģijas patēriņa samazinājums bija arī cauruļvadu transportā – 2020. gadā par 34,8 % (par 8 TJ) mazāk nekā 2019.gadā. Savukārt autotransportā patēriņš 2020.gadā bija par 2,1% (par 2 TJ) lielāks nekā iepriekšējā gadā.
Saražotā elektroenerģija hidroelektrostacijās palielinājusies par 495 GWh
Pagājušajā gadā Latvijā saražoja 5 725 GWh elektroenerģijas, no tā 3 650 GWh – AER, un salīdzinājumā ar 2019.gadu saražotais apjoms no AER palielinājās par 14,3% (par 457 GWh). Pērn ievērojami palielinājās saražotā primārā elektroenerģija HES – 2 603 GWh, kas ir par 23,5% jeb 495 GWh vairāk nekā 2019. gadā. Vēja elektrostacijās 2020.gadā saražoja 177 GWh, kas ir par 14,9% jeb 23 GWh elektroenerģijas vairāk, un saules elektrostacijās – 5 GWh elektroenerģijas, kas ir par 66,7% (par 2 GWh) vairāk nekā gadu iepriekš.
Koģenerācijas stacijās pērn saražoja 2 940 GWh elektroenerģijas, no tā 29,4% no AER (biogāzes un biomasas koģenerācijas stacijās), kas bija par 7,2 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gadā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 2020.gadā saražotā elektroenerģija biomasas elektrostacijās un koģenerācijas stacijās samazinājās no 575 GWh līdz 520 GWh (par 9,6%) un biogāzes koģenerācijas stacijās no 353 GWh līdz 345 GWh (par 2,3%).
Latvijai noteiktais mērķis no AER saražotās enerģijas īpatsvaram 2020.gada enerģijas bruto galapatēriņā ir 40%. 2019.gadā Latvijā bija trešais augstākais AER īpatsvars (40,97%)2 energoresursu patēriņā Eiropas Savienībā (ES) aiz Zviedrijas (56,4 %) un Somijas (43,1%). ES3 vidējais rādītājs bija 19,7%.
Pērn katrai ES dalībvalstij bija jānodrošina, ka no AER saražotā enerģija – biodegvielas, biogāzes, no AER saražotā un transportā patērēta elektroenerģija – veido vismaz 10% no enerģijas galapatēriņa transportā (2019.gadā Latvijā sasniegti 5,1%)2. Savukārt AER īpatsvars apkurei 2019.gadā bija 57,8%, kas ir otrs augstākais rādītājs apkurei pēc Zviedrijas (66,1%) starp visām ES dalībvalstīm. ES3 atjaunojamā enerģija veidoja 22,1% no kopējās apkurei un dzesēšanai patērētās enerģijas.
1 Pārveidošanas sektors ietver patērēto energoresursu apjomu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai un pārdošanai, kā arī kūdras brikešu un kokogļu ražošanai.
2 aprēķiniem izmanto Eurostat izstrādāto programmu SHARES.
3 Eiropas Savienības dalībvalstu vidējie rādītāji par 27 ES dalībvalstīm.
