Lai uzlabotu valsts robežas aizsardzību Daugavas posmā pie Latvijas – Baltkrievijas robežas, šobrīd uzstādīti 4 no 6 torņiem robežas novērošanai. Torņu izbūve veicinās valsts robežsardzes efektīvāku un iedarbīgāku valsts robežas kontroli, savlaicīgi identificējot valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumus un citus pārkāpumus valsts robežas joslā, informē būvdarbu pasūtītājs – VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Jūlijā VNĪ vadībā noslēgušies Latvijas – Baltkrievijas robežas robežas žoga izbūves darbi. Kopumā robežas žogs izbūvēts gandrīz 145 km garumā. 2023. gadā tika pabeigta žoga izbūve sauszemes posmos (112 km), šogad soli pa solim notika žoga izbūve gar publiskajiem ūdeņiem.
Sauszemes posmos, kur jau pagājušā gadā izbūvēts žogs, šobrīd turpinās infrastruktūras izbūves darbi: izveidotas vieglo transportlīdzekļu (līdz 3,5 t.) patruļtakas aptuveni 46,16 km garumā (no 119 km) un laipu patruļtakas ap 17 km (no 28 km). Pabeigta pontonu patruļtaku izbūve 1,75 km garumā. Šie risinājumi ļauj robežsargiem piekļūt un kontrolēt robežas zonu.
Patlaban VNĪ vadībā turpinās nepieciešamās infrastruktūras izbūve, kā arī citu risinājumu izbūve divos posmos, kur nav paredzēts robežas žogs – Daugavas posmā, kur kopumā paredzēts izbūvēt 6 novērošanas torņus un piebraucamos ceļus, patruļtaku 16,7 km garumā un piecus tiltus, lai nodrošinātu robežsargu kustību pāri upītēm, strautiem un gravām. Savukārt posmā ap Riču ezeru, kur plānoti rokādes ceļi, kas ļaus robežsargiem operatīvi pārvietoties gar ūdenstilpnes krastu, tā efektīvi reaģējot uz iespējamajiem pārkāpumiem – neatļautu cilvēku vai preču iekļūšanu Latvijā.
Latvijas – Baltkrievijas robežas posmus, kur nav robežas žoga – Daugavas posmu 16,7 km garumā un rokādes ceļu un infrastruktūras izbūvi ap Riču ezeru plānots pabeigt 2025. gadā.
Publicitātes foto
