Plānots sākt PPP procedūru Bauskas apvedceļa būvniecībai

0
275
Foto no Bauskasnovads.lv

Plānots sākt publiskās un privātās partnerības (PPP) procedūru Bauskas apvedceļa būvniecībai, liecina Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotais un saskaņošanai valdībā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma mērķis ir sākt PPP procedūru valsts galvenā autoceļa Rīga-Bauska-Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta pirmās kārtas Bauskas apvedceļš īstenošanai, sākt nekustamo īpašumu atsavināšanu projekta otrās kārtas Iecavas apvedceļš īstenošanai, kā arī noteikt nacionālo interešu objekta statusu Bauskas apvedceļa un Iecavas apvedceļa infrastruktūrai.

Autoceļa A7 posma no pašlaik būvniecības stadijā esošā Ķekavas apvedceļa līdz Ārcei, ietverot Iecavas apvedceļu un Bauskas apvedceļu, ir 50,35 kilometri. Plānotā izbūvējamā infrastruktūra ietver pamattrasi, tai skaitā A7 posma no Ķekavas apvedceļa līdz Iecavas apvedceļa sākumam pārbūvi par divu brauktuvju ceļu, Iecavas, Bauskas apvedceļu izbūvi ar divām brauktuvēm (pa divām joslām katrā), kā arī saistītās infrastruktūras izbūvi (satiksmes pārvadi, tehniskie risinājumi infrastruktūru salāgošanai ar Rail Baltica, paralēlo ceļu tīkls un citi).

Kopējie paredzamie kapitālieguldījumi Iecavas apvedceļa un Bauskas apvedceļa infrastruktūras izbūvei ir ap 352 miljoniem eiro 2022.gada cenās bez pievienotās vērtības nodokļa.

Veicot iespējamo finansēšanas avotu analīzi, SM secinājusi, ka valsts budžeta finansējums tik vērienīga infrastruktūras projekta īstenošanai līdz 2030.gadam paralēli citu nacionālas nozīmes infrastruktūras objektu būvniecībai, kā, piemēram, Rail Baltica, nebūs pieejams, jo radītu pārāk lielu slodzi uz valsts budžetu pārāk īsā laika periodā. Tāpat pašlaik nav pamatotas informācijas par Eiropas Savienības (ES) fondu pieejamību šāda apjoma infrastruktūras projektu īstenošanai.

Vienlaikus SM norāda, ka, atliekot Iecavas un Bauskas apvedceļu būvniecības īstenošanu, veidojas būtiski sociālekonomiskie zaudējumi, kā arī pastāv augsts risks, ka Eiropas Komisija uzsāks pārkāpumu procedūru pret Latviju, kas var rezultēties ar finanšu sankcijām – gan soda naudu, gan kavējuma naudu, ņemot vērā Latvijas koeficientu, ja līdz 2030.gadam autoceļa A7 kā TEN-T pamattīkla daļas neatbildīs automaģistrāļu vai ātrsatiksmes ceļu standartiem.

Finanšu un ekonomiskajos aprēķinos Par valsts galvenā autoceļa A7 Rīga-Bauska-Lietuvas robeža posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai pārbūves finansēšanas iespējām secināts, ka Iecavas apvedceļa un Bauskas apvedceļu izbūvi iespējams īstenot, izmantojot PPP modeli.

Finanšu un ekonomiskajos aprēķinos tika izvērtēti divi PPP scenāriji – PPP pamatscenārijs, kas paredz visa projekta – gan Iecavas apvedceļa, gan Bauskas apvedceļa vienlaicīgu īstenošanu, un PPP atvasinātais scenārijs, kas paredz projekta īstenošanu kārtās – vispirms tiek veikts PPP iepirkums un noslēgts PPP līgums par Bauskas apvedceļu, kas kapitālieguldījumu apjoma ziņā ir mazāks par Iecavas apvedceļu, un tad secīgi – par Iecavas apvedceļu.

Ņemot vērā to, ka PPP atvasinātā scenārija gadījumā naudas plūsmas ietekme uz valsts budžetu pirmajos trīs-piecos gados, tas ir, Bauskas apvedceļa projektēšanas un būvniecības laikā no 2026.gada beigām/2027.gada sākuma līdz 2029.gada beigām, ir mazāka nekā PPP pamatscenārijā, jo tiek maksāts mazāks pievienotās vērtības nodoklis (PVN) atbilstoši apgrieztajai PVN maksāšanas kārtībai Bauskas apvedceļa būvniecības laikā un attiecīgi arī vēlāk mazāks bruto pieejamības maksājums pieejamības periodā, kā arī ņemot vērā valsts budžeta iespējas, tiek plānots īstenot PPP atvasināto scenāriju, uzsākot vispirms projekta pirmās kārtas Bauskas apvedceļš īstenošanu.

PPP atvasinātā scenārija gadījumā tiek panākta nepieciešamās infrastruktūras izbūve samērā īsā laika periodā, neradot pārmērīgu slogu uz valsts budžetu un attiecīgi neizslēdzot iespēju vienlaikus attīstīt citus nacionālās nozīmes infrastruktūras objektus, piemēram, dzelzceļu Rail Baltica, citus TEN-T tīkla posmus, uzturēt un atjaunot esošo valsts autoceļu infrastruktūru.

Projekta pirmā kārta Bauskas apvedceļš ietver Bauskas apvedceļa projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu, paredzot trīs gadus projektēšanas un būvniecības periodam un uzturēšanas jeb pieejamības periodam – 20 gadus.

Ņemot vērā to, ka TEN-T regulas prasības attiecībā uz pamattīkla autoceļiem ES dalībvalstīm jāievieš līdz 2030.gada 31.decembrim, bet ietekmes uz valsts budžetu tuvākajos trīs-piecos gados mazināšanas nolūkā tiek plānots sākt vispirms PPP atvasinātā scenārija pirmās kārtas Bauskas apvedceļš īstenošanu un tikai tad secīgi PPP atvasinātā scenārija otro kārtu Iecavas apvedceļš, SM papildus meklē arī citus alternatīvus finansējuma avotus, kas ļautu ātrāk un ar mazāku ietekmi uz valsts budžetu īstenot otro kārtu – Iecavas apvedceļu.

Šāda rīcība ļauj arī mazināt risku, kas iestājas, ja netiek izpildītas TEN-T regulā noteiktās prasības, kuru rezultātā Eiropas Komisija uzsāks pārkāpumu procedūru pret Latviju, kas var rezultēties ar finanšu sankcijām – gan soda naudu, gan kavējuma naudu, ņemot vērā Latvijas koeficientu, norāda SM.

Kā viens no potenciālajiem alternatīvajiem papildu finansējuma avotiem projekta otrai kārtai Iecavas apvedceļš ir identificēts līdzfinansējums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta CEF 2 Transports – TEN-T pielāgošana civilās un aizsardzības divējāda lietojuma vajadzībām – Militārās mobilitātes finansējums (CEF 2 Transport – Adaptation of the TEN-T to civilian-defence dual use – Military mobility envelope).

SM skaidro, ka TEN-T pamattīkla autoceļš A7, tai skaitā posms no Ķekavas apvedceļa līdz Iecavas apvedceļam un tālāk līdz Lietuvas robežai, ir svarīgs valsts militārās mobilitātes nodrošināšanai, līdz ar to autoceļa A7 posms Ķekavas apvedceļš – Iecavas apvedceļš var kvalificēties CEF finansējuma saņemšanai.

CEF finansējums tiek piešķirts atklātu projektu konkursu kārtībā, kas nozīmē, ka pieteikuma iesniegšana CEF konkursam nesniedz garantijas saņemt līdzfinansējumu, tomēr pieteikuma atbalsta gadījumā tas dotu iespēju paātrināt projekta otrās kārtas Iecavas apvedceļš īstenošanu, tostarp samazinot valsts budžeta līdzekļu nepieciešamību apmērā līdz 50%. CEF projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2023.gada 21.septembris. SM ir sākusi CEF projekta pieteikuma sagatavošanas darbus.

Ņemot vērā valsts budžeta iespējas, ja netiek izmantots PPP modelis, pastāv augsts risks, ka Bauskas apvedceļš un Iecavas apvedceļi netiek izbūvēti, un attiecīgi Eiropas Komisija uzsāk pārkāpumu procedūru pret Latviju.

Plānots, ka SM būs jāsagatavo pieprasījums par valsts budžeta papildu finansējumu projekta sagatavošanai un īstenošanai, tai skaitā finansējumu nekustamo īpašumu iegādei Bauskas apvedceļam un ar nekustamo īpašumu iegādi saistītajiem pakalpojumiem ne vairāk kā 6 337 500 eiro (2025.gadā ne vairāk kā 3 250 000 eiro un 2026.gadā ne vairāk kā 3 087 500 eiro), finansējumu projekta partnerības iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas un projekta ieviešanas administratīvajām izmaksām ne vairāk kā 1,3 miljoni eiro (2025.gadā ne vairāk kā 500 000 eiro, 2026.gadā ne vairāk kā 500 000 eiro, 2027.gadā ne vairāk kā 100 000 eiro, 2028.gadā ne vairāk kā 100 000 eiro un 2029.gadā ne vairāk kā 100 000 eiro). 

Pieprasījumu plānots izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta Par valsts budžetu 2025.gadam un likumprojekta Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu jauno politikas iniciatīvu pieprasījumiem, ņemot vērā valsts budžeta finansiālas iespējas.

Tāpat plānots noteikt plānoto bruto pieejamības maksājumu summu reālās cenās (neindeksēta, ar riska uzcenojumu) PPP līgumam intervālā no 263 306 000 līdz 290 726 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

SM pirms PPP līguma noslēgšanas jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par finansējuma nodrošināšanu un valsts budžeta ilgtermiņa saistību uzņemšanos, lai veiktu bruto pieejamības maksājumus privātajam partnerim, nepārsniedzot bruto pieejamības maksājumu summu reālās cenās intervālā no 13 165 300 līdz 14 536 300 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa ik gadu.