“Būvinženieris” 2025. gada februāra numurs (Nr. 102)

Žurnālā Būvinženieris Nr. 102 lasiet:

Aktualitātes

► Lursoft IT dati liecina, ka pagājušajā gadā reģistrēti 689 jauni būvniecības uzņēmumi. Ar katru gadu būvniecības uzņēmumu īpatsvaram starp visiem valstī reģistrētajiem jaunajiem uzņēmumiem ir tendence samazināties.

► Patērētāju tiesību aizsardzības centrs 2024.gadā turpināja īstenot tirgus uzraudzības pasākumus būvizstrādājuma atbilstības jomā. Pērn tirgus uzraudzības lietu ietvaros pārbaudīti 226 būvizstrādājumi, un neatbilstības konstatētas 93 gadījumos (41 %).

► 2024. gada pirmajos deviņos mēnešos kopējie statistikā apkopotie būvniecības apjomi eiro izteiksmē bija par 2 % mazāki nekā gadu iepriekš. Latvijā celtniecības apjomi ir zemākie starp trim Baltijas valstīm gan absolūtos skaitļos, gan rēķinot uz vienu iedzīvotāju.

► Konkurences padome 2024. gada nogalē veica sabiedriskās domas aptauju, kuras rezultāti norāda uz divām satraucošām tendencēm:

• no 164 aptaujātajiem uzņēmumiem katrs desmitais norāda, ka ir gatavs iesaistīties konkurences tiesību pārkāpumā ar mērķi gūt lielāku peļņu, neraugoties uz to, ka rīcība ir pretlikumīga;
• lielāka konkurences tiesību problēma Latvijā ir sarunātie iepirkumi.

Tāpēc nemainīgi viena no KP prioritātēm ir cīņa ar šāda veida konkurences kropļojumiem iepirkumos.

► No šā gada sākuma Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) mājas lietā jābūt norādītai dzīvokļu īpašnieku kontaktinformācijai. Skaidrojam, kāpēc ir būtiski veikt šo pienākumu, kā to izdarīt, un, vai kas mainīsies, ja kontaktinformācija netiks norādīta.

► Rail Baltica projekts, tā virzība un konstatētās kļūdas un problēmas parāda ne tikai valsts un tās veidoto kapitālsabiedrību vājos punktus projekta pārvaldības procesā. No Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Rail Baltica projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu gala ziņojuma top skaidrs, ka tajā pat sabiedriskais sektors kā būtisks padomdevējs valstij tik svarīgā būvniecības iecerē faktiski nav pieminēts.

Izglītība

► Mūsdienu mainīgajā pasaulē līdz ar strauju tehnoloģiju attīstību arī dzelzceļa nozare un izglītība piedzīvo pārmaiņas. Viens no lielākajiem izaicinājumiem mūsdienu izglītības sistēmā ir STEM (Science, Technology, Engineering, and Mathematics – angļu val.) studentu trūkums, kas ietekmē arī dzelzceļa nozari. Pieprasījums pēc augsti kvalificētiem speciālistiem tehniskajās jomās strauji pieaug, taču universitātes saskaras ar grūtībām piesaistīt un saglabāt studentus šajās disciplīnās.

Būvindustrijas lielā balva 2025

► Augstākais apbalvojums būvniecības nozarē – Būvindustrijas lielā balva – šogad tiks pasniegts jau 12. reizi. Iepriekšējā apbalvojuma ceremonija notika 2023. gada rudenī, savukārt 2024. gadā organizatori nolēma, ka turpmāk Būvindustrijas lielās balvas ceremonija tiks rīkota katru otro gadu, lai tādējādi celtu apbalvojuma prestižu, kā arī dotu iespēju maksimāli rūpīgi sagatavoties šim nozīmīgajam notikumam.

Personība

► Tomass Kozlovskis jau studiju laikā izcēlās ar nopietnu attieksmi pret pētniecību un inženierzinātnēm. Rīgas Tehniskajā universitātē veiksmīgi izstrādājot bakalaura darbu par cementa kompozītmateriālu šļūdes pētniecību, viņš ne tikai padziļināti pētīja šo jomu, bet arī izstrādāja testēšanas iekārtas dizainu. Par šo sasniegumu Tomass ieguva Būvindustrijas lielo balvu nominācijā Gada students, bakalaurs 2023.

Būve

► 2024. gada augustā VAS Valsts nekustamie īpašumi, visas būvniecībā iesaistītās puses un Kultūras ministrija nodeva atjaunotā Vecrīgas vēsturiskā nama Mārstaļu ielā 6 atslēgas Latvijas Nacionālajam rakstniecības un mūzikas muzejam jaunās ekspozīcijas ierīkošanai. Atjaunotās 1400 kvadrātmetru plašās telpas ir nodotas muzeja pastāvīgās ekspozīcijas ierīkošanai, bet dažas no tām un labiekārtotais pagalms būs atvēlēti radošiem pasākumiem.

► Jau vairākus mēnešus Cēsīs, Gaujas senlejā, viesus gaida atjaunots Latvijas pirmās brīvvalsts laikā celts nams – Žagaru māja. Savu nosaukumu ēka ieguvusi, pateicoties tās iepriekšējiem saimniekiem – cēsinieka, aktiera un uzņēmēja Jura Žagara ģimenei. Žagaru māja ir viena no iespējām, kā iepazīt Cēsis un to apkārtni, izbaudot lauki idilli Latvijas pirmās brīvvalsts laikam raksturīgajā arhitektūras stilā būvētajā vasarnīcas tipa ēkā.

► Pērn vasaras sākumā pēc vairāku gadu rekonstrukcijas un pārbūves darbiem Rīgā tika atklāta vēsturiskā Sarkanā Krusta slimnīcas ēka, kur darbojas SIA Medicīnas sabiedrība ARS izveidotais stacionārs un konsultāciju nodaļa. No būvniecības puses raugoties, vairāk nekā simts gadus senās slimnīcas pārtapšanas ceļš bijis gana interesants, un tas joprojām nav galā, jo nākotnē te plānots izveidot daudzfunkcionālu slimnīcas kompleksu.

Koka būve

► Viens no nozīmīgākajiem 2024. gada notikumiem bija vasaras olimpiskās spēles Parīzē, un šāda pasākuma norise allaž ir saistīta ar grandiozām izmaiņām pilsētas infrastruktūrā un jaunu būvju tapšanu. Lai arī Parīze mēģināja kļūt par zaļākās olimpiādes rīkotāju un nebūvēt, iztiekot ar esošo infrastruktūru un pagaidu būvēm, tomēr atsevišķas pilsētai vajadzīgas ēkas un viena koka konstrukciju ēka ūdens sporta centram Francijas galvaspilsētā tika uzceltas. Jaunā ēka arī kļuva par vienu no 33. Vasaras olimpisko spēļu simboliem.

Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata

► Lai paaugstinātu daudzdzīvokļu namu energoefektivitāti, jaunajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā līdz 2027. gadam šim mērķim atvēlēti 172 miljoni eiro. Par šiem līdzekļiem līdz 2029. gada beigām plānots atjaunot apmēram 266 daudzdzīvokļu namus. Atbalstu veido aizdevums vai garantija un kapitāla atlaide aizdevuma pamatsummas daļējai dzēšanai.

Standarti

► Vēsturiski padomju laikos, kad standartu neievērošana bija sodāma rīcība, būvniecības jomā normatīvā bāze bija sakārtota. Pēc neatkarības atgūšanas mainījās standartizācijas sistēma, un bija nepieciešamība rast optimālu risinājumu SNiP’u nomaiņai ar Latvijas būvnormatīviem, kas harmonizēti ar ES likumdošanu, jo būvniecība ir paaugstinātas bīstamības nozare.

Energoefektivitāte

► Termisko tiltu novēršana ēku norobežojošo konstrukciju savienojumos ir būtiska apkures enerģijas samazināšanai. Tā kā norobežojošo konstrukciju siltuma pretestības prasības ar gadiem paliek arvien stingrākas un līdz ar to izplūstošās siltuma enerģijas daudzums – arvien mazāks –, tad zonu ar izmainīto siltuma plūsmu (parasti palielināto) ēkas čaulā kļūst arvien vairāk. Vēl pirms 10–15 gadiem jēdzienu termiskais tilts zināja labi, ja daži speciālisti visā valstī; tagad situācija ir pretēja.

Mantojums

► Kristapa Morberga vārds ir bijis vienmēr klātesošs, gan runājot par Rīgu, par pilsētas attīstību pēc aizsargmūru nojaukšanas un Bulvāru joslas arhitektūru, gan spriežot par nekustamo īpašumu uzturēšanas apgrūtinājumiem. Kristaps Morbergs joprojām tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem sava laika spēkiem – biznesa brīnumdaris, kas šķietami no nekā pārtapa par multimiljonāru.Pēc maksājuma veikšanas žurnālu saņemsiet e-pastā PDF formātā.