“Būvinženieris” 2023. gada februāra numurs (Nr. 90)

Žurnālā Būvinženieris Nr. 90 lasiet:

Aktualitātes

► Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiskotie dati liecina, ka 2022.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, būtiski audzis būvniecības eksporta apjoms. Lursoft apkopotie dati rāda, ka būvniecības nozarē reģistrēti vairāk nekā 13,2 tūkstoši uzņēmumu, no tiem gada pārskatus iesnieguši 70,6%. Daļa no nozares uzņēmumiem izvēlējušies izvērst savu darbību arī ārpus Latvijas robežām.

► Par vispārējo būvniecības pārraudzību un koordināciju, kā arī par vienoto valsts būvniecības politikas izstrādi un tās īstenošanu atbild Ekonomikas ministrija. Ir skaidrs, ka Ekonomikas ministrijas spēkus pārvērtēt būtu lieki, jo bez nozares atbalsta un iedziļināšanās aktuālajos jautājumos diez vai būtu iespējams paveikt to darbu, ko ministrija paveic. Tomēr vispirms jāatbild uz jautājumu – cik efektīvs ir nozares sabiedriskais sektors? Kā arī – vai tā galvenais instruments – Būvniecības padome – ir efektīvs partneris Ekonomikas ministrijai un vienlaikus nozarē strādājošajiem?

LBS 100

► Vēsturiska apcere par Latvijas Būvinženieru biedrības un apvienotās Latvijas Inženieru biedrības darbību un likteņiem no 1924.gada 4.februāra līdz 1944.gada 13.oktobrim. Dibinātāji bija «vecās paaudzes» inženieri, t. i., tie, kas studijas bija beiguši pirms 1914.gada, ieņēma atbildīgus un vadošus amatus valsts un pašvaldības iestādēs un darbojās arī kā mācību spēki LU Inženierzinātņu fakultātē.

Vide

► Kultūrvēsturiskais mantojums patiesi ir vērtība, ko nepieciešams saudzēt un ļaut izbaudīt no paaudzes paaudzē. Maldīgs ir uzskats, ka šo objektu vides pieejamība nevar būt estētiska un sabojās vēsturisko vērtību. Gan Latvijas, gan citu valstu piemēri liecina, ka risinājumi var būt jēgpilni un funkcionāli – tādi, lai tos izmantotu ne tikai cilvēki ar invaliditāti, bet arī plašāka sabiedrība.

Personība

► Rīgas Celtniecības koledžas studiju programmas Arhitektūras tehnoloģija direktore, studiju kursa Arhitektūras projektēšana docētāja Inese Reitāle Būvindustrijas lielo balvu 2022 kategorijā Mūža ieguldījums būvindustrijā saņēmusi par paveikto jauno arhitektūras speciālistu sagatavošanā. Stipra griba, apbrīnojams mācītspēks un patiesa ieinteresētība studentu izaugsmē ļāvusi sasniegt profesionalitātes augstāko latiņu un būt piemēram jaunajiem pedagogiem.

► «Man jābūt pateicīgam par tām iespējām, kas man dotas, un darbs, ko pašlaik daru, ļauj man realizēt sevi pilnībā,» – šis ir vien neliels citāts no šajā žurnāla numurā lasāmās sarunas ar Eināru Jaunzemu, SIA Eiropas Dzelzceļa līnijas Projektu ieviešanas un vadības departamenta direktoru. Einārs ir 2022.gada Būvindustrijas lielās balvas laureāts un titula Gada projektu direktors ieguvējs kategorijā Gada inženieris/arhitekts. Sarunā ar Būvinženieri Einārs neslēpj gandarījumu par saņemto nozares atzinību, taču no sirds vēlas laurus dalīt ar savu komandu, jo tieši komanda, kā pats atzīst, ir tā, kas viņam ļauj justies pārliecinātam kā vadītājam – tieši šajā situācijā un tieši ar šiem kolēģiem.

Būve

► Pēc apjomīgiem restaurācijas un atjaunošanas darbiem valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – kādreizējais Līgatnes papīrfabrikas direktoru viesu nams – kļuvis par krāšņu akcentu Līgatnes vēsturiskajā apbūvē. Ēka ar īpašu vēsturi un netradicionāliem arhitektūras risinājumiem.

► Pērn rudenī Jelgavas novadā pār Vircavas upi tika atklāts līdz šim lielākais autotransportam paredzētais saspriegtas līmētas koksnes siju plātnes tilts Latvijā. Tas pagaidām ir mūsu valstī vienīgais šāda veida koka tilts ar asfaltbetona segumu. Jaunais autotransporta tilts uzcelts ceļā Šalkas–Upmaļi–Vircava, kur iepriekš atradās savu laiku nokalpojis dzelzsbetona tilts.

Koka būve

► Ēka ar gaisā virmojošu koka smaržu un interjers ar koka starpsienām, koka grāmatu plauktiem rotaļlietām un grāmatām, dabiskā koka durvīm, koka grīdām skriešanai basām kājām un ar koka kāpnēm improvizētām rotaļām ir daļa no jaunā bērnudārza Pūcīte (Pelėdžiukas) Lietuvā. Respektējot normatīvu ierobežojumus, projektētāji ir atraduši risinājumus, kā radīt bērniem piemērotu vidi ar dabiskiem materiāliem un konceptuāli mainot ēkas plānojumu.

Pieredze

► Šajā Būvinženiera numurā – par to, kādu praksi līgumu vadībā un cenu indeksēšanā izvēlējies Rail Baltica projekta īstenotājs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas –, lai praktiskā darbā iegūtās iemaņas un gūtās atziņas noder arī citiem Latvijas būvniecības nozares dalībniekiem.

Ugunsdrošība

► Pagājušā gada rudenī norisinājās starptautisks tiešsaistes seminārs Konstrukciju ugunsaizsardzības risinājumu projektēšana būvkonstrukciju projektētājiem. Tā mērķis – iepazīstināt Latvijas būvkonstruktorus ar standartizēto ugunsaizsardzības projektēšanas pieeju un būvkonstrukciju projektēšanas principiem, balstoties uz konstrukciju ugunsaizsardzību un uguns iedarbības īpatnībām. Semināru vadīja Eiropā atzīti eksperti – profesors Žans Marks Fransens (Jean Marc Franssen) no Beļģijas un Mariona Šarljē (Marion Charlier) no Luksemburgas. Būvinženiera lasītājiem tiek piedāvāta saruna ar abiem ekspertiem.

Inženierija

► Infrastruktūra laika gaitā tiek nolietota. Bez preventīvu pasākumu īstenošanas jebkura konstrukcija neizbēgami sabruks. Konstrukciju sabrukumu iespējams novērst, izmantojot starpdisciplināru inženierzinātņu pieeju, pie kā Latvijā strādā zinātnieki no Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Materiālu un konstrukciju institūta.

► Pēdējos gados Covid-19 vīrusa izplatības dēļ ventilācijas nozīme kļuvusi īpaši aktuāla. Taču svarīgi neielekt otrā grāvī ar ventilācijas gaisa daudzuma pārspīlēšanu. Tikpat nozīmīgi kā izvēlēties atbilstošāko sistēmas veidu ir noteikt nepieciešamo ventilācijas gaisa apjomu. Tam jābūt pietiekamam, lai nodrošinātu vajadzīgo gaisa kvalitāti, bet vienlaikus nevajadzētu būt lielākam, nekā tas nepieciešams, jo tā radīsies lieks elektroenerģijas un siltuma enerģijas patēriņš, ko tik ļoti cenšamies samazināt.

Energoefektivitāte

► Ņemot vērā pašreizējo situāciju enerģētikā, esam ieinteresēti lietot visus iespējamos siltumenerģijas avotus, arī tos, kurus kādreiz uzskatīja par nenozīmīgiem, nepastāvīgiem un dažādu citu iemeslu dēļ neizmantojamiem. Šie avoti varētu būt ne tikai saules siltumenerģija, kam raksturīga nepastāvība, bet siltuma akumulācija, kas būtiski var paaugstināt biomasas katla lietderīgi saražotās enerģijas daudzumu un ekonomēt kurināmo. Tāpat aizvien vairāk tiek piedāvātas tādas tehnoloģijas, kas atgūst siltumu no tehnoloģiskajiem procesiem vai – tikpat labi – arī no notekūdeņiem.

Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata

► Dzīvojamo māju, sabiedrisko ēku un rūpniecības objektu notekūdeņi satur enerģētisko potenciālu. Šī siltumenerģija tiek iegūta pamatā no karstā ūdens, ko plaši izmanto gan ēdienu gatavošanā, gan mazgāšanas vajadzībām. Karstais ūdens, kas nonācis notekūdeņos, ir apslēpts enerģijas avots, kas pašlaik netiek atkārtoti izmantots.

Mantojums

► Līdz pat 2017.gada martam Rīgā bija ļoti interesants industriālā kultūras mantojuma objekts  – K elektrostacija jeb slepenā elektrostacija pie Bābelīša ezera, par kuras eksistenci, pirms tā tika nojaukta, daudzi nemaz nezināja. Nosaukums K elektrostacija bija slepens saīsinājums no kara elektrostacija.Pēc maksājuma veikšanas žurnālu saņemsiet e-pastā PDF formātā.