“Būvinženieris” 2023. gada decembra numurs (Nr. 95)

Žurnālā Būvinženieris Nr. 95 lasiet:

Aktualitātes

► Būvniecības nozare aizvadītajā gadā apgrozījusi vairāk nekā 5,3 miljardus eiro, pēc nodokļu nomaksas nopelnot 149 miljonus eiro, liecina Lursoft pētījuma dati. No nozares 2022.gada kopējā apgrozījuma teju 40 % veidojuši 100 lielākie vietējā kapitāla būvniecības uzņēmumi.

► Latvija ir vienīgā no 17 Eiropas būvniecības kontroles konsorcija (The Consortium of European Building Control jeb CEBC) valstīm, kurā kopš 2020.gada būvniecības administratīvais process notiek tikai elektroniski. Tikai Latvijā ir nodrošināta elektroniska demontāžas procesa un būvniecības atkritumu izsekojamības uzraudzība.

► Viens no aktuāliem jautājumiem, plānojot jaunu būvniecības ieceri, ir saistāms ar līguma projekta izstrādi. Publiskajā sektorā FIDIC kopš 2018.gada iegūst aizvien plašāku pielietojumu. Jurisconsultus projekta Būves nākotnei ietvaros 2022.gadā veiktā aptauja liecina – nozares pārstāvji uzskata, ka nepārdomāti līguma nosacījumi ir viena no visnotaļ būtiskām būvniecības nozares problēmām. Minētais tiek attiecināts arī uz FIDIC līgumiem.

Personība

► Sarunā ar arhitektu Uģi Šēnbergu – šī gada Būvindustrijas lielās balvas laureātu kategorijā Mūža ieguldījums būvindustrijā – atklājas īstens avangardisma gars, liekot sev pajautāt – kāpēc gan vienmēr nemērķēt augstāk par zvaigznēm? Uģa Šēnberga karjera un nepārtrauktā ticība savai idejai ir stāsts par neatlaidību, ambīcijām un rakstura stingrību.

Izglītība

► Būves informācijas modelēšana jeb BIM kā progresīva plānošanas metode, izmantojot digitālos modeļus, aizvien vairāk iekaro būvniecības nozari. Žurnāls Būvinženieris aptaujas formā noskaidro, kā šobrīd BIM speciālistu apmācība tiek organizēta vairākās Latvijas profesionālajās būvniecības nozares izglītības iestādēs – Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē un Rīgas Celtniecības koledžā –, kā arī to, kāda ir šo mācību iestāžu ekspertu uzkrātā pieredze un atziņas.

Energoefektivitāte

► Pēc 2022.gada enerģētiskās krīzes nevienu vairs nepārsteidz solārie paneļi uz māju jumtiem un siltumsūkņi – no malas labāk redzamas un arī mazāku izmaksu dēļ izplatītākas ir gaiss-gaiss un gaiss-ūdens tipa sistēmas, kas atšķiras ar siltumnesēja veidu telpās.

Inženierija

► Mēs vēlamies būvēt ātrāk un efektīvāk, vienlaikus īpaši pievēršot uzmanību energoefektivitātei un samazinot ietekmi uz vidi, izmantojot ilgtspējīgus būvmateriālus un risinājumus, kā arī domājot par lietotāja komfortu. Knauf apņemšanās, būvējot savu jauno biroju, kas būs dāvana darbiniekiem uzņēmuma 30 gadu jubilejā, ir iet vēl soli pa priekšu iepriekš minētājām prasībām. Jaunā ēka būs ne tikai ieguvumus darbiniekiem – uzņēmums jauno 1200 m² plašo biroju būvē ar ideju par lielisku paraugu tam, kā radīt ilgtspējīgu ēku ar augstas kvalitātes materiāliem.

► Latvijā nozīmīga daļa būvdarbu koncentrējas Piejūras zemienē, kur pārsvarā dominē irdeni smilšaini nogulumi ar organiskas izcelsmes starpslāņiem un augsts gruntsūdens līmenis. Ja būvdarbi tiek veikti zem gruntsūdens līmeņa, veidojas strauja ūdens pieplūde būvbedrē, tamdēļ nepieciešams veidot blīvu norobežojošo sienu un veikt drenāžu.

Būve

► Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa pārtapšanas stāsts ir gana ilgs un sarežģīts, taču ar veiksmīgām beigām. Līdzās teātra atjaunotajai vēsturiskajai ēkai Lāčplēša ielā 25 tapuši divi jauni būvapjomi un izbūvēta pazemes daļa, kopā veidojot vienotu teātra kompleksu.

► Mūsdienīga arhitektūra, līdz sīkākajai detaļai pārdomāts interjers un teicama vizuālā saskaņa ar ārtelpu – tā īsi raksturojuma Dr. Mauriņa klīnikas jaunā ēka, kas tapusi Rīgā, visnotaļ prasīgajā Mežaparka vidē.

Koka būve

► Latvijai netipisks skats pagājušā vasarā bija vērojams Dreiliņos, Reinvaldu ielā, kur jau iztālēm bija redzamas pamatīgas lielmēroga līmēta koka konstrukcijas. Topošā būve ir uzņēmuma TZMO loģistikas un biroja centrs, kas būs viena no pēdējo gadu lielākajām koka konstrukciju būvēm Latvijā.

Vide

► Pareizs risinājums pareizajai vietai – šķietami šāds uzdevums ir pilnīgi loģisks, diemžēl realitātē PTAC veiktie Liftu un cēlējplatformu uzraudzības rezultāti vides piekļūstamības aspektā atklāj skaudru ainu ar nepilnībām. PTAC ilustrē vairākus problēmjautājumus. Šie gadījumi parāda, ka piekļūstamības jautājums tiek risināts kā pēdīgais, cenšoties iekļaut to jau pabeigtā objektā.

Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata

► Preiļu novada Bērnu un jauniešu sporta skola tikusi pie jaunas vizuālas identitātes un izpelnījusies valsts mēroga atzinību, iegūstot 2.vietu konkursa Energoefektīvākā ēka Latvijā nominācijā Energoefektīvākā publiskā ēka Latvijā 2023.

Infrastruktūra

► Līdztekus jau notiekošajiem pasažieru infrastruktūras plānošanas un izbūves darbiem notiek arī kravu plūsmas infrastruktūras izveide, kas ļaus pilnvērtīgi izmantot Rail Baltica dzelzceļa priekšrocības. Dzelzceļā ļoti nozīmīgi ir kravu pārvadājumi, kas ir viens no pamata investīciju atpelnīšanas instrumentiem šāda veida infrastruktūrai. Tādēļ Latvijā pie jaunbūvējamās dzelzceļa līnijas tiek projektēts Salaspils Intermodālais loģistikas centrs.

Mantojums

► 20.gadsimta 60.gados tika izstrādāts Rīgas ģenerālplāns. Viena no ielām, ko bija paredzēts uzlabot atbilstoši modernas pilsētas ielas prasībām, bija Brīvības iela (tolaik Ļeņina iela). Pirms ģenerālplāna izstrādes tika uzsvērts, ka ielai ir divas funkcijas – tā bija galvenā satiksmes artērija un vienlaicīgi pilsētas centra sastāvdaļa –, bet neviena no tām vairs neatbilst modernas ielas prasībām.Pēc maksājuma veikšanas žurnālu saņemsiet e-pastā PDF formātā.