Mūsu darītais tieši vai netieši ietekmē apkārtējos. Veidojot apkārtējo vidi, gan katram individuāli, gan sabiedrībai ir jādomā vairākus soļus uz priekšu, lai mūsu darbība vai bezdarbība neradītu negatīvas sekas līdzcilvēkiem un viņu iespējām brīvi un bez šķēršļiem iekļauties sabiedrībā.
Cilvēka dzīves cikls ir daudzveidīgs. Ir kāpumi un kritumi, ir veiksmes un neveiksmes, ir nobriešana, spēka pilnbrieds un brieduma nogurums, ir veselība un laiks, kad daudz vairāk jādomā par to, ko un kā darīt. Bet vai tam ir jāietekmē cilvēka tiesības brīvi un bez šķēršļiem sev saprotamā un piekļūstamā veidā iekļauties sabiedrībā, iegūt izglītību, strādāt un saņemt nepieciešamos pakalpojumus? Nešaubīgi nē! Ir jāveido vide, kurā ikviens cilvēks jebkurā dzīves periodā atrod to specifisko veidu, kā nodrošināt savas vajadzības pēc piekļūstamas vides, informācijas un pakalpojumiem. Kādēļ tas ir tik nozīmīgi? Atbilde ir tikpat vienkārša, cik sarežģīta – mūsdienu sabiedrībā līdzās dzīvo, darbojas un attīstās cilvēki ar dažādām un nereti arī specifiskām vajadzībām, tostarp cilvēki ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem. Bez piekļuves fiziskajai videi, transportam, informācijai un saziņai, ieskaitot informācijas un sakaru tehnoloģijas un sistēmas, cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, arī personām ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem, nav nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas dalībai sabiedriskajos procesos, tādējādi veicinot sociālo atstumtību un kavējot sabiedrības attīstību kopumā.
Nepiekļūstama vide un pakalpojumi nav salāgojami ar neatkarīgas un patstāvīgas dzīves pamatprincipu. Nepiekļūstamība rada atkarību no līdzcilvēku atbalsta pat tādās ikdienišķās lietās kā, piemēram, iekļūšana veikalā, pastā, izglītības iestādē, sabiedriskajā transportā u.c.
Latvijā ik gadu pieaug personu ar invaliditāti īpatsvars sabiedrībā – no 8,6% 2014.gadā līdz 10,5 % šī gada sākumā –, un tie ir gan bērni, gan darbspējas vecuma cilvēki, gan seniori. Ietekmējošs faktors ir sabiedrības novecošanās kopumā, kas redzams cilvēku ar invaliditāti skaita pieaugumā tieši vecuma grupā 65+. Tādēļ jo īpaši jādomā par darbībām un pieņemtajiem lēmumiem, kas būtiski ietekmē vairāk nekā 10% no mūsu sabiedrības brīvi un bez šķēršļiem iekļauties dažādos sabiedriskajos procesos.
Vides un informācijas piekļūstamības no-drošināšana nav vēlamība vai labās gribas izpausmes veids, bet gan absolūta nepieciešamība, kas ir jānodrošina dažādās jomās un nozarēs, garantējot pilnvērtīgu tiesību un brīvību nodrošināšanu un iekļaujošu vidi un sabiedrību kopumā. Dzīve ir mainīga, un arī vajadzības var būt ļoti dažādas.
Nereti negatīvo ietekmi uz cilvēku spējām brīvi un bez šķēršļiem iekļauties sabiedrībā rada nepārdomāti lēmumi, kam ir pavisam vienkāršs un viegli novēršams iemesls – informācijas un zināšanu trūkums.
Visiem, kas iesaistīti normatīvā ietvara izstrādē, pakalpojumu attīstībā, plānošanā vai būvniecībā, ir īpaša atbildība par to, lai mūsu izvēles un darītais palīdzētu nojaukt barjeras, nevis veicinātu jaunu šķēršļu veidošanos.
Šajā rakstā mēģināsim izprast mūsu zināšanu un izvēles nozīmi un to, kā varam veicināt vienlīdzīgas iespējas visiem – gan sev, gan kolēģiem, gan sadarbības partneriem, gan sabiedrībai kopumā.
Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris augusta numurā (Nr.87).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
