VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) apgrozījums 2022.gada pirmajā pusgadā bija 22,16 miljoni eiro, kas ir par 4,3% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt kompānijas peļņa saglabājusies apmēram pagājušā gada pirmā pusgada līmenī un bija 4,16 miljoni eiro, aģentūru LETA informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
Salīdzinājumā ar 2021.gada pirmo pusgadu par vienu darījumu pieaudzis izsolēs pārdoto īpašumu skaits, vienlaikus liela apmēra darījumu skaits bijis mazāk – 2022.gada pirmajā pusgadā izsolēs pārdoti 50 īpašumi par kopumā 3,45 miljoniem eiro, tostarp 24 vidi degradējošas būves 15 adresēs. Pērn šajā periodā VNĪ pārdeva 49 īpašumus par kopumā 4,83 miljoniem eiro no kuriem deviņās adresēs atradās 12 vidi degradējošas būves.
Nozīmīgākie darījumi 2022.gada pirmajā pusgadā bija īpašumu Dzirnavu ielā 113, Kapseļu ielā 8 un Ganību dambī 26 pārdošana atklātās publiskās izsolēs. Īpašumi pārdoti attiecīgi par 1,2 miljoniem eiro, 454 700 eiro un 909 000 eiro. Īpašumu pārdošanā gūtos ieņēmumus VNĪ izmantos valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā un attīstībā.
Kompānijā arī atzīmē, ka VNĪ sešu mēnešu EBITDA bija 10,26 miljoni eiro, kas ir par 4%, jeb 0,92 miljoniem eiro vairāk nekā 2021.gadā.
2022.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, par 0,54 miljoniem eiro pieauguši ieņēmumi no nekustamā īpašuma nomas, sasniedzot 11,57 miljonus eiro, par 1,28 miljoniem eiro auguši ieņēmumi no valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un būvniecības, sasniedzot 6,47 miljonus eiro, bet ieņēmumi no VNĪ nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas veidoja 4,12 miljonus eiro.
Kopumā uzņēmuma darbība 2022.gadā norisinās atbilstoši VNĪ vidēja termiņa darbības stratēģijai 2018.-2022.gadam un darbības plāniem, norāda kompānijā.
Griškevičs min, ka, neskatoties uz aktuālajiem pirmā pusgada izaicinājumiem, VNĪ turpina attīstību un stabilu darbību. Līdztekus nepārtrauktas būvniecības nodrošināšanai visos 23 valsts nozīmes projektos un papildus finansējuma piesaistei, VNĪ strādā pie dažādiem valsts nozīmes projektiem, lai stiprinātu valsts drošības infrastruktūru. Tāpat VNĪ turpina darbu pie nākotnes biroja koncepcijas attīstības.
No 2022.gada 2.maija līdz 29.jūlijam VNĪ īstenoja valsts pārvaldes kopstrādes pilotprojektu Talejas ielā 1, Rīgā. Tajā tika sniegts atbalsts publiskajām iestādēm, kuras sākušas darba vides pārmaiņu procesu vai to vēl plāno. Kopstrādes pilotprojekta mērķis – sniegt iespēju publiskā sektora darbiniekiem praksē iepazīt modernas darba vides priekšrocības, lai veicinātu mūsdienu prasībām atbilstošu biroju ieviešanu valsts pārvaldē. Projekta ietvaros trīs mēnešu laikā aktivitātēs bāzēta biroja telpas izmēģinājuši gandrīz 400 darbinieku no 33 publiskā sektora iestādēm. VNĪ paredz iespēju projektu turpināt, lai nākotnē sekmētu kopstrādes telpu un aktivitātēs balstītu biroju izveidi Rīgā un reģionos.
VNĪ turpina darbu pie ilgtspējīgas būvniecības vadlīnijām, kur papildu esošajām normatīvu prasībām VNĪ darbu veicējiem izvirzīs ilgtspējas prasības, kuru ieviešana samazinās ēkas dzīves cikla izmaksas un negatīvo ietekmi uz vidi. Prasību ieviešanu VNĪ iepirkumos plāno sākt šogad.
Sākts darbs arī pie būves informācijas modelēšanas (BIM) prasību pilnveidošanas, kas sniegs precīzāku un detalizētāku informāciju nozares pārstāvjiem.
Nozīmīgākie no 46 VNĪ pārvaldībā esošajiem attīstības projektiem ar kopējo projektu budžetu 230 miljoni eiro ir Latvijas-Baltkrievijas ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūve prioritārajos posmos, Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa rekonstrukcija, Rīgas pils Konventa (kastelas) restaurācija un pārbūve, Latvijas Leļļu teātra ēkas un Valmieras drāmas teātra ēkas energoefektivitātes paaugstināšana, robežšķērsošanas vietas Terehova modernizācija, ēkas Mārstaļu ielā 6 pielāgošana Rakstniecības un mūzikas muzeja mājvietai, Skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāļu kompleksa izveide Meirānu ielā 2, Dailes teātra skvēra labiekārtošana un Latviešu strēlnieku laukuma seguma atjaunošana.
VNĪ apgrozījums 2021.gada pirmajā pusgadā bija 21,24 miljoni eiro, kas ir par 12,7% vairāk nekā šajā periodā 2020.gadā, savukārt VNĪ peļņa pieauga 2,2 reizes un bija 4,2 miljoni eiro.
VNĪ nodrošina nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību 352 ēku un būvju īpašumiem, kuros ietilpst 1000 ēku 0,95 miljonu kvadrātmetru platībā, kā arī zeme zem ēkām 607 hektāru platībā, un 3460 zemes īpašumiem ar kopējo platību 907 hektāri.
Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.
