“Būvinženieris” 2023. gada jūnija numurs (Nr. 92)

Žurnālā Būvinženieris Nr. 92 lasiet:

Aktualitātes

► Aizvadītajā gadā reģistrēti 55 tūkstoši nekustamo īpašumu darījumu, liecina Lursoft apkopotā informācija. Šo darījumu kopējā summa sasniedza 2,56 miljardus eiro. Lursoft pēta, cik un kādi nekustamo īpašumu darījumi reģistrēti kopš 2022.gada janvāra, apkopojot arī datus par TOP 30 lielākajiem darījumiem ar inženierbūvēm.

► Latvijas būvniecības nozare par inženierkonsultanta institūta nepieciešamību runājusi vairāku gadu garumā, ir bijuši arī centieni panākt, ka inženierkonsultanta institūts tiek iestrādāts Būvniecības likumā. Stājoties spēkā šī gada 27.aprīlī apstiprinātajiem grozījumiem Būvniecības likumā, inženierkonsultanta institūts kļūs par realitāti, bet nozarei, jo sevišķi pasūtītājiem, būs jākļūst par galvenajiem ieguvējiem no šī būvniecības procesa dalībnieka.

► No šī gada 1.marta visas mājas lietas ekspluatācijā nodotajās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, kurās ir vairāk nekā trīs dzīvokļi, ir jākārto elektroniski – Būvniecības informācijas sistēmā. Līdz ar to turpmāk dzīvokļu īpašniekiem būs pieejama informācija par ēkas tehniskā stāvokļa novērtējumu, līdzekļu uzkrājumu un citi dati.

LBS 100

► Šajā numurā piedāvājam atskatīties uz Atmodas laiku – 1989.gadu –, kad tika dibināta (pēc būtības – atjaunota) Latvijas Būvinženieru savienība tās pašreizējā veidolā.

Personība

► Viņa pirmā aizraušanās bija kino radīšana, vēlāk sapņojis par kuģošanu tālās jūrās, taču, kādas idejas iedvesmots, savu dzīvi nolēmis saistīt ar ceļiem un tiltiem. Rūdolfs Gruberts ir vadošais tiltu būvinženieris akciju sabiedrībā Ceļuprojekts, nozarei un savai pirmajai un vienīgajai darbavietai uzticīgs jau vairāk nekā pusgadsimtu. Pērn pelnīti kļuvis par Būvindustrijas lielās balvas laureātu nominācijā Mūža ieguldījums būvindustrijā.

► Ruslans Brjuhovickis, AS LNK Industries būvniecības projektu vadītājs, ir viens no 2022.gada Būvindustrijas lielās balvas Pamatakmens ieguvējiem kā Gada projektu vadītājs. Saņemto nozares atzinību pats Ruslans sajūtu līmenī pielīdzina Oskara balvai kinoindustrijā.

Vide

► Vides pieejamība nav stāsts tikai par to, lai cilvēki ar invaliditāti spētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi sabiedrībā un brīvi pārvietoties. Kamēr daudzās valstīs pat vienkāršu semināru publiskā ēkā sāk ar informēšanu par to, kā varēs izkļūt no ēkas ārkārtas situācijā, pie mums jautājumiem par evakuāciju, piemēram, ugunsgrēka gadījumā, aizvien netiek pievērsta pietiekama vērība. Kādi ir iespējamie risinājumi, lai nelaimes novērstu?

Būve

► Rīgas Stradiņa universitātes jaunais Farmācijas studiju un pētniecības centrs, kas durvis vēra šajā pavasarī, ir līdz šim apjomu ziņā vērienīgākā un tehniski sarežģītākā ēka augstskolas 70 gadu ilgajā vēsturē.

► Šajā pavasarī tika atklāta pirmā no trim biznesa centra Gustavs kompleksa ēkām, iezīmējot pārliecinošu vaibstu jauna kvartāla attīstībai Rīgas pilsētvidē.

Koka būve

► Gandrīz 80 metru augstā 20 stāvu koka ēka Sara atrodas nelielas Zviedrijas pilsētiņas Šellefteo (Skellefteå) centrā un ir kļuvusi par strauji augošās pilsētas simbolu. No arhitektoniskā viedokļa tā tiek slavētā kā ilgtspējīga koka būve, bet daudz nozīmīgāks ir jaunais funkciju apvienojums vienā ēkā – viesnīca, bibliotēka, kultūras un konferenču centrs ar plašām zālēm un kopīgu vestibilu.

Inženierija

► Kopš 20.gadsimta sākuma zinātnieki un betona tehnologi strādā pie jaunu dažādu veidu betona kompozītmateriālu izstrādes. Jaunizveidotie kompozītmateriāli ir ļoti dažādi – ar samazinātu cementa daudzumu, ar samazinātiem pildvielu izmēriem, ar pievienotu disperso stiegrojumu šķiedru veidā un pievienotām ķīmiskajām piedevām, ar pazeminātu ūdens un cementa attiecību –, tāpat arī daļa cementa tiek aizvietota ar otrreizējiem izejmateriāliem.

► Viena no Zviedrijas prestižākajām arhitektūras balvām – Kaspera Salina vārdā nosauktā balva (Kasper Salin priset) – šogad 20.martā piešķirta biroju ēkai Merkur Gēteborgā. Interesants ir fakts, ka šīs ēkas tapšanā piedalījušies Latvijas uzņēmumi – saliekamā dzelzsbetona konstrukciju ražotājs TMB Elements un inženieru konstruktoru birojs K Forma.

Energoefektivitāte

► Pieaugot turbulencei energoresursu tirgū un vēlmei rast ilgtspējīgus apkures un dzesēšanas risinājumus, aizvien lielāku popularitāti iegūst siltumsūkņi. Noskaidrosim, kas jāņem vērā, privātmājai vai nelielam komerciālam objektam izvēloties siltumsūkņa sistēmu.

Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata

► Lielākā daļa dzīvojamā fonda Latvijā ir būvēta sen, tāpēc ir nepieciešami ieguldījumi, lai paaugstinātu šo ēku energoefektivitāti. Enerģijas resursu cenu kāpums jau licis daļai namu īpašnieku apsvērt un sākt energoefektivitātes pasākumus, lai novērstu enerģijas zudumus un ekonomētu iedzīvotāju finanses.

Infrastruktūra

► Rail Baltica projekta īstenošanā jau no tā agrīnajām fāzēm tiek izmantoti īpaši darbinieki, kas jo aktīvi pašlaik darbojas divos starptautisko staciju būvlaukumos. Tie ir droni, bez kuriem, kā atzīst projekta īstenotāji, darbs būtu neiedomājams un ievērojami neefektīvāks.

Mantojums

► Latvijas industriālā mantojuma fonds ir uzskaitījis 66 tiltus, kas ir industriālie vēstures pieminekļi, iedalot tos vairākās kategorijās – zemesceļu tilti un viadukti, ielu tilti un viadukti, dzelzceļa tilti un viadukti, gājēju tilti un viadukti, kā arī pārceltuves.Pēc maksājuma veikšanas žurnālu saņemsiet e-pastā PDF formātā.