Pēteris Strancis absolvējis Rīgas 1. vidusskolu. Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē ieguvis bakalaura grādu (1995), pēc tam diplomēta inženiera grādu arhitektūrā (1996).
Bijis arhitektūras un celtniecības firmas SIA Didrihsons Rīgas filiāles direktors, arhitektu biroja SIA Graf X arhitekts un valdes loceklis, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieks pilsētplānošanas jautājumos, Pilsētplānošanas pārvaldes vadītājs, SIA ĢeoMetrs valdes loceklis, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieks pilsētas izbūves jautājumos, Būvvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora pirmais vietnieks, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors.
Piedalījies projektos Rīgas teritorijas plānojums 2006.–2018. gadam un Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānojums. Grāmatas Otra Rīga līdzautors, Latvijas Nacionālā teātra rekonstrukcijas līdzautors, idejas autors. Bijis Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas loceklis, Rīgas akustiskās koncertzāles starptautiskā konkursa žūrijas loceklis, Europan 9 tehniskās žūrijas loceklis, Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes loceklis.
Pēteris Strancis ir Latvijas Arhitektu savienības (LAS) biedrs; kopš 2007. gada arī Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) biedrs. Šobrīd Pēteris Strancis vada LBS Arhitektūras un pilsētbūvniecības sekciju.
Pēteris Strancis ir līdzīpašnieks un valdes loceklis uzņēmumā SIA Layout17, kura specializācija ir arhitektūras projektu un teritorijas plānojumu izstrāde, kā arī dažādas pilsētbūvnieciskās izpētes.
1. Kādi LBS uzdevumi tuvākajos gados, jūsuprāt, ir paši aktuālākie?
– Profesionālās izglītības kvalitātes veicināšana.
Biedru skaita, līdz ar to arī LBS ietekmes palielināšana.
Pārstāvība un līderība ar profesionālo jomu saistīto lēmumu pieņemšanā.
LBS vajadzētu pildīt arī kādas arodbiedrības funkcijas, iespējami vairāk pārstāvot biedru profesionālās intereses, tostarp paust savu viedokli arī strīdus situācijās. Iespējams, ka tas prasītu papildu administratīvos resursus, bet tā, manuprāt, būtu apspriežama ideja.
Šaurākā lokā ir apspriesta ideja par riskanto klientu un sadarbības partneru saraksta veidošanu.
2. Kas būtu jāmaina vai jāuzlabo LBS valdes darbā?
Uzskatu, ka nepieciešams veicināt LBS ietekmi visās tajās institūcijās, kas ir atbildīgas par kvalitatīvu būvju veidošanu. Tas nozīmē padarīt iespējamu LBS līdzdalību būvprocesu politikā, sākot no idejas, ietverot visu būvniecību, un beidzot ar būvju ekspluatāciju. LBS Arhitektūras un pilsētbūvniecības sekcija uzskata, ka jāveicina izpratne par to, ka kvalitatīva būvniecība var sākties tikai ar kvalitatīvu būvprojektu, bet kvalitatīvs būvprojekts – ar kvalitatīvu ideju. Idejai ir jābūt novērtētai.
Domāju, ka LBS jābūt arī iespējai paust ietekmējošu viedokli par svarīgākajos amatos izvirzītajiem amatpersonu kandidātiem būvniecības jomā valsts un pašvaldību sektorā.
3. Ko jūs varat darīt, lai šos uzdevumus realizētu pats vai sadarbībā ar konkrētu komandu?
Arhitektūras un pilsētbūvniecības sekcijas pārstāvji arī turpmāk ir gatavi līdzdarboties publisko konkursu žūrijās, kā arī Rīgas Būvniecības padomē un konsultēt citas Latvijas pašvaldības būtiskos jautājumos, kas saistīti ar pilsētbūvniecību un arhitektūru.
Uzskatu, ka pieminētās ietekmes realizācijā LBS ir nepieciešama sadarbība ne tikai ar LAS, bet arī ar Latvijas Ainavu arhitektu asociāciju (LAAA) un Latvijas Teritoriālplānotāju asociāciju (LTA). Iespējams, jāapdomā šo organizāciju integrācija LBS ekosistēmā. Jāveicina sadarbība arī ar Nekustamā īpašuma attīstītāju aliansi (NĪAA) un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociāciju (LNPAA).
