Viena no lielākajām plastmasas cauruļvadu sistēmu piegādātājām mūsu valstī SIA Pipelife Latvia novembrī svinēja uzņēmuma pastāvēšanas 25 gadu jubileju.
Uzņēmums reģistrēts 1996.gada 26.novembrī un Latvijā pārstāv starptautisko koncernu Pipelife International, vienu no vadošajiem plastmasas cauruļvadu sistēmu ražotājiem pasaulē.
Plaša ģeogrāfija
Pipelife rūpnīcas izvietotas 25 pasaules valstīs, uzņēmuma sortimentā ir caurules no plastmasas ūdensapgādei, saimnieciskajai un lietus kanalizācijai, lauksaimniecības drenāžai un laistīšanai, kabeļu aizsardzībai, gāzes apgādei, apkurei, kā arī akas un plašs veidgabalu klāsts.
Pipelife Latvia galvenokārt sadarbojas ar ģeogrāfiski tuvākajām koncerna rūpnīcām Igaunijā, Polijā, Zviedrijā un Somijā, tādējādi saglabājot optimālas transporta izmaksas un nodrošinot konkurētspējīgu produkcijas cenu.
Pipelife Latvia ceturtdaļgadsimta laikā Latvijas tirgū uzkrātā statistika ir iespaidīga – kopā piegādāti 52 000 kilometru plastmasas cauruļvadu, tātad kilometrāžas ziņā vienreiz ir apjozta zemeslode un par trešdaļu pievārēts jau otrs aplis. 25 gadu laikā Latvijā kopā pārdoti 60 000 tonnu materiālu, un ik gadu piegādā 10 000 aku.
Ivo Tinkuns, SIA Pipelife Latvia pārdošanas vadītājs. Māris Rullis, Pipelife Latvia vairumtirdzniecības vadītājs.
Četri posmi
SIA Pipelife Latvia pārdošanas vadītājs Ivo Tinkuns stāsta, ka uzņēmums Latvijā ir pieredzējis četrus atšķirīgus attīstības posmus. Pirmais posms saistāms ar periodu no uzņēmuma dibināšanas līdz 2005.gadam, kad plastmasas produktu tirgus sāka veidoties un plastmasas cauruļvadi un būvelementi iekaroja vietu tirgū. Tinkuns atminas, ka sākotnēji plastmasas materiāli netika pieņemti, pirmie un kādu laiku arī vienīgie objekti, kuros pasūtītāji uzdrošinājās tos izmantot, bija ūdenssaimniecības infrastruktūra Ventspilī un valsts robežpunkti.
Otrais attīstības posms bija pirmskrīzes jeb trekno gadu laiks, kad lietas gājušas uz urrā un apjomi auga ātrāk, nekā uzņēmums spēja piegādāt materiālus.
Nākamais – trešais – posms bija krīze un pēckrīzes kritums, kas ievērojami ietekmēja gan būvniecības nozari kopumā, gan katru uzņēmumu. «Pēckrīzes kritums bija ļoti sāpīgs. Būvniecības apjomi visā valstī saruka par pusi. 2008.gada septembrī faktiski vienā mirklī viss apstājās,» stāsta Tinkuns. Lai noturētos virs ūdens, bijuši spiesti atlaist pusi darbinieku. Turklāt īsi pirms krīzes piedzīvots sāpīgs trieciens, kad konkurenti pārpirkuši septiņus labus darbiniekus.
Patlaban rit ceturtais posms – normāls izaugsmes laiks, kas saistāms ar sortimenta paplašināšanu un jauniem darbības virzieniem. Pipelife Latvia var lepoties ar vairākiem darbiniekiem, kas uzņēmumā strādā gandrīz kopš pirmsākumiem. Pēdējā gada laikā darbu sākuši astoņi jauni kolēģi, un kopējais darbinieku skaits pašlaik ir 25. Turklāt Rīgā darbojas Pipelife koncerna digitālā mārketinga departaments.
Attīstīs iekšējos tīklus
Līdz šim Pipelife Latvia darbība bija galvenokārt saistīta ar infrastruktūras projektiem un ārējo tīklu apgādi. Šajā segmentā uzņēmums ir viens no tirgus līderiem gan pārdošanas apjoma, gan sortimenta ziņā. Iekšējo tīklu produkti līdz šim tirgoti mazāk, taču turpmāk šim segmentam pievērsīs vairāk uzmanības.
«Latvijas tirgus ir mazs, un virzienu, kuros augt, nav nemaz tik daudz. Infrastruktūras sadaļā attīstības potenciālu esam izsmēluši, ir skaidrs, ka neesam un nekad nebūsim vienīgie spēlētāji šajā nišā. Ar mātes kompānijas atbalstu kā vienu no galvenajiem turpmākās izaugsmes virzieniem esam noteikuši iekšējos tīklus, kas strauji attīstās. Veidojam jaunu departamentu un komandu, kas ar šo segmentu strādās. Sortimentā ietilpst visu veidu plastmasas caurules un veidgabali apkurei, aukstā un karstā ūdens apgādei, iekšējai kanalizācijai, elektroinstalācijas aizsardzībai un telekomunikācijām, ventilācijai, lietusūdens novadīšanai. Iekšējie tīkli ir svarīgs segments, kam priekšā ir liela izaugsme, klāt nāk gudrās lietas – sensori, vadība. Projekti mainās atkarībā no objekta funkcijas – vai tā būs slimnīca, viesnīca vai cita ēka –, un risinājumi nav tik vienveidīgi, kā bieži mēdz būt lielajos infrastruktūras projektos, piemēram, ceļu būvē. Tuvākajā piecgadē vai desmitgadē šis būs jauns virziens, noturot pozīcijas ārējo tīklu segmentā,» uzņēmuma nākotni prognozē Tinkuns.
Paredz izaugsmi
Visi Pipelife piedāvātie produkti būs pieejami BIM vidē. Tinkuns pauž pārliecību, ka Latvijas būvniecības tirgus ir ar krietnu izaugsmes potenciālu. Neesot nekāda pamata domāt, ka plastmasas cauruļvadu un veidgabalu segments varētu apsīkt. Šādām aplēsēm pamatā ir fakts, ka būvapjomi Latvijā vēl atpaliek no Igaunijas un Lietuvas. «Domāju, tas ir tikai investīciju jautājums,» uzskata uzņēmuma vadītājs.
Uzņēmuma funkcija ir piedāvāt risinājumu atbilstīgi projekta specifikācijām. «Projekti mēdz būt diezgan sarežģīti, ne vienmēr klientiem ir laiks iedziļināties visās niansēs līdz pat sīkākajai blīvgumijai, to darām mēs. Reizēm precizējam sākotnējo informāciju, būvniekam piedāvājam projekta servisa pakalpojumu,» skaidro Tinkuns.
Daudz lielu objektu
Pipelife plastmasas materiāli gadu gaitā ir izmantoti daudzos lielos būvniecības projektos visā Latvijā. Iepirkšanās ciemata Via Jurmala Outlet Village pirmajā posmā, kas 2020.gada sākumā bija uzņēmuma lielākais objekts, ar ko iepazīties bija ieradušies kolēģi no Igaunijas.
Pipelife Latvia vadītājs teic, ka objektu sarakstā īpaši izceļams Stradiņa slimnīcas jaunais korpuss, kur ierīkota viena no lielākajām lietusūdens savākšanas sistēmām Baltijā. Sarežģīts objekts bija tirdzniecības centrs Sāga, kur cauruļvadu projektēšana notika paralēli būvniecībai, turklāt projektā bija iekļautas specifiskas caurules, kas Pipelife rūpnīcā pasūtītas speciāli.
Īpaši izceļams New Hanza City darījumu un dzīvojamais kvartāls, kam Pipelife Latvia piegādāja līdz šim lielākā diametra – 630 mm – ūdensvada caurules gandrīz kilometra kopgarumā.
Top jauna līnija
Pipelife Latvia kā ražotājs nepiedalās tiešajos apgādes konkursos, tomēr pašlaik kopā ar Igaunijas rūpnīcu startē Rail Baltica infrastruktūras konkursā, stāsta Pipelife Latvia vairumtirdzniecības vadītājs Māris Rullis.
«Šajā objektā runa galvenokārt ir par kabeļu aizsardzības cauruļvadiem, lielākoties tie ir vienveidīgi produkti. Pieņemot, ka varam iegūt 30–40 procentus cauruļvadu apjoma, Igaunijas rūpnīca montē jaunu ražošanas līniju,» atklāj Rullis. Viņš gan uzsver, ka lielākā neziņa un arī uztraukums ir par to, vai cena nebūs jāgarantē noteiktam laikposmam, piemēram, desmit gadiem. «Tas daudziem piegādātājiem un būvniekiem ir galvenais jautājums. Šogad izejmateriālu cenas turpina augt, radot būvniekiem problēmas, jo 2020.gada beigās sāktajiem objektiem cenas bija pavisam citas. Turklāt lēciens bija pamatīgs, trīs mēnešos cenas pieauga par trešdaļu,» vērtē Rullis.
Viņaprāt, vēl viena problēma, ko varētu saasināt Rail Baltica, ir darbaroku trūkums nozarē. «Jau tagad trūkst brigāžu, kas rok cauruļvadus. Ja visi saskries uz Rail Baltica, neviens nezina, kāda situācija ar darbaspēku būs pārējā tirgū. Iespējams, arī tas cels cenas un pazeminās darbu kvalitāti,» viņš uzskata.
Augsta precizitāte
Pēdējos gados Pipelife ir attīstījis lietus un kanalizācijas sistēmu produktus ar augstas precizitātes ražošanu. Tas ir pasaulē pirmais uzņēmums, kas izmanto automatizētu 3D drukāšanu un programmatūru, lai ražotu standarta un nestandarta skataku teknes. Pirms pusotra gada iedarbināts pirmais 3D printeris, un tagad Pipelife gatavojas 3D drukāšanai visā grupā. Uzņēmuma vadība pauž, ka tas krietni uzlabos efektivitāti un precizitāti polipropilēna (PP) tekņu ražošanā, nodrošinot lielāku produktu pieejamību un augstu kvalitāti.
Kā skaidro Tinkuns, iespējams, jau drīzumā specifiskus veidgabalus varēs izgatavot uz vietas veikalos. 3D drukas tehnoloģijām vēl ir, kur augt, jo īpaši lielgabarīta elementu, piemēram, trīsmetrīgu aku, izgatavošanā. Latvijā šī tehnoloģija būtu ļoti noderīga, jo ir daudz nestandarta risinājumu un specifisku pasūtījumu.
Pipelife piedāvā energoefektīvu infrastruktūru zaļā ūdeņraža ražošanai. To iegūst, elektrolizējot ūdeni un izmantojot elektrību no atjaunīgiem enerģijas avotiem. Pipelife zīmols SoluForce ražo un izplata sertificētu cauruļvadu sistēmu ūdeņraža pārvadei. Tie ir inerti cauruļvadi, kas iztur milzīgu spiedienu un paredzēti gan naftai, gan dažādām ķīmiskām vielām. Šo segmentu attīsta Pipelife centrs Holandē. Viens no pirmajiem objektiem Baltijā, kur izmantos SoluForce cauruļvadus, ir vēja parks pie Pērnavas Igaunijā.
Draugos ar vidi
Patlaban vairāk nekā 90% zīmola produktu ir pārstrādājami vai atkārtoti lietojami. Grupa ir izvirzījusi papildu mērķi – 2023.gadā visiem jaunajiem produktiem jābūt 100% pārstrādājamiem vai atkārtoti lietojamiem.
Kā atzīst Rullis, pagaidām šī ir tālākas nākotnes tēma, jo Latvijā vecākajiem ierīkotajiem plastmasas cauruļvadiem nav vairāk par 25 gadiem, bet garantētais kalpošanas laiks šiem materiāliem nav mazāks par 50 gadiem.
«Plastmasai CO2 iespaids uz vidi ir viens no zemākajiem, turklāt tas attiecas uz visu ciklu. Plastmasa ir pārstrādājama. Kaut pēc 50 gadiem caurules var izrakt, saberzt un no iegūtā materiāla izgatavot jaunas lietas. Plastmasa ir viegla, lielākā apjomā ērti transportējama. Paredzams, ka ekoloģiskais aspekts arī Latvijā jau drīzā nākotnē spēlēs lielu lomu konkursos. Somijā jau tagad tas darbojas,» skaidro Rullis.
«Visus ražošanā radušos atgriezumus nododam pārstrādei, visās rūpnīcās uzstādīti filtri, kas novērš mikrodaļu nonākšanu vidē. Tās ir vienkāršas un pašsaprotamas lietas. Varam visu savākt, un gatavais produkts vairs nerada riskus videi. Tas kalpos 100 gadus,» papildina speciālists. Viens no piemēriem plastmasas cauruļvadu ilgmūžībai ir Olimpiskais stadions Berlīnē, kas celts 1936.gadā. Tas ir pirmais zināmais objekts, kurā izmantotas plastmasas kanalizācijas caurules, kas savu funkciju pilda joprojām.
Pipelife Latvia lielākie projekti
● Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca
● Jūrmalas ārējās ūdensapgādes tīkli un saimnieciskā kanalizācija
● Tirdzniecības centrs Sāga
● Laimas saldumu ražotne Ādažos Orkla Latvija
● Lidl pārtikas veikali
● Loģistikas parks A6
● Iepirkšanās ciemats Via Jurmala Outlet Village
● Darījumu un dzīvojamais kvartāls New Hanza City
Uldis Andersons
Attēli no uzņēmuma albuma
Pārpublicēts no žurnāla Būvinženieris decembra numura (Nr.83).