Home e-žurnāls “Būvinženieris” 2023. gada augusta numurs (Nr. 93)

“Būvinženieris” 2023. gada augusta numurs (Nr. 93)

5,00

Žurnālā Būvinženieris Nr. 93 lasiet:

Aktualitātes

► Būvniecības nozare Latvijā aizvadītajā gadā ar darba vietām nodrošinājusi vairāk nekā 63 tūkstošus darbinieku, liecina Lursoft pētījuma dati. Balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta publiskoto informāciju, kopējais strādājošo skaits nozarē gada laikā sarucis par teju 700. Iepriekš kopējam darbinieku skaitam nozarē bijusi tendence ik gadu pieaugt, taču pēdējos divos gados atkal vērojams kritums.

► Latvijā kopš 2018.gada ir sācies mēģinājums atkārtoti ieviest Starptautiskās Inženierkonsultantu federācijas (FIDIC) līgumu izmantošanu publiskajos iepirkumos. Būtiski, ka publiskie pasūtītāji nav izanalizējuši pirmo ne sevišķi sekmīgo pieredzi un faktiski turpina kāpt uz vecajiem grābekļiem.

► Katrs no mums kaut reizi no būvniecības procesa dalībniekiem ir dzirdējis sakām: «veiktā būvekspertīze nav kvalitatīva» vai arī «būvekspertīzes atzinums nav sagatavots kvalitatīvi». Šeit rodas jautājums, kas nozarē tiek saprasts ar kvalitāti būvekspertīzes kontekstā, ja normatīvajos aktos būvekspertīze tiek definēta kā konkrēta objekta, t. i., būvprojekta vai būves, atbilstības novērtējums saskaņā ar tam izvirzītajām prasībām.

► Pielāgojoties globālajām vēsmām, kas saistītas ar mākslīgā intelekta potenciāla aizvien aktīvāku izmantošanu daudzās dzīves sfērās, žurnāls Būvinženieris lēma veikt nelielu eksperimentu. Proti, iesaistījām mākslīgo intelektu satura veidošanā, palūdzot definēt zīmīgākās globālās tendences būvniecības nozarē un ar prognozēm kaut nedaudz ieskicēt nozares nākotnes perspektīvas.

LBS 100

► Jaunākajā – augusta – numurā publicējam rakstu no LBS 2008.gadā izdotās gadagrāmatas No I līdz XX kongresam, kas vēsta par LBS aktivitātēm būvniecības likumdošanas sakārtošanā atjaunotās brīvvalsts pirmajos gados.

Gada labākā būve Latvijā 2022

► Noslēdzies skates Gada labākā būve Latvijā 2022 25.cikls. Šī skates cikla būves tapušas sarežģītos apstākļos. To būvniecības laikā netrūka dažādu izaicinājumu – gan pandēmijas sekas, gan karš Ukrainā –, kas ietekmēja būvmateriālu izmaksas, piegādes, darbaspēka pieejamību.

Personība

► Tiekoties ar 2022.gada Būvindustrijas lielās balvas laureāti kategorijā Mūža ieguldījums būvindustrijā arhitekti Zaigu Gaili viņas vadītajā birojā, jūtama patiesa nodošanās sirdsdarbam un rūpes par arhitektūru.

► Būvindustrijas lielās balvas Pamatakmens laureāts nominācijā Gada students 2022 Arturs Neiburgs nav students ierastajā izpratnē, lai gan arī pašlaik kāpj zināšanu kalnā un apgūst būvzinātni doktorantūrā. 38 gadus vecais liepājnieks ir vieslektors Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē Jelgavā, attīstības projektu direktors un valdes loceklis konstrukciju projektēšanas uzņēmumā SIA Sitera.

Vide

► Pieprasījums pēc rotaļu un rekreācijas laukumu ierīkošanas publiskajā ārtelpā arvien palielinās, taču ne vienmēr tiek atbildīgi ievēroti visi nosacījumi to projektēšanā, uzstādīšanā, reģistrēšanā un uzturēšanā. Joprojām daudzviet tiek izmantoti arī senāk būvēti laukumi, kuru ekspluatācijā bieži vien vērojami pārkāpumi.

► Būvnormatīvi nosaka tikai minimālās prasības vides pieejamībai, taču lietotāja vajadzībām atbilstoši risinājumi prasa iedziļināšanos un izpratni. Jēgpilni un arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem ērti risinājumi ne vienmēr ir jāizgudro no jauna. Ja vēlas projektēt un būvēt atbilstoši valstu labās prakses piemēriem, vērtīgs palīgs šajā procesā var būt Eiropas standarts, kas rosina apdomāt dažādus aspektus, par kuriem nedrīkstētu aizmirst.

Būve

► Liepājā atjaunotni piedzīvojusi koka ēka Vites ielā 8, kas no šķietami bezcerīga grausta pārtapusi elegantā trīs dzīvokļu namā, kur prasmīgi apvienots vēsturiskais ar mūsdienīgo.

► Šā gada jūnija sākumā ekspluatācijā nodots ilgi gaidīts objekts – jaunā Ogres Valsts ģimnāzijas ēka un sporta arēna Ogre.

Koka būve

► Hāmaņa muižas ēkas īpašniekus varētu dēvēt par vēsturisku ēku atjaunošanas entuziastiem. Senās ēkas arhitektūra atjaunota, izmantojot vēsturiskās būvsubstances apjomu, to protezējot un aizvietojot. Daudzām detaļām pētītas fotogrāfijas un būvvaldes arhīvā pieejamā informācija. Apvienojot biroja un pirmsskolas telpas, restaurētais un atjaunotais būvapjoms apliecina atbilstību pagājušā gadsimtā iegūtajam muižas nosaukumam.

Būvmateriāli

► No būvniekiem tiek pieprasīts iesniegt betona atbilstības deklarācijas, kurās būtu norādītas tieši projekta dokumentācijā noteiktās ārējās iedarbības klases, lai gan atbilstību nodrošinās arī attiecīgi augstāka ārējās iedarbības klase (un būvnieki savukārt pāradresē šo nosacījumu transportbetona piegādātājiem). Minētā situācija ir neloģiska standarta prasību izpilde, tāpēc Latvijas Betona savienība uzskata, ka ir pilnībā pieņemama prakse betona piegādes dokumentos norādīt tikai augstāko ārējās vides iedarbības klasi, kura izpildās konkrētajai betona receptei atbilstoši LVS 156-1 standartā noteiktajām prasībām.

Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata

► Barselonā, apmeklējot Gaudi projektētās ēkas, var iepazīt viņa izveidoto ventilācijas sistēmu, kad vēsākais gaiss caur īpaši izveidotiem kanāliem no ēkas pamatnes sasilstot ceļas uz augšu un tādējādi sekmē masīvo iekštelpu konstrukciju un telpu dzesēšanu. Te gan jānorāda, ka dienvidu zemēs ēku konstrukcijas netiek siltumizolētas (Latvijā tas joprojām neder!), tiek veidotas no masīviem (lasi – siltumietilpīgiem) materiāliem, un vecajās ēkās arī logi mēdz būt relatīvi nelieli – lai nodrošinātu pietiekamu āra gaismu telpā, pietiek ar logu laukumu, kas mazāks par 20% no telpas grīdas laukuma. Līdzīgs ventilācijas princips – ventilācija caur zemi – var tikt veiksmīgi izmantots arī mūsdienās energoefektīvās ēkās.

Infrastruktūra

► Rail Baltica nav stāsts tikai par fiziskas dzelzceļa trases izbūvi. Drīzāk fiziski izbūvētā infrastruktūra veicinās jauna ekonomiskā koridora izveidi. Izveidojot apkopes punktus, būs radīti arī labvēlīgi priekšnosacījumi un iespējas loģistikas, ražošanas u.c. nozaru uzņēmumiem tuvumā esošajās teritorijās nākotnē attīstīt uzņēmējdarbību un veicināt nodarbinātību.

Mantojums

► Lielākais uzplaukuma laiks koka tiltu būvniecībā Latvijā bija no 19.gs. beigām līdz Otrā pasaules kara sākumam, īpaši laikā pēc Pirmā pasaules kara, kad darbojās augsti kvalificēti tiltu inženieri, kas spēja izgatavot dažādas sarežģītības tiltu konstrukcijas.Pēc maksājuma veikšanas žurnālu saņemsiet e-pastā PDF formātā.

Kategorija:

Atsauksmes

Pašlaik atsauksmju nav.

Tikai pieteicies klienti, kurš iegādājies šo produktu, var atstāt atsauksmi.