Prasmīgi energoefektivitātes pasākumi ļāvuši būtiski ietaupīt ziemā

0
232

Lielākajā VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) piederošajā īpašumā – biroju ēkā Talejas ielā 1 – aizvadītajā ziemā (no novembra līdz martam), salīdzinot ar iepriekšējo trīs apkures sezonu vidējiem rādītājiem, par 40% samazināta apkurei patērētā siltumenerģija un ietaupīti aptuveni 230 tūkstoši eiro, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Jau kopš 2019.gada VNĪ mērķtiecīgi meklē labākos rīkus un paņēmienus, kas ļauj optimizēt energoresursu patēriņu. Pirmkārt, tie ir dažādi tehnoloģiskie risinājumi, ko papildina iespējami precīzāks energomonitorings. Vienlaikus mēs pievēršam lielu uzmanību gan paša uzņēmuma darbinieku, gan arī mūsu klientu paradumu maiņai. Mēs uzskatām, ka energoefektivitātes pārzināšana ir uz nākotni vērsta kompetence, kas palīdz saudzēt vidi un ietaupīt resursus,” skaidro Vārna.

Biroju ēkā Talejas ielā 1, ievērojamais finanšu ietaupījums panākts, kombinējot viedās ēkas vadības tehnoloģijas ar dažādiem, reizēm pat ļoti vienkāršiem energoefektivitātes pasākumiem. Savukārt energomonitoringa sistēmas palīdz uzraudzīt, vai tiek sasniegti izvirzītie enerģijas patēriņa mērķi, un laicīgi informē atbildīgos inženierus, ja mēriekārtas konstatē strauju enerģijas patēriņa pieaugumu. Energoefektīvas vadības principi ļauj pielāgoties gan laikapstākļiem, gan arī ēkas lietotāju komforta prasībām un darba grafikiem.

Piemēram, ja atbilstoši energoresursu taupīšanas plānam mērķis ir uzturēt iekštelpās +19 grādu temperatūru, tad ēkas vadības sistēmai pieslēgtie mikroklimata (temperatūras, mitruma, CO2) sensori ļauj pamanīt novirzi un inženieri var savlaicīgi pieņemt lēmumu, kā to risināt. Šie uzlabojumi ļauj ietaupīt energoresursus un finanšu līdzekļus ne tikai VNĪ, bet arī citām iestādēm, kas atrodas ēkā. Lielākie nomnieki ir Valsts ieņēmumu dienests, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, Latvijas Republikas prokuratūra.

VNĪ valdes loceklis uzsver, ka energoefektivitātes uzlabošana ir visu ieinteresēto pušu kopdarbs, kas ļauj atrast individuālus, katram klientam atbilstošākos risinājumus. “Inženieriem tas nozīmē ne tikai nepārtrauktu sistēmu uzraudzību, bet arī aktīvu darbu ar ēku nomniekiem un to klientiem. Mūsu pašu praktiskā pieredze ļauj piedāvāt piemērotus risinājumus arī citām publiskā sektora organizācijām,” tā Vārna.

Tā vairākos objektos gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās centralizētā siltumapgāde daļēji vai pilnībā aizvietota ar siltumsūkņiem. Izrādījās, ka atsevišķos rudens un ziemas mēnešos jau iepriekš izbūvētas kondicionēšanas sistēmas izmantošana siltumsūkņu režīmā bijusi finansiāli izdevīgāka nekā centralizētā siltumapgāde. Konkrētajā gadījumā aizvadītajā ziemas sezonā šādi izdevies ietaupīt 17,5 tūkstošus eiro, bet objektā Rēzeknē ietaupīti gandrīz četri tūkstoši eiro.