Pagājušajā gadā Rīgā 1,6% dzīvokļu īpašumu darījumu notika ar ēkām, kuru nolietojums pārsniedz 60%, savukārt teju 10% ar dzīvokļiem, kas atrodas ēkās ar nolietojumu 46-60% robežās, aģentūru LETA informēja nekustamo īpašumu kompānijas Latio pārstāvji.
Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka vidējais laiks, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, arvien pieaug – šobrīd tās ir 85 dienas. Iedzīvotāju piesardzība, stingrā banku kredītpolitika un vispārējā neskaidrība, kas valda nekustamo īpašumu tirgū, pircējiem liek nesteigties ar īpašumu iegādi.
Nekustamo īpašumu aģentūra Latio februārī novērojusi pērn sākušos tendenci, kad EURIBOR likmes pieauguma dēļ atgriežas pircēju interese par sērijveida projektiem un uzmanības centrā ir tieši lētākie dzīvokļi.
Kompānijā informē, ka Rīgā ēkās ar 70% nolietojumu un vairāk šogad pārdoti nepilni 2% dzīvokļu no visiem darījumiem ar dzīvokļu īpašumiem ar vidējo cenu 520 eiro par kvadrātmetru. Daļa pircēju iegādājas lētus dzīvokļus ar mērķi tos atjaunot paši, tomēr, ja mājoklis atrodas teju pirms pusgadsimta būvētā nerenovētā ēkā, jārēķinās ar tehniskā nolietojuma radītājām problēmām – tā var būt bumba ar laika degli un beigties ar kritisku avārijas situāciju.
Uzņēmumā norāda, ka februārī 4% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža. Vienlaikus februārī 50% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu, savukārt 1% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu, nekā norādīts sludinājumā. Tāpat uzņēmumā norāda, ka februāra laikā 30% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes.
Vidējā cena sērijveida dzīvoklim Rīgas apkaimēs svārstās ap 1030 eiro par kvadrātmetru, kas ir par 6% mazāk nekā pērn šajā pašā laika posmā. Iegādei pieejami apmēram 1800, bet īrei 1550 dzīvokļu.
Vēl viens otrreizējā tirgus projektiem labvēlīgs faktors – mikrorajonu dzīvokļu īpašnieki nereti izrādās elastīgākie tirgus dalībnieki un ir gatavi samazināt pārdodamā īpašuma cenu robežās no 5% līdz 25%. Turpretī jauno un renovēto projektu pārdevēji cenas nesteidz samazināt, taču pakāpeniski sāk pieņemt cenu kāpuma apstāšanos. Vidējā cenu atšķirība starp pirmskara laika projektiem un renovētām ēkām Rīgas centrā ir aptuveni 20-30%.
Ministru kabineta noteikumi par būvju tehnisko apsekošanu nosaka, ka otrās un trešās grupas publiskai daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamajai ēkai tehniskā apsekošana jāveic ne retāk kā reizi 10 gados, pievēršot uzmanību ēkas būvkonstrukcijām visā ēkā, pārbaudot ēkas mehānisko stiprību, stabilitāti, lietošanas drošību, ugunsizturību un tai nozīmīgu inženiertehnisko sistēmu faktisko tehnisko stāvokli, kā arī iespējamās patvaļīgās būvniecības novērtējumu un ietekmi uz ēkas nesošajām konstrukcijām.
Savukārt profilaktiskā apsekošana jāveic reizi gadā, konstatējot, vai nav notikusi ēkas nosēšanās, radušās plaisas, atvērušās šuves starp mājas elementiem, atlobījies apmetums, vai nav radušies mitruma un aukstuma izraisīti bojājumi, deformācijas un pelējums.
Latio tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva skaidro, ka bieži vien pircējs primāri pievērš uzmanību tikai ēkas vizuālajiem faktoriem, skatoties uz dzīvokļa iekšējo apdari. Pagraba telpas, bēniņi un sienu konstrukcijas paliek fonā, kaut gan kopējā ēkas plānā tas ir ļoti būtiskas.
“Runājot par dzīvokļiem, potenciālajam pircējam ir svarīgi noskaidrot cauruļu un radiatoru kvalitāti, pārbaudīt ūdens spiedienu, elektroinstalāciju, rūpīgi apskatīt sienas, vai uz tām nav redzamas pelējuma pēdas. Tikpat rūpīgi būtu jāizpēta arī pašas ēkas tehniskais stāvoklis, konkrēti, vai ir mainīts jumts, stāvvadi un elektroinstalācijas koplietošanas telpās, kādā stāvoklī ir apkures, ūdens un kanalizācijas sistēmas, kā arī palīgtelpas. Ja ēka ir renovēta, būtu noderīgi aprunāties ar ēkas iedzīvotājiem un noskaidrot, kā tiek vērtēta darbu kvalitāte un kādas izmaiņas jūtamas mājokļos – diemžēl ir gadījumi, kad ēkas remonts tehnisko stāvokli var pat pasliktināt,” pauž Ijevleva.
Viņa arī atzīmē – ja ēka nav piedzīvojusi siltināšanu un fasādes atjaunošanu, svarīgi uzzināt potenciālo kaimiņu vēlmi šo jautājumu sakārtot, lai pēc īpašuma iegādes iedzīvotāju vidū nerastos domstarpības par nama tālāko likteni.
