Pieaug kredīta summas mājokļa iegādei vai būvniecībai

0
366

Ņemot vērā augošās nekustamā īpašuma cenas, aug arī summas, ko iedzīvotāji aizņemas mājokļa iegādei vai būvniecībai. Pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, vidējā mājokļa kredīta summa pieauga par gandrīz 15%, liecina SEB bankas apkopotie dati.

Kopumā pirmajā pusgadā nekustamā īpašuma tirgus turpināja būt ļoti aktīvs, neskatoties uz augsto inflāciju, prognozētajām apsaimniekošanas izmaksām un ģeopolitiskās situācijas radīto nenoteiktību. Redzot mājokļu pieaugošās cenas, kā arī kopējo inflāciju, iedzīvotāji cenšas veidot uzkrājumus un ieguldīt naudu, tostarp iegādājoties nekustamo īpašumu. Šī gada 6 mēnešos mājokļu cenas pieauga vidēji par 10-13%, kas izteikti bija novērojams Rīgas lielākajos mikrorajonos un reģionu centros, piemēram Ādažos, Ogrē, Jelgavā, Jūrmalā, Valmierā, Salaspilī. Savukārt reģionu mazajās pilsētās tik straujš kāpums netika novērots. Līdz ar to vidējā aizņēmuma summa SEB bankā pieaugusi par 15% līdz gandrīz 83 tūkstošiem eiro.

Privātmāju pārdevēji sākuši rīkot privātas izsoles

“Jaunajos projektos cenas joprojām turas augstā līmenī – vidēji ap 2500-3000 eiro par kvadrātmetru – kas skaidrojams ne tikai ar ierobežoto piedāvājumu jauno, energoefektīvo mājokļu tirgū, bet arī ar pieaugošām būvniecības izmaksām un projekta pašizmaksu.

Savukārt situācija otrreizējā tirgū šobrīd ļoti atšķiras no tā, kāda tā bija gada sākumā. Vasarā šajā segmentā, īpaši ja runājam par sērijveidā projektiem, būtiski palielinājies piedāvājums. Trīs un četru istabu dzīvokļu īpašnieki, gaidot jauno apkures sezonu, vēlas mainīt savu īpašumu uz mazāku. Daļa iedzīvotāju meklē iespējas mainīt esošo mājokli uz jauno un energoefektīvāko. Bet vēl viena daļa vienkārši ļoti labi apzinās riskus, kas saistīti ar konkrēto māju ekspluatācijas termiņiem un to izmantošanu nākotnē.

Kas attiecas uz privātmāju tirgu, tad kvalitatīvu un par cenu, kuru var atļauties iedzīvotāji ar vidējā līmeņa algām, piedāvājumu skaits ir ierobežots gan Rīgā, gan reģionos. Ir novērota jauna prakse, ka pārdevēji atsevišķos gadījumos pat rīko privātas izsoles, jo pircēju loks ir ļoti liels,” skaidro SEB bankas Privātpersonu konsultēšanas centra vadītāj Māris Opincāns.

Mājokļu kredītos piešķirts par 4,5% vairāk nekā pērn

Šī gada pirmajā pusgadā SEB banka mājokļa kredītos piešķīrusi nedaudz vairāk par 94 miljoniem eiro, kas ir par 4,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Savukārt darījumu skaits samazinājies par 9%. Vidējais atmaksas termiņš saglabājies nemainīgs – ap 22 gadiem, bet vidējā ikmēneša maksājuma summa nedaudz pieaugusi un veidoja ap 380 eiro.

“Tomēr šobrīd gan potenciāliem aizņēmējiem, gan tiem, kuri atmaksā kredītu, jārēķinās arī ar lielākiem ikmēneša maksājumiem nākotnē. Septiņus gadus ilgušais negatīvā Euribor likmes periods ir beidzies un likmes sāk augt. Euribor likme tiek piemērota 98% aizdevumu, kas nozīme, ka maksājuma palielinājums skars lielāko daļu kredītņēmēju,” norāda Māris Opincāns.

Piemēram, ja saskaņā ar kredīta līgumu kopējā likme bija 2% plus 6 mēnešu Euribor (kas līdz šim bija nulle) un likmes pārskatīšanas datums bija 1.augusts, tad šobrīd kopējā likme ir jau 2,65%. Ikviens aizņēmējs var noskaidrot likmes pārskatīšana datumu sava internetbankā. Protams, katram pieaugums būs individuāls, bet kopumā aprēķina piemērs ir šāds – ja kredīta atlikums ir 100 000 eiro un termiņš 20 gadi, bet kopējā procentu likme aug par 1 procentpunktu, tad ikmēneša maksājumi augs vidēji par 50 eiro, kas nozīmē, ka kopējās izmaksas gadā palielināsies par 600 eiro.

Aug pieprasījums pēc energoefektīviem mājokļiem

“Augošas energoresursu izmaksas veicina vēlmi iegādāties vai būvēt energoefektīvu mājokli. Līdz ar to aug arī piešķirto SEB Zaļo mājokļu kredītu skaits. Ja pavasarī tie veidoja vien dažus procentus no kopumā piešķirtajiem aizdevumiem, tad vasarā – jau ap 10%. Aug pieprasījums pēc zaļā kredīta ne tikai dzīvokļiem, bet arī privātmāju būvniecībai. Un mēs prognozējam, ka pieprasījums pēc kredītiem energoefektīviem mājokļiem tikai augs,” atzīmē Māris Opincāns.

Šogad pirmajos sešos mēnešos privātmāju iegādei vai būvniecībai piešķirts par 20% vairāk nekā pērn. Arvien aug pieprasījums pēc aizdevumiem tieši māju būvniecībai, kas skaidrojams gan ar vēlmi pielāgot mājokli sev, gan ar nepietiekošu privātmāju piedāvājumu ar optimālu dzīvojamo platību (līdz 200 kvm).

Dārgākās privātmājas joprojām ir Rīgā, kur vidējā aizdevuma summa mājas būvniecībai ir ap 160 tūkstošiem eiro, bet iegādei – ap 140 tūkstošiem, un Pierīgā – attiecīgi 165 tūkstoši un 150 tūkstoši. Pārējā Latvijā aizdevumi, pērkot privātmāju, ir nedaudz zemāki – ap 120-140 tūkstoši eiro, savukārt māju būvniecībai – ap 120-160 tūkstoši eiro, pie tam, klientiem ir jārēķinās ar lielāku savas naudas ieguldījumu jeb līdzdalību, jo nekustamā īpašuma vērtētāja noteiktā tirgus vērtība var ierobežot piešķiramā kredīta apjomu.

“Privātmāju finansēšana veido apmēram ceturto daļu no darījumiem. Savukārt, runājot par dzīvokļiem, redzam, ka 63% no visiem darījumiem joprojām ir ēkās, kas vecākas par 2000.gadu. Vidējā aizdevuma summa šajā segmentā šobrīd ir divas reizes zemāka, nekā projektos, kas uzbūvēti pēc 2000.gada, proti, 53 tūkstoši pret 106 tūkstošiem. Savukārt, salīdzinot aizdevuma summas dzīvokļiem dažādos reģionos, var teikt, ka dārgākie īpašumi jauno projektu kategorijā ir galvaspilsētā, kur vidējā finansējuma summa ir ap 110 tūkstošiem eiro, bet lētākie – veco ēku kategorijā ārpus Rīgas reģiona, kur vidējā aizdevuma summa ir ap 38,5 tūkstošiem,” noslēdz Māris Opincāns.