“Būvinženieris” 2022. gada decembra numurs (Nr. 89)

Žurnālā Būvinženieris Nr. 89 lasiet:

Aktualitātes

► Pēc diviem gadiem Covid-19 pandēmijas zīmē, kad jau likās, ka sliktāko esam pārcietuši, šā gada sākumā – 24.februārī – mūs visus pārsteidza Krievijas iebrukums Ukrainā. Pēc pandēmijas pirmā viļņa loģistikas problēmām 2020.gadā būvniecības nozarē sekoja straujš pieprasījuma pieaugums, kas, sākot jau ar 2021.gada otro pusi, visā pasaulē veicināja būvmateriālu cenu pieaugumu. Karadarbība Ukrainā, sankcijas, materiālu pieejamības problēmas un strauji augošās energoresursu cenas turpināja ietekmēt izejvielu sadārdzinājumu būvniecības nozarē.

► Būvniecības process Latvijā ir maz pētīts. Faktiski nav fundamentālu pētījumu, uz kuriem balstīt lēmumus un priekšlikumus procesa pilnveidei. Tas zināmā mērā ir akmens visu ar nozari saistīto organizāciju dārziņā, jo jāsaprot, ka par procesu mēs atbildam kopumā. Tas arī ir galvenais iemesls šā raksta autoru 2022.gada otrajā pusē veiktajai teju 400 būvniecības nozares ekspertu aptaujai par jautājumiem, kas saistīti ar būvniecības procesu, riskiem un tipveida līgumiem. Šīs aptaujas mērķis bija iegūt priekšstatu, vai autoru izvirzītā hipotēze, ka viena no aktuālākajām problēmām būvniecības nozarē Latvijā ir būvniecības procesa neefektīva pārvaldīšana, risku izvērtēšana un potenciāla novēršana, apstiprinās.

► Aizvadītajā gadā būvniecības nozarē reģistrēto uzņēmumu kopējais apgrozījums turpinājis sarukt, liecina Lursoft apkopotie dati. Kritumu turpināja piedzīvot arī nozares uzņēmumu peļņa. Lursoft aprēķinājis, ka 2019.gadā būvniecības uzņēmumi kopā apgrozīja 4,8 miljardus eiro, pēc nodokļu nomaksas gūstot 256,09 milj. eiro peļņu. 2020.gadā nozares apgrozījums samazinājās jau līdz 4,4 miljardiem eiro, bet 2021.gadā turpināja sarukt līdz 4,25 miljardiem eiro.

Vide

► Vides pieejamība ir norma, lai ikviens varētu piedalīties ikdienas dzīvē un brīvi pārvietoties. Tomēr pilsētvide var izrādīties izaicinājumiem pilna, un nereti gājēju ceļā ir ne mazums dažādu šķēršļu. Slīpas ietves, augstas apmales, pārāk stāvas nobrauktuves un citas izplatītas problēmas varētu arī nebūt, ja rūpīgāk iedziļinātos lietotāju vajadzībās. Apskatot uzbūvētos tiltus, ceļus un citas transportbūves, nereti gadās redzēt arī nepārdomātus risinājumus, kas vedina domāt par nepietiekamu izpratni.

Personība

► Īsi un kodolīgi pieteikt lasītājiem vienu no Būvinženiera decembra numura viesiem – Normundu Kotānu – nav vienkārši. Šo uzdevumu sarežģī bagāta profesionālā pieredze, garš un cienījams paveikto darbu un panākumu saraksts, no kura grūti kaut ko izcelt kā pašu svarīgāko.
Piesakot pavisam oficiāli, Normunds Kotāns ir SIA RERE Meistari valdes loceklis, būvgaldniecības un galdniecības restaurācijas nodaļas vadītājs; vēl tikko septembrī viņš saņēma 2022.gada Būvindustrijas lielo balvu – Pamatakmeni – kā Gada projektu direktors, tādējādi pievienojoties šā apbalvojuma laureātu kuplajam un autoritatīvajam pulkam.

► «Meitenei ir vajadzīga liela drosme, lai tādā vecumā vēlētos atrasties dinamiskā un mainīgā būvniecības procesā būvlaukumā, nevis mierīgā biroja atmosfērā.» Šo atsauksmi līdzās daudzu citu kolēģu viedokļiem ir rakstījusi būvuzņēmuma Velve personāla daļas vadītāja, un atsauksmes adresāte nav neviens cits kā Marta Rimaševska, SIA Velve būvdarbu vadītāja palīdze, 2022.gada Būvindustrijas lielās balvas laureāte un Gada jaunās inženieres titula ieguvēja.

Būve

► Rīgas cirka vēsturiskās ēkas atjaunošanas pirmās būvdarbu kārtas uzdevums bija energoefektivitātes paaugstināšana un funkcionāli uzlabojumi, lai pielāgotu ēku mūsdienu vajadzībām un tā būtu droši izmantojama gan publiskiem pasākumiem, gan cirka ikdienas vajadzību nodrošināšanai līdz nākamās pārbūves kārtas sākšanai. Pēc darbu pabeigšanas virs vēsturiskās cirka kupola metāla konstrukcijas izbūvēta jauna kupola konstrukcija, izveidota nesošo balstu un pamatu sistēma, ieklāts jauns jumta segums un atjaunota nokrišņu ūdens sistēma, izbūvētas jaunas inženierkomunikācijas, veikta fasādes siltināšana un pagalma pārbūve. Ēkas interjerā apvienots industriālais lakonisms ar vēsturiskā mantojuma siltumu, bet ēkas fasādes siluets pietuvināts tās sākotnējam vēsturiskajam veidolam

► Biroju komplekss Verde vēl tikai top – pirmā no abām ēkām jau nodota ekspluatācijā, bet otra tiks pabeigta nākamajā gadā. Jau būvniecības laikā jaunais biznesa centrs iemantojis plašu pazīstamību kā inovatīva, ilgtspējīga, zaļi domājoša un vieda būve, kas apvieno labāko, ko sniedz mūsdienu būvniecība. To apliecina arī projekta nosaukums, kas vairākās valodās tulkojams kā zaļš.

Inženierija

► Šī gada 3.novembrī norisinājās 395 Latvijas būvkonstrukciju projektētājiem organizēts starptautisks tiešsaistes seminārs Dziļo pamatu izbūve un būvbedres blīvas apbūves apstākļos (Construction of deep foundations and excavations  in densely built environments). Semināra mērķis – iepazīstināt Latvijas būvkonstruktorus ar dziļo pamatu un atbalstsienu ģeotehniskās projektēšanas principiem, ēku pamatu pastiprināšanu esošai apbūvei un grunts pastiprināšanas risinājumiem projektos ar lielām slodzēm.

Inovācijas

► Būvju vibrāciju mērījumus veic dažādu iemeslu dēļ. Valstīs, kur seismiskā aktivitāte ir aktuāla problēma, svarīgi ir pārliecināties, ka būves pašsvārstību frekvences atbilst projektā paredzētajām. Tādā gadījumā ir lielāka pārliecība, ka zemestrīces laikā būve uzvedīsies tā, kā projektā paredzēts.
Latvijā pārsvarā vibrāciju mērījumus veic, lai kontrolētu maksimālās svārstību amplitūdas, ja būve īslaicīgi pakļauta dinamiskai iedarbībai, piemēram, no blakus notiekošiem būvdarbiem.

Pilsētvide

► Igaunijā tāpat kā Latvijā mājokļu renovācijas lielākais izaicinājums ir padomju laika mantojums jeb tūkstošiem daudzdzīvokļu namu, kuriem steidzami nepieciešama renovācija. Vienas no bēdīgi slavenām padomju laika sērijveida ēkām ir Hruščova valdīšanas laikā uzceltās – tautā tā dēvētās hruščovkas. Igaunijas pilsēta Tartu īstenojusi vairākus priekšzīmīgus daudzdzīvokļu ēku renovācijas projektus, kas papildu energoefektivitātei uzlabo arī pilsētvidi, iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veicina paradumu maiņu.

Koka būve

► Vēsturisks un unikāls aprites ekonomikas jeb saprātīgas saimniekošanas piemērs ir vecās koka ēkas, kas gadsimtu gaitā pārbūvētas un papildinātas ar katram laikmetam raksturīgām detaļām.
Mūsdienās Bērvircavas muižas kompleksā ir saglabājusies tikai viena ēka – no koka būvētā kungu māja, kas ir vietējas nozīmes valsts aizsargājams kultūras piemineklis. 2022.gada oktobra sākumā Rīgas Tehniskās universitātes mācībspēku un studentu komanda devās uz Bērvircavu veikt vēsturiskās ēkas dokumentēšanu, uzmērīšanu un 3D skenēšanu.

Infrastruktūra

► Jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa Rail Baltica trase 265 kilometru garumā Latvijā šķērsos vairāk nekā 200 tiltu, taču viens no tiem ir īpašs. Tas ir apvienotais jeb duālais tilts pār Daugavu pie Salaspils, kas jau pirms tā būvniecības tiek dēvēts par unikālu – tā mēroga, tehnisko un ekspluatācijas raksturlielumu dēļ tas ir uzskatāms par pasaules līmeņa inženierbūvi Latvijā. Šī ievērojamā būve – jauns divlīmeņu šķērsojums pār Daugavu un ar to saistītā autoceļu infrastruktūra, kam Eiropā ir tikai trīs līdzīgi tilti (ātrgaitas dzelzceļš apvienojumā ar šoseju), – būs viena no sarežģītākajām izbūvēm Baltijā un Rail Baltica ātrgaitas līnijā.Pēc maksājuma veikšanas žurnālu saņemsiet e-pastā PDF formātā.