“Būvinženieris” 2024. gada augusta numurs (Nr. 99)

Žurnālā Būvinženieris Nr. 99 lasiet:

Aktualitātes

► Vairāk nekā 57 tūkstoši uzņēmumu un 220 tūkstoši nodarbināto – tik plaši pārstāvēta ir būvniecības nozare Baltijas valstīs, liecina Lursoft IT apkopotie dati. Visvairāk būvniecības uzņēmumu reģistrēts Igaunijā, otrs lielākais skaits reģistrēts Lietuvā, savukārt Latvijā pašlaik ir vismazākais būvniecības uzņēmumu skaits, salīdzinot ar abām kaimiņvalstīm – 13,2 tūkstoši jeb 23,08 % no kopējā skaita.

► Būvdarbu līguma cenas noteikšanai ir daudz dažādu mehānismu – no visnotaļ precīzi nosakāmiem līdz pietiekami abstraktiem, par kādiem var uzskatīt, piemēram, projektē un būvē līgumos būvdarbu sadaļas cenas noteikšanu. Neatkarīgi no būvniecības projekta realizācijas metodes un no tās izrietošās cenas noteikšanas iespējamās precizitātes publiskajiem pasūtītājiem ir svarīgi ne tikai konstatēt līgumā ar būvdarbu veicēju ierakstīto cenu, bet arī visas iespējamās papildu izmaksas, kas var rasties projekta realizācijas gaitā.

Gada labākā būve Latvijā 2023

► Paziņoti un apbalvoti skates Gada labākā būve Latvijā 2023 laureāti. Laureātu pilns saraksts un skates rezultāti tradicionāli tiek publicēti žurnālā Būvinženieris. Kopumā šogad žūrija trīs kārtās ir apskatījusi un novērtējusi septiņdesmit skatei pieteiktās būves astoņās nominācijās no visiem Latvijas reģioniem. Latvijas Būvnieku asociācijas un Latvijas Būvinženieru savienības sadarbībā ar Ceresit un 23 profesionālajām nozares sabiedriskajām organizācijām un nozares institūcijām rīkotā skate Gada labākā būve Latvijā šogad notiek 26. reizi.

Personība

► Aleksandrs Stasens, AS LNK Industries Tehniskās nodaļas vadītājs, ir 2023. gada Būvindustrijas lielās balvas Pamatakmens saņēmējs kategorijāGada inženieris/arhitekts un godalgots ar titulu Gada inženieris. LNK Industries kolēģi, nominējot Aleksandru Būvindustrijas lielajai balvai, savu nostāju cita starpā argumentējuši šādi: «Aleksandrs Stasens ir pierādījums tam, cik daudz var sasniegt ar pacietību un neatlaidību, soli pa solim, pārvarot izaicinājumus, iekarot augstas virsotnes, turklāt šajā ceļā saglabājot mieru, apvienojot laipnību ar stingrību.»

► Viņai ir tik daudz pienākumu un darāmā, ka nav viegli sarunāt tikšanos, turklāt var nojaust – nav arī īpašas vēlmes kādam atklāt savu iekšējo pasauli, kas allaž tiekot sargāta no sabiedrības uzmanības. Sarunas beigās Vija Gēme, Cēsu novada būvvaldes vadītāja, arī atzīstas, ka gribējusi par visām varītēm no intervijas tikt vaļā, un bijis sevi jāpārvar, lai uzdrīkstētos runāt publiski. Bet viņai ir, ko teikt, un tajā pavisam noteikti ir vērts ieklausīties! Vija Gēme pērn ieguvusi Būvindustrijas lielo balvu Pamatakmens kategorijā Mūža ieguldījums būvindustrijā, un nav ne mazāko šaubu, ka šo atzinību ir godam nopelnījusi.

Būve

► Teju pirms desmit gadiem ārsts un mecenāts Rauls Vēliņš savā dzimtajā pilsētā Ventspilī iegādājās pussagruvušu ēku Kuldīgas ielā 63. Pēc ilgas un rūpīgas atjaunošanas ar nosaukumu Villa Langberg tā kļuvusi par vienu no pilsētas skaistākajām vēsturiskajām celtnēm. Unikāls ir ēkas arhitektoniskais risinājums, kas veiksmīgi apvieno vēsturisko, atjaunoto būves daļu ar jaunuzcelto būvapjomu.

► Tiešā Rīgas vēsturiskā centra tuvumā jaunā finanšu darījumu un atpūtas centra New Hanza city teritorijā Mihaila Tāla ielā 1 savu pirmo ekspluatācijas gadu aizvadījusi jaunuzceltā A klases biroju ēka, kuras atbilstību ilgtspējīgas būves principiem jau drīzumā apliecinās BREEAM Excellent sertifikāts.

Koka būve

► Kalsnavas pagastā jau iepriekš atradās Latvijas valsts mežu uzņēmumi, kurus tagad ir papildinājusi nesen izveidotā kokaudzētava Mežvidi. Kokaudzētavas jaunajā būvē Jaunkalsnavā ir apvienots birojs, ražošana un saldētava, un kompleksa būvniecībā realizēti ilgtspējīgi risinājumi – tai skaitā koka konstrukcijas, saules paneļi un lietusūdens uzkrāšana klimata neitralitātes nodrošināšanai.

Inženierija

►Betona un dzelzsbetona konstrukciju plaisāšana ir betonētājiem labi zināma problēma. Tomēr ir viens betona plaisāšanas mehānisms, precīzāk – iemesls, kur betonētāji ir galvenie procesa dalībnieki, kuri spēj to novērst, pareizi plānojot un paveicot betona ieklāšanas darbības būvobjektā. Tā ir betona plaisāšana plastiskā rukuma ietekmē.

Standarti

►Standartos apkopotās pasaules vadošo ekspertu zināšanas un labākie mūsdienu risinājumi (state of the art) sniedz lietotājiem skaidras un precīzas atbildes, atvieglo ražošanas procesu un palīdz ietaupīt resursus. Standartu izstrāde notiek trīs līmeņos: starptautiskajā, reģionālajā (Eiropas) un nacionālajā. Standarta izstrāde sākas tad, ja pēc tā ir radusies nepieciešamība vai interese. Lielākoties tie ir standarta nākotnes lietotāji, piemēram, kādas konkrētas nozares uzņēmumi vai organizācijas, kas uzņemas iniciatīvu.

Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata

► Pirms gadiem desmit pētījuma ietvaros analizējām energoefektivitāti jaunuzceltā publiskā gandrīz nulles enerģijas ēkā Vidzemē, kur iebūvēta gan ventilācija ar gaisa dzesēšanas un piesildīšanas iespēju, gan apsilde un dzesēšana ar grīdās iebūvētu ūdens cirkulācijas sistēmu, gan arī izmantoti atjaunīgās enerģijas risinājumi ar solārajiem paneļiem un siltumsūkni, kas toreiz vēl nebija pašsaprotami. Konstatējām nesamērīgi lielu energopatēriņu, kaut arī ēkas čaulas kvalitāte šaubas neradīja – gan hermetizācija, gan būvkonstrukciju siltuma caurlaidība atbilda prasībām, un pat risinājumi stikloto virsmu noēnošanai, lai mazinātu telpu pārkaršanu, bija pārdomāti. Iedziļinoties problēmā, konstatējām, ka ikvienai no apakšsistēmām (ventilācija, apsilde, dzesēšana) elektroniskā vadība tiešām darbojas, bet katra no tām neko nezina par citas sistēmas eksistenci un darbību.

Infrastruktūra

► Rail Baltica ieviešanu Latvijā jau 2015. gadā lēma sākt ar starptautisko staciju izbūvi – ar trases inženiertehniski sarežģītākajiem objektiem. Rail Baltica Rīgas Centrālais mezgls izvērtēšanas posmā ir plaši analizēts risinājums. Tā izveides būtība ir nodrošināt pasažieriem mūsdienu prasībām atbilstošas ērtības, pieejamību, dažādu transporta veidu savienojamību un dot impulsu Rīgas attīstībai. Pēdējā laikā, šķiet, viens no karstākajiem tematiem sabiedrībā ir bijis Rail Baltica projekts Latvijā – to apspriež gan amatpersonas, gan medijos, gan arī virtuvju sarunās. Šajā žurnāla numurā publicētajā rakstā ielūkosimies projekta vēsturē, lai labāk izprastu tā īstenošanas gaitu.

Mantojums

► Aizpute un tās mantojums ir viens no nedaudziem veiksmes stāstiem Latvijas kontekstā, kas, pateicoties patriotiski noskaņotu profesionāļu, iedzīvotāju un entuziastu iesaistei, sākusi savu renesansi. Ar mērķtiecīgu neatlaidību un misijas apziņu pilsētas arhitektūra tiek atjaunota un uzturēta un pilsētvide – attīstīta. Aizputes vēsturiskā centra plānojums līdz mūsdienām ir saglabājis autentiskumu ar nelielām modifikācijām, tādējādi pamatoti ļaujot Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei piešķirt Aizputes pilsētas vēsturiskajam centram valsts nozīmes pilsētbūvniecības kultūras pieminekļa statusu.Pēc maksājuma veikšanas žurnālu saņemsiet e-pastā PDF formātā.