Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputāti nedēļas sākumā iepazinās ar novatorisku pētījumu Riga X, kas tapis sadarbojoties ekonomistiem, sociālajiem zinātniekiem, antropologiem, pilsētplānotājiem un arhitektiem, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Pētījuma mērķis ir palielināt Rīgas ilgtermiņa konkurētspēju un ilgtspēju, izstrādājot optimistisku un uz nākotni vērstu, tomēr reālu redzējumu par pilsētas attīstību turpmākajā desmitgadē.

Pētījumā iezīmēti trīs galvenie nākotnes virzītājspēki Rīgas attīstībai tuvākajā desmitgadē: pilsētas kultūras ekonomika, topošā Rīgas studentu pilsētiņa Daugavas kreisajā krastā un plaukstošais informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sektors. Pētījums rāda, ka viens no drošiem veidiem, kā atdzīvināt pilsētu, bremzēt negatīvo demogrāfijas tendenci un veicināt konkurētspēju, ir izmantot kultūru kā instrumentu pilsētas attīstībai – tā var kalpot kā dzinējspēks ekonomikai un talantu piesaistei.

Komitejas sēdē tika diskutēts par kultūras pašreizējo stāvokli galvaspilsētā un iespējamajiem attīstības scenārijiem. Pētījuma autori informēja, ka Latvijā, salīdzinot ar citām ES valstīm, kultūrai tiek atvēlēta samērā liela daļa no IKP un ir lieli ieguldījumi kultūras infrastruktūrā, tomēr Rīgas kultūras dzīvīgums ir salīdzinoši zemāks – galvaspilsētas iedzīvotāji nepietiekami piedalās kultūras dzīvē un maznodrošinātākā sabiedrības daļa patērē kultūru ievērojami zem ES vidējā līmeņa.

Problēma ir tajā apstāklī, ka lielā kultūra koncentrējas tukšajā klusajā centrā, bet mazā kultūra ir izkliedēta apkaimēs un tai nav ne stabila finansējuma, ne stabilas darbības vietas, norādīts pētījumā.

Viens no veidiem, kā paaugstināt Rīgas konkurētspēju un samazināt iedzīvotāju skaita kritumu, ir kultūras ekonomikas attīstība, norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Komitejas deputāti atzina, ka apkaimēs dažādiem kultūras pasākumiem vajadzētu vairāk atvērt skolas un bibliotēkas, savukārt pie lielajām būvēm pilsētas centrā ir iespējas aktivizēt tuvāko apkārtni, piemēram, Lielajai ģildei – Līvu laukumu, Dailes teātrim – Rīgas 1.slimnīcas teritoriju u.c.

Tāpat ir jādomā par kultūras aktivizēšanu dzelzceļa lokā, piemēram, ir industriālas teritorijas, kas meklē jaunas attīstības iespējas. Jāveicina arī brīvās kultūras infrastruktūras veidošana, kas nav piesaistīta institūcijām, kā arī ilgtermiņa stabilitāte finansējuma jomā.

“Ir arī jādomā, ko darīt ar dažādiem pilsētas īpašumiem – varam strādāt pie nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm, nodot tos bezatlīdzības lietošanā. Piemēram, kopā jāatrod risinājums četru ūdenstorņu un  Matīsa tirgus attīstībai, tāpat jāsaprot, kur vislabāk izmantot valsts piešķirto finansējumu. Šis jautājums jārisina kopā vairākām domes komitejām, lai beidzot kultūru izmantotu kā dzinējspēku mūsu pilsētas attīstībai,” uzsvēra Andersone.

Plašāk ar pētījumu Rīga X: Kultūras ekonomika kā pilsētas attīstības instruments var iepazīties mājaslapā rigax.lv.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit