Inovāciju apguve mēdz būt komplicēta, tāpēc svarīga procesu izstrāde organizācijā, dalībnieku izpratne un motivācija.

Līdzīga pieeja izmantojama būves informācijas modelēšanas (BIM) ieviešanai projektos vai uzņēmumos. Aizvien vairāk Latvijas būvobjektos izmanto BIM vai atsevišķus tās elementus. Būvniecības iniciatori kļūst zinošāki un spēj labāk definēt BIM prasības projektos, taču ne vienmēr izpildītāji ir gatavi mainīt ierastos procesus.

Projektē, pirms būvē

Būtiskākā atšķirība starp projektu ierasto gaitu un BIM procesiem ir projektēšanas agrīnāka izpilde kopējā grafikā, kā redzams MacLeamy līknē (1.attēls).

1.attēls. “MacLeamy līkne, “Sitera” grafiskais noformējums.

Projektēšanas atlikšana līdz būvniecības posmam rada neparedzētas izmaksas un kavējumus plānotajā objekta pabeigšanas termiņā. Arī projektē un būvē risinājumā darbojas tie paši BIM principi, tikai laiks starp projektēšanu un būvniecību ir ievērojami mazāks.

MacLeamy līknes redzamākā izpausme projektos ir BIM īstenošanas plāna (BEP) izstrāde un ieviešana. BEP dokumentā projekta dalībnieki vienojas par kopējiem principiem, kas ļauj projektēšanu izpildīt agrīnākā stadijā. Dažādu tehnisku darbu atrisināšana sākuma posmā ievērojami samazina neplānoto darbu apjomu projektēšanas noslēguma fāzē.

Informācijas aprites standarti

Starptautiskā organizācija buildingSMART ir definējusi trīs galvenos BIM datu aprites standartus, kas iekļauti terminoloģijā ISO 12006-3 (IFD), datu definējumā ISO 16739 (IFC) un procesu aprakstā ISO 29481 jeb IDM (Information Delivery ManualInformācijas aprites rokasgrāmata).

Procesu sadaļu IDM īsumā var raksturot kā “pareizu informāciju pareizam mērķim pareizā formātā pareizajam saņēmējam pareizā laikā”. Procesu shēmas izstrāde precīzi rāda, kā projekta komanda organizēs informācijas apmaiņu.

IFC standartā tiek definēti objekti modelī (Object definition), to savstarpējā hierarhija (Objects relationship) un īpašību kopums (Sets of properties). Šie elementi ļauj 3D modelī ietvert ļoti plašu informācijas apjomu, bet ne visa nepieciešama konkrētajā projektā (2.attēls). Projekta izstrādātāju uzdevums ir atbilstoši informācijas prasībām noteiktā projekta stadijā iekļaut IFC modelī nepieciešamo informāciju. To iespējams izdarīt, pie IFC faila sagatavošanas izvēloties atbilstošo modeļa skata definīciju (Model View Definition) un iekļaujot pašu veidotu īpašību kopumu (Sets of properties).

2.attēls. Ilustratīvs attēls informācijas atlasīšanai projekta vajadzībām.

Laika grafiks

Ne mazāk svarīga jebkurā būvprojektā ir laika grafika izveide. Katram projekta sadaļas autoram jāizstrādā atbilstīgas detalizācijas darbu grafiks, norādot galvenos termiņus. Projekta vadītājam jāizveido savietotais grafiks, lai pārliecinātos, ka visas sadaļas strādā loģiskā secībā un neradīs kavējumus cita citai.

Lai projekta sadaļas autori varētu iekļauties plānotajā grafikā, jādefinē informācijas piegādes datumi, piemēram, kad inženiertīkliem jāiesniedz atvērumi, lai būvkonstrukciju sadaļā tos varētu iekļaut līdz projekta nodošanai. Nereti, veidojot savietoto projekta grafiku, nav ņemti vērā atsevišķo sadaļu ekspertīzes termiņi. Ja ekspertīzes laikā vai pēc tās kādā sadaļā turpina projektēšanu ar būtiskām izmaiņām, sekas var būt garāks ekspertīzes termiņš vai pat atkārtota ekspertīze, radot kavējumus un papildu izmaksas.

BIM liela loma ir īstenošanas plānam jeb stratēģijai, ar kādu tiks realizēts konkrētais projekts. Tajā ietvertas pasūtītāja prasības, projekta dokumentācijas noformēšanas jautājumi, modeļa informācijas strukturēšana un nodevumi, laika grafiks projekta posmiem, nodevumiem un procesu apraksts, kas nodrošina BEP izpildi. Skaidri definēti un saprotami procesi ļauj sasniegt mērķus.

Tehniskie darbi:

  • vienotas rasējumu un projekta dokumentācijas marķēšanas sistēmas definēšana; projekta dalījums stāvos, ēkās, kārtās, ko ievēro 3D modelī, rasējumos un apjomu specifikācijās;
  • projekta sējumu noformēšana, rakstlaukumi, datu strukturēšanas jautājumi 3D modelī, detalizācijas līmeņu definēšana,
  • projekta starpposmu nodevumu skaņošana ar pasūtītāju, modeļu koordinēšana.

Kaut arī šie darbi projekta komandai bieži šķiet mazāk svarīgi, lai risinātu tos projekta sākumā, šāda pieeja ievērojami atslogo projektēšanas resursus noslēguma fāzē. BIM autorprogrammās ir iebūvēti dažādi rīki, kas ļauj automatizēt projekta noformēšanu un 3D modeļa datu strukturēšanu. Ja to atrisina projekta sākumā, tad ikviens projektētājs var ērti plānot sagatavju un programmas iestatījumu izveidi, neatliekot to līdz projekta nodošanai. BIM īstenošanas plāns ir stratēģija, process būvprojekta izpildei, un tā ievērošana jūtami uzlabo objekta tapšanas gaitu.

Arturs Neiburgs, SIA Sitera attīstības projektu direktors
Attēli no uzņēmuma arhīva

Pārpublicēts no žurnāla Būviženieris augusta numura.

Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.

Pievienot komentāru