Publiskajos iepirkumos jāveicina zaļo kritēriju izmantošana

0
349

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) fondu nākamo periodu, kas sāksies 2022.gadā, svarīgi, lai investīcijas jaunajās ēkās tiktu veiktas saskaņā ar zaļo būvniecību, izpildot zaļā publiskā iepirkuma kritērijus, uzsver Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pārstāvji.

Apvienojot to ar saimnieciski izdevīgākā iepirkuma principiem, sabiedrība iegūtu ne tikai ilgtspējīgu un videi draudzīgu, bet arī ekonomiski pamatotu rezultātu, norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība.

Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja datiem 2021.gadā Latvijā būs veikti kopā aptuveni 3000 projektēšanas un būvdarbu publiskie iepirkumi, no kuriem 11% projektēšanas un 46% būvdarbu tenderiem tika noteikti saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritēriji, pārsvarā gan zemākā cena kā vienīgais saimnieciski izdevīgākais kritērijs.

Savukārt saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) datiem 2020.gadā aptuveni 500 iepirkumos tika izmantoti zaļā publiskā iepirkuma kritēriji, pārsvarā ēkas energoefektivitātes līmenis, LED apgaismojums un būvgružu šķirošana.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības ieskatā iepirkumos, kuri tiek vērtēti pēc saimnieciski izdevīgākā principa, būtu vēlams izvirzīt šādus vērtēšanas kritērijus – būvdarbu izmaksas, būvdarbu termiņi, būvdarbu garantijas pakalpojumi, projektu un būvdarbu vadības organizācija un rīki, būvdarbu riska vadība.

Partnerība rekomendē, ka saimnieciski izdevīgākā iepirkuma gadījumā būtu vēlams definēt kā obligātos minimums trīs kritērijus, pie nosacījuma, ka tiek uzlabots būvprojekta standarts un kvalitāte, un katrs no būvdarbu kvalitātes kritērijiem ir ieraugāms piedāvājuma tāmēs.

Savukārt, lai panāktu lielāku progresu zaļo kritēriju izmantošanu būvniecībā Latvijā kopumā, Ilgtspējīgas būvniecības padome un Latvijas Būvuzņēmēju partnerība atbalsta VARAM iniciatīvu pārskatīt būvniecības zaļā iepirkuma kritērijus un definēt obligāto kritēriju kopu, lai publiskie pasūtītāji un būvniecības nozares piegādātāji varētu tos izmantot savos būvprojektu un būvdarbu koordinācijas un kontroles projektos.

Latvijas būvniecības nozarē valsts un pašvaldību pasūtījumi veido aptuveni 60% no Latvijas kopējā ikgadējā nozares pasūtījuma, kas naudas izteiksmē ir aptuveni viens miljards eiro gadā. Tāpēc publiskā pasūtītāja loma zaļo ēku projektēšanā un būvniecībā ir ļoti būtiska kopējo klimata mērķu sasniegšanā, skaidro Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pārstāvji.

Viņi norāda, ka publiskā iepirkuma procesa un būvniecības regulējuma ietvaros zaļie publiskā iepirkuma kritēriji pagaidām ir rekomendējoši, un vairums publisko pasūtītāju izmanto tikai dažus no tiem. Savukārt komerciālie nekustamo īpašumu attīstītāji Latvijā arvien biežāk izmanto starptautiskas ilgtspējīgas un zaļās būvniecības sertificēšanas sistēmas, kuras ir metriskas un dot iespēju izmērīt objektīvi būvprojekta un būves zaļuma intensitāti.

Būves zaļumu var mērīt dažādi, tomēr starptautiski tiek pieņemts, ka zaļa vai ilgtspējīga būve ir līdzsvars starp ietekmi uz dabu, cilvēku un biznesu, pauž Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pārstāvji. Pasaules zaļo māju organizācija ir definējusi, ka būves ilgtspēju ir jāmēra vismaz ar šiem kritērijiem – projekta vadība, veselība un lietotāju labsajūta, energoefektivitāte, ūdens patēriņš, zaļie būvmateriāli, būvgružu pārvaldība, zemes pielietojums, piesārņojuma minimizēšana (ekoloģija), transporta efektivitāte, inovācija, zaļais dizains, apmācības.

Ilgtspējīgās būvniecības padomes eksperti, iesaistot ekspertus no pasūtītāju, arhitektu, projektētāju un būvnieku vidus, izskatīja kritēriju sarakstu, kas iekļauts Ministru kabineta noteikumos Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība, un salīdzināja tos ar ES vadlīniju un ES ilgtspējīgas būvniecības ietvara LEVEL(s) principiem, kā arī kritērijiem, kurus nosaka tādas sertificēšanas sistēmas kā BREEAM, LEED, DGNB. Diskusiju rezultātā tika definēti priekšlikumi obligātajiem 14 kritērijiem publiskajos projektēšanas un būvdarbu iepirkumos.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons aicinās šos zaļos kritērijus apstiprināt Latvijas Būvniecības padomē, lai tos varētu tālāk integrēt ES fondu programmās un saskaņot ar valsts pārvaldi Klimata padomē un Ministru kabineta līmenī. Tāpat valsts pārvalde un likumdevēji tiek aicināti virzīt tālāk Publisko iepirkumu likuma grozījumus, kuros ir definēti precīzāki uzstādījumi saimnieciski izdevīgāko kritēriju piemērošanai.