“Būvinženieris” 2024. gada februāra numurs (Nr. 96)

Žurnālā Būvinženieris Nr. 96 lasiet:

Aktualitātes

► Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists: «Kas Latvijas ekonomikā un būvniecības nozarē ir gaidāms 2024.gadā? Pašlaik redzu vairākus iemeslus, kas man ļauj būt piesardzīgi pozitīvam par šo gadu Latvijas ekonomikā.(..) Kad pēdējo reizi bijis gads, par kuru varēja prognozēt? Tāds gads tiešām sen nav bijis.»

► Būvniecības informācijas sistēma (BIS) kopā ar būvniecības nozari ir jau 10 gadu. 2014.gada 7.janvārī BIS produkcijas vidē tika apstiprināts pirmais būvkomersantu reģistra lēmums, kas iezīmēja būvniecības administratīvā procesa digitalizācijas sākumu. Kopš tā laika BIS ir piedzīvojis strauju izaugsmi un attīstību, lielā mērā pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstam.

► Noteikti piekritīsiet apgalvojumam, ka apdrošināšanas mērķis un uzdevums ir sadalīt riskus starp būvniecības procesa dalībniekiem. Tas ļauj apdrošināšanu uzskatīt par vienu no risku pārvaldības līdzekļiem. Raksta mērķis ir pievērst nozares un apdrošinātāju uzmanību tām problēmām, ar kurām saskaramies situācijā, kad būvniecības procesā izvērties strīds un… izrādās, ka tas neatbilst polises segumam.

► Arhitektūras publiskie iepirkumi  pašvaldību un valsts sektorā tiek vērtēti nevis pēc kvalitātes, bet gan, balstoties uz zemāko cenu, neizbēgami pakļaujot projektu kvalitātes un realizācijas riskiem. Arhitektūras un vides veidošanas publiskajos iepirkumos nepieciešams prioritāri uzsvērt patērētāja un sabiedrības intereses, kas iepirkumos patlaban netiek ievērotas un faktiski ir ignorētas.

Personība

► Dāvis Priede ir akciju sabiedrības Būvuzņēmums Restaurators būvniecības nodaļas vadītājs. Saņēmis Būvindustrijas lielo balvu Pamatakmens kategorijā Gada inženieris/arhitekts 2023 un nominēts par Gada restaurācijas būvdarbu vadītāju. Viņa ikdiena saistīta ar vēsturisku ēku pārbūvi, atjaunošanu un restaurāciju.

► Ar Būvmateriālu ražotāju asociācijas vadītāju Leonīdu Jākobsonu vienmēr ir patīkami aprunāties – gan kā ar erudītu nozares ekspertu, gan arī pozitīvas enerģijas pārpilnu sarunu biedru, kurš vienmēr ir apbrīnojami labā un humorīgā noskaņojumā. Leonīda Jākobsona viedokli nozarē gadu gadiem ciena, respektē un uzklausa visaugstākajos līmeņos.

Energoefektivitāte

► Ja interesējaties par siltuma izolācijas materiāliem, tad noteikti pievērsīsiet uzmanību rindiņai par siltuma vadītspēju (bieži apzīmē ar simbolu λ). Vai 0,021 W/(m·K) ir daudz vai maz? Labs siltuma izolators vai slikts?

Būvmateriāli

► Mūsdienu būvniecība nav iedomājama bez siltuma un skaņas izolācijas materiāliem. Tiek siltinātas ēkas ārējās norobežojošās konstrukcijas, un arvien lielāku uzmanību velta skaņas izolācijai starpstāvu pārsegumu līmenī. Putupolistirola un akmensvates loksnes ir plaši izplatīts siltuma un skaņas izolācijas materiāls būvniecībā, bet arvien lielāku popularitāti tirgū gūst diezgan jauns siltumizolācijas materiāls – putupolistirola granulu un saistvielas kompozītmateriāls, būvniecībā bieži saukts arī par šķidro putuplastu.

Būve

► Pagājušā gada nogalē, īsi pirms Ziemassvētkiem, atklāta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra (BJPVC) jaunā ēka, kas sirsnīgi nodēvēta par Taureņu māju. Tauriņu motīvam šeit ir īpaša loma – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

► Pēc trīs gadus ilgiem pārbūves un restaurācijas darbiem atdzimšanu piedzīvojusi Rīgas pils kastela. Projekta mērķis ir saglabāt vēstures mantojumu, izcelt Rīgas pili kā nozīmīgu vēsturisku vietu un izveidot jaunas telpas Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam.

Koka būve

► Kajstaden koka konstrukciju ēka ir izvirzīta 2024.gada Zviedrijas koka balvas (Swedish Wood Awards) konkursam – balvai par labu koka arhitektūru, kas atspoguļo un attīsta laikmetīgo arhitektūru.

Vide

► Saskaņā ar 2021.gada datiem Latvijā ar invaliditāti sadzīvo desmitā daļa iedzīvotāju jeb vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku. Viņu vidū 36 tūkstošiem ir ierobežotas pārvietošanās iespējas, apmēram desmit tūkstošiem ir redzes traucējumi, bet trīs tūkstošiem – dzirdes problēmas. Vides pieejamības jautājumus nemitīgi aktualizē Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO un Invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons.

Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata

► Ar dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanu Latvijā joprojām iet kā pa celmiem. Lai sasniegtu ambiciozos klimata mērķus, enerģētikā nepieciešamas strukturālas pārmaiņas, kas ietver arī iedzīvotāju lomas maiņu, viņiem kļūstot par aktīviem līdzdalībniekiem pārejā uz oglekļa mazietilpīgu sabiedrību. Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki ir izstrādājuši politikas simulācijas rīku enerģijas kopienām, lai pārvarētu ēku oglekļa neitralitātes plaisu.

Infrastruktūra

► Jau kopš Rail Baltica Centrālās stacijas plānošanas pirmajiem soļiem bija skaidrs, ka lielākie izaicinājumi nav saistīti tikai ar jaunu sliežu ceļu ievadīšanu stacijā, bet arī ar dzelzceļa stacijas funkcionalitāti. Jaunajā Rīgas Centrālajā stacijā ne tikai būs pieejami transporta pakalpojumi, bet atradīsies arī restorāni, kafejnīcas, uzgaidāmās telpas, pasažieriem nepieciešamie veikali u.c. Tas viss būs izvietots zem patlaban topošajām telpiskām kopnēm, veidojot mūsdienu prasībām atbilstošu, estētiski pievilcīgu un ērtu stacijas infrastruktūru trīs līmeņos.

Mantojums

► Liepājas Karosta kā tāds mītisks arhitektoniskais objekts joprojām ir saglabājusi savu auru. Pētnieku apsēstība ar šo objektu ir neremdināma, ik pa laikam izlaižot jaunus pētījumus saistībā ar Karostas vēsturi, arhitektūru, atradumiem un ko tik vēl ne. Jau pārdesmit gadu Karosta tiek uzlūkota kā jaunās attīstības teritorija. Industrializācijas epicentrs.

Pēc maksājuma veikšanas žurnālu saņemsiet e-pastā PDF formātā.