Arhitektūras projektu, būvniecības un iepirkuma procesu norises caurspīdīgums ir vitāli nepieciešama komponente godīgas nozares uzturēšanai.
Arhitektūras publiskie iepirkumi pašvaldību un valsts sektorā tiek vērtēti nevis pēc kvalitātes, bet gan, balstoties uz zemāko cenu, neizbēgami pakļaujot projektu kvalitātes un realizācijas riskiem, publiskā iepirkuma rezultātā tiek iepirkti zemas kvalitātes projektēšanas pakalpojumi, kuri neatbilst Latvijas likumdošanā un stratēģiskajos dokumentos noteiktajiem vides kvalitātes, ilgtspējības un sociālajiem parametriem. Arhitektūras un vides veidošanas publiskajos iepirkumos nepieciešams prioritāri uzsvērt patērētāja un sabiedrības intereses, kas iepirkumos patlaban netiek ievērotas un faktiski tiek ignorētas. Tas notiek, gan apejot iekļaujošas sabiedrības principus, gan neatbilstošā veidā izlietojot publisko finansējumu, kas rezultātā pilnībā vai daļēji nevar sasniegt primāri definētos mērķus.
Rūpju vadlīnijas
Kopš 2019. gada Latvijas Arhitektu savienība (LAS) veic monitoringu arhitektūras publiskajos iepirkumos, analizējot cēloņus un sakarības: kas tieši veido zemas kvalitātes arhitektūras iepirkumus? Zemākās cenas izvēle publisko iepirkumu konkursā rada daudz sistēmisku problēmu nozarē. Zemākās cenas piedāvājumam ir vairāki aspekti, kurus lielākoties diktē negodprātīgas konkurences paņēmieni un projekta kā rezultāta neatbilstība Latvijas normatīvos noteiktajam. Zemākās cenas piedāvātāji publiskajā iepirkumu sektorā izmaksu ekonomiju sasniedz ar sertificētu speciālistu parakstu pirkšanu, nekvalificēta darbaspēka izmantošanu, nelicencētu programmu izmantošanu un citiem paņēmieniem, kas būtiski samazina uzņēmēja izmaksas. Zemākās cenas problēma ir plaši izplatīta visos projektēšanas iepirkumos, skarot ne tikai arhitektūras projekta daļu, bet arī būvkonstrukciju, inženiertīklu, ceļu inženieru projektu daļas. Ar regularitāti vērojama tendence, ka publiskā iepirkuma projektus izstrādā personas bez atbilstošas kvalifikācijas vai ar nepabeigtu profesionālo izglītību. Bieži darbi tiek uzticēti studentiem un tehniķiem, kā arī ļaujot darbu veikt ar nelicencētu programmu. Nelegālu datorprogrammu lietošana rada būtiskus kiberdrošības riskus: publisko ēku plāni, ugunsdrošības un glābšanas risinājumi var viegli nonākt ļaunprātīgu izmantotāju rīcībā. Sertificēto speciālistu parakstu tirgošana nav neierasta prakse zemākās cenas uzvarētāju uzņēmumos, tādējādi salētinot un vienkāršojot procesu. To apstiprina vairāki gadījumi, kad tika apturēti sertifikāti par parakstu tirgošanu personām, kuras bija nodarbinātas tieši tādos uzņēmumos, kas regulāri uzvar zemākās cenas iepirkumos.
Tā rezultātā līdzekļi tiek tērēti investīcijās, kas nesasniedz plānoto mērķi, it īpaši iekļaujošas arhitektūras un vides jomā. Nekvalitatīvie projekti masveidā tiek pārstrādāti par pasūtītāja vai būvuzņēmēju līdzekļiem, kā arī atklāti sludinot atkārtotus iepirkumus, lai izlabotu iepriekšējo projektu kļūdas. Tas viss – par nodokļu maksātāju līdzekļiem.
Problēmas uzraudzībai un risināšanai LAS sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) 2023. gadā izstrādāja vadlīnijas un rekomendācijas piedāvājumu vērtēšanas kritērijiem iepirkumos arhitektūras un būvju projektēšanas jomā, taču ar to ir par maz, lai fundamentāli mainītu iesakņojušos problēmu iepirkumu jomā. Regulāri tiek rīkoti publiskie semināri, mēģinot strukturēti paskaidrot ieteicamo saimnieciski izdevīga un kvalitatīva iepirkuma praksi pretstatā zemākās ieilgušajai dominēšanai. Līdz šim pierādījies, ka vēlamais mērķis – pilnīga izpratne par kvalitatīvas iepirkuma dokumentācijas izveidi un iepirkuma mērķu sasniegšana – nav ieguvis tādu rezonansi sabiedrībā, kas spētu iezīmēt pozitīvas pārmaiņas praksē. Sabiedrības izglītošanas un informēšanas procesā atklājas, ka iepirkumu veicēju pusē nav izpratnes par arhitekta un inženiera darba saturu, mērķi, arhitekta un inženiera profesijas standartiem. Arhitektam kā neatkarīgam, bet reglamentētas profesijas pārstāvim ir būtiska nozīme un spējas sniegt nozīmīgu ieguldījumu vides un sabiedrības veidošanā, tās uzlabošanā un sakārtošanā. Valsts kontroles revīzija ir konstatējusi būtiskus trūkumus vides pieejamībā. LAS pēc šīs revīzijas ziņojuma izpētes par konkrēto objektu iepirkumiem secināja, ka iepirkumos pasūtītājs izmanto nepilnīgu informāciju un ka ir nepieciešama izglītošana un būtisks atbalsts iepirkumu jautājumos, projektēšanas uzdevuma izstrādē, kā arī piedāvājuma kvalitātes izvērtēšanā.
Iepirkumu izvērtējums
LAS izvērtētie iepirkumi iezīmē vairākas problēmas. Novērojams, ka tiek ignorēti būtiski aktuāli dokumenti iekļaujošas vides realizācijai, piemēram, Labklājības ministrijas Vides pieejamības vadlīnijas, kurās izsvērtas visas iedzīvotāju grupas, to vajadzības. Neraugoties uz jautājuma aktualitāti, tikai pēdējos gados nedaudz lielāka uzmanība tiek pievērsta vides pieejamībai, iekļaujošas sabiedrības interesēm un arhitektūrai, kas spēj to sasniegt. Publiskā iepirkumu procesā kā favorīts dominē zemākās cenas piedāvātājs, nevis augstvērtīgākās kvalitātes piedāvātājs. Cena ir galvenais atlases kritērijs, liedzot uzvarēt profesionāļiem, kas sevi pierādījuši ar darba kvalitāti un iekļaujošas sabiedrības domāšanu. Arhitekta profesijas standartā noteiktais iepirkumos nav prioritāte, tādējādi jau pašā saknē pakļaujot publiskā iepirkuma konkursa objektu apšaubāmas kvalitātes riskiem. Kvantitātes dominance pār kvalitāti ir kliedzoši problemātiska, kā nebūtiskas pilnībā ignorējot estētiskās un vides konteksta prasības. Šī problēma nozarē ir satraucoša un tik dziļi iesakņojusies, ka pat aktīvi izglītošanas centieni lielākoties sasniedz vien nelielu procesā iesaistīto daļu.
LAS eksperti secināja arī to, ka iepirkumos trūkst empātijas un cilvēciskās sapratnes, projektus novēloti pielāgojot nepieciešamībai kā tādu piedēkli. Vides pieejamības jautājumi tikai pēdējos gados tiek reāli un laikus risināti.
Minētie faktori nav vienīgie, kas rada bažas par nozares uzticamību un caurspīdīgumu. Publiskais iepirkums projektēšanā, kurā tiek izvēlēts zemākās cenas piedāvājums, ir kļuvis par mazu dīķi, kurā peld vieni un tie paši uzņēmumi, atturot godprātīgus arhitektūras un inženieru uzņēmumus no dalības konkursos jau iepriekš skaidrā iznākuma dēļ. Rezultātā projektu kvalitāte jau pēc noklusējuma ir zema, publiskās finanses tiek tērētas neizskaidrojamos virzienos, un daudz kas paliek aizskatuvē, tādējādi neradot uzticību ne pasūtītājam, ne izpildītājam. Darbs tiek paveikts, bet jautājums – kā? Būvniecība ilgst gadiem, projekti ir jāpārskaņo un jāpārprojektē, nespējot izpildīt ekspertīzes prasības.
Beigu sākums?
Lai arī LAS veic šo procesu monitoringu un cenšas panākt labākas izpratnes veidošanu būvindustrijā, nav izdevies sākt sadarbību ar uzraugošajām iestādēm, kā arī lēmumu pieņemšanā un pārstāvniecībā arhitektūras un vides uzlabošanā publiskajos iepirkumos. Sarakste ar iestādēm nerada redzamus uzlabojumus. Vai pārmaiņas ir laika jautājums, vai arī izvērtēšana ir strauji jāpārstrukturē? Tas līdztekus rada jautājumu par to, kādēļ atbildīgajās instancēs ir šāda vienaldzība, ļaujot atkārtoties vienam un tam pašam nelāgajam zemās cenas scenārijam. Patlaban ar komunikāciju un centieniem skaidrot situācijas nopietnību nav gana.
Problēma ir jārisina jau saknē. Jau sākotnēji ir jāizstrādā kvalitātes prasības, nepieciešama Ekonomikas ministrijas un Būvniecības valsts kontroles biroja īstenota būvkomersantu kontrole, regulāra vērtējumu izdarīšana un pārkāpumu fiksēšana. Lai arī publisko iepirkumu zemākās cenas līderība ir vispārzināms un vissliktāk slēptais noslēpums, šī kļūda atkārtojas, valsts un pašvaldību iestādēm izvēloties zemākās cenas publiskajā iepirkumā. Šis ir arī iemesls, kādēļ konkursos ar regularitāti uzvar vieni un tie paši uzņēmumi – zemākās cenas iepirkuma peripetijas ir sen apgūtas un noslīpētas tā, lai nebūtu nepieciešams izgudrot jaunas viltības.
Katriona Luīze Rožlapa
Publikācija tapusi sadarbībā ar Andu Kursišu, Latvijas Arhitektu savienības valdes locekli
Raksts pārpublicēts no žurnāla Būvinženieris februāra numura (Nr.96).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
