Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pieļauta tūrismam un vietējiem iedzīvotājiem domātu būvju veidošana piekrastes ūdeņos, neaizsedzot skatu uz ainavu.
Skatot grozījumus Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā, plašāka diskusija izvērtās par deputāta Edgara Tavara (ZZS) priekšlikumu likumā noteikt tūrisma un atpūtas inženierbūves jūras piekrastes ūdeņos definīciju, ka tā būtu ar sauszemi saistīta vai uz jūras gultnes nostiprināta inženierbūve jūrā, kas paredzēta tūrisma, atpūtas un izklaides mērķiem. Politiķis iesniedzis arī saistītus priekšlikumus.
Tavars skaidroja, ka priekšlikumus iesniedzis pēc Jūrmalas domes aicinājuma un atbalsta saņemšanas no Latvijas Lielo pilsētu asociācijas un tas paredz iespēju, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, uzbūvēt atpūtas vietu jūrā. Tas palīdzētu Jūrmalas kā kūrortpilsētas attīstība un šādos darbos tiktu ievērotas vides prasības, atzīmēja politiķis.
Pēc komisijas priekšsēdētāja Krišjāņa Feldmana (JKP) jautājuma par kādām konkrētām iecerēm, Jūrmalas pašvaldības izpilddirektora vietnieka amata pienākumu izpildītājs Arturs Grants komisijas sēdē norādīja, ka šogad Jūrmala no privātpersonām, arī kāda konsultanta, ir saņēmusi priekšlikumu par inženierbūvi, kas varētu tapt Jūrmalā, Turaidas ielas galā, un varētu turpināties piekrastes ūdeņos maksimums 300 metru garumā. Ierosinājums ir apspriests ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, norādīja Grants.
Pilsētas izpilddirektora vietnieks skaidroja, ka pašreizējais normatīvais regulējums nav pietiekams šādas būves izveidei. Paredzēts, ka būve ietvertu arī restorāna izveidi.
Komisijas sēdē deputāts Kārlis Šadurskis (JV) uzsvēra, ka ir svarīgi, lai ar šādu būvi netiktu aizsegts skats uz jūru. Arī Feldmans uzsvēra, ka nevar tikt veidotas ainavas skatus aizsedzošas celtnes, taču runa varētu būt par pagaidu būvi pludmalē, kas iedzīvotājiem būtu publiski pieejama bez maksas, reizē to varētu izmantot arī komerciāliem mērķiem. Viņš kā piemēru minēja būvi Palangā.
Komisijas vadītājs sākotnēji pieļāva, ka šādu priekšlikumu varētu atbalstīt uz otro lasījumu tālākajai diskusijai, taču, ja netiks piedāvāti uzlabojumi priekšlikumiem, tos varēs galīgajā lasījumā no likumprojekta svītrot ārā. Feldmans uzsvēra, ka nekādas afēras šeit nevar pieļaut un jābūt nodrošinātam, ka šādai būvei var piekļūt iedzīvotāji.
Pēc Feldmana un deputāta Ivara Zariņa (S) priekšlikuma grozījumu Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā skatīšana šodien tika atlikta. Zariņš norādīja, ka politiski ir atbalsts šādas infrastruktūras izveidošanai, kas būtu publiski pieejama, un tagad no ierēdņiem tiks gaidīts nepieciešamais risinājums, kā to noteikt likumā.
Paredzēts Saeimai lūgt pagarinājumu priekšlikumu iesniegšanai grozījumiem līdz 13.janvārim.
