Tā dēvētajā būvnieku karteļa lietā aizliegta vienošanās cita starpā bijusi arī par tādiem būvobjektiem kā Rīgas pils, Latvijas Universitātes Akadēmiskais centrs Torņkalnā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ēka, Liepājas cietums un citi, liecina Konkurences padomes (KP) publiskotais pilnais saraksts par lietā iesaistītajiem objektiem.
Kopumā starp 77 būvnieku kartelī pārrunātajiem objektiem ir vairāki projekti Rīgā, tostarp vairākas izglītības un kultūras iestādes. Tāpat vairāki karteļa darbībā iesaistītie objekti atrodas citās Latvijas pilsētās – Liepājā, Jelgavā, Skrundā, Ogrē, Ikšķilē, Jēkabpilī, Valmierā, Kuldīgā, Saldū, Rēzeknē, Salaspilī, Daugavpilī un Cēsīs.
Starp uzskaitītajiem būvobjektiem Latvijas pilsētās ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī sporta centri, slimnīcas, ražotnes, parki, dzīvojamās ēkas, tirdzniecības centri un citi objekti.
Visi KP publiskotie lietā iesaistītie būvobjekti ietver VEF kultūras pili, Okupācijas muzeju, Pulka ielas muzeja krātuvi, kultūras pili Ziemeļblāzma, Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Ogres tehnikumu, Latvijas Universitātes Akadēmisko centru Torņakalnā, Rīgas pili, Jauno Rīgas teātri, Salaspils kultūras namu Enerģētiķis, stadionu Daugava, Lielupes tenisa centru, Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli Latvija, Lielupes vidusskolu un Jelgavas Valsts ģimnāziju.
Tāpat starp būvobjektiem ir Rēzeknes Olimpiskais centrs, Valmieras dzīvojamās mājas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ēka Jaunpils ielā, Rīgā, KNAB ēka, Bauskas sporta zāle, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca, Liepājas cietums, Mežaparka estrāde, Mārupes vidusskola, VUGD ēka Skrundā, Ventspils Inovāciju centrs Rūpniecības ielā, Jēkabpils tiesa, prokuratūras ēka Aspazijas bulvārī, Rīgā, Radio un televīzijas tornis Zaķusalā, Ķekavas sākumskola, sociālās mājas Bolderājā, kā arī Ropažu vidusskola.
Līdztekus sarakstā atrodami arī tirdzniecības centri Akropole, Rimi un Alfa, kā arī Rakstniecības muzejs, Garkalnes skola (Berģu skola), Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Angļu ģimnāzija, Rīgas Valsts tehnikums, Rēzeknes tehnikums, Siguldas pils, Siguldas skola, Ādažu skola, Pļavnieku skola, Kuldīgas tehnikums, Valmieras sporta centrs, Jelgavas slimnīca, Rīgas Franču licejs, Zolitūdes skola, Lielupes tenisa kortu 2.kārta, Liepājas tenisa korti, Elejas baseins, Imantas skola, Rīgas siltuma Imantas centrāle, Liepājas slimnīca, Mežaparka estrādes 2.kārta, Latvijas Universitātes Rakstu māja, Salaspils Radons, Lielvārdes kazarmas, Ogres novada Sociālais centrs, Rēzeknes Rūpniecības komplekss ar ražošanas funkciju, Ikšķiles vidusskola, Zinātnes parks, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums un Rīgas Mākslas un mediju tehnikums.
Vēl uzskaitīts Jelgavas tehnikums, Valmieras tehnikums, Smiltenes tehnikums, Liepājas Valsts tehnikums, Kandavas lauksaimniecības tehnikums, Saldus tehnikums, Daugavpils Būvniecības tehnikums, Daugavpils tehnikums, Jelgavas Amatu vidusskola, kā arī Cēsu Tehnoloģiju un dizaina vidusskola.
Sodītie būvnieki vēl analizē KP lēmumu būvniecības karteļa lietā, daži jau plāno pārsūdzēt
AS LNK Industries pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka uzņēmums vēl nav detalizēti iepazinies ar KP pieņemtā lēmuma saturu un argumentāciju.
“Tomēr jau šobrīd ir secināms, ka KP, pieņemot lēmumu par LNK Industries sodīšanu, ir vadījusies nevis no spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un pierādījumiem lietā, bet gan no populistiskiem apsvērumiem, tādā veidā klaji ignorējot gan KP darbību reglamentējošos normatīvos aktus, gan arī iesaistīto personu Satversmē garantētās tiesības. Ņemot vērā minēto, LNK Industries ir apņēmības pilna pierādīt savu nevainīgumu tiesā,” pauda LNK Industries pārstāvji.
Arī SIA Arčers ir saņēmis KP lēmumu un, ņemot vērā tā apjomu, kompānijas vadība kopā ar juristiem to izskata un analizē. Kad minētais lēmums tiks pilnībā izvērtēts, uzņēmums lems par tālāko rīcību, pauda Arčers pārstāvji.
SIA Skonto būve pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka uzņēmums iepazīsies ar KP lēmumu un izvērtēs iespēju to pārsūdzēt Latvijas administratīvajā tiesā.
AS Rere grupa pārstāvji pavēstīja, ka grupa ir saņēmusi KP lēmumu par grupas meitasuzņēmuma SIA Rere būve iesaisti savstarpēji aizliegtu vienošanos slēgšanā, līdz ar to uzņēmumam ir piemērots naudas sods 711 050,34 eiro apmērā.
Rere grupa pārstāvji norādīja, ka KP lēmums ir apjomīgs dokuments uz 200 lapām, tāpēc šobrīd uzņēmums to izvērtē. Uzņēmums 30 dienu laikā pieņems lēmumu, vai KP lēmums Rere būve lietā tiks pārsūdzēts tiesā.
SIA Re&Re pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka Re&Re ir saņēmusi KP lēmumu būvniecības nozares uzņēmumu lietā. Patlaban saņemtie dokumenti tiek izvērtēti, pēc kā uzņēmums lems par turpmāko rīcību.
“Re&Re noraida KP paustos apgalvojumus par uzņēmuma dalību sarunās ar citiem tirgus dalībniekiem ar mērķi panākt konkurenci ierobežojošus noteikumus, it īpaši par augstāku aktivitātes līmeni uzņēmumam pārmestajās sarunās,” pauda Re&Re pārstāvji.
Pirmdien, 9.augustā, būvuzņēmuma Merks mātesuzņēmums Merko Ehitus par plānu pārsūdzēt tiesā KP lēmumu paziņoja biržai Nasdaq Tallinn.
Savukārt viena no lielākajiem publiskā pasūtītāja VAS Valsts nekustamie īpašumi pārstāvji, lūgti komentēt KP pausto, ka daudzi pasūtītāji zinājuši par karteli, kā arī to, ka pasūtītājiem ir tiesības atgūt iepirkumos pārmaksātās summas, aģentūrai LETA pavēstīja, ka “VNĪ iepazīsies ar KP lēmumu, visiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem un izvērtēs turpmāko rīcību”.
Jau ziņots, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro, otrdien preses konferencē sacīja KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite.
No KNAB nodotajiem būvnieku audioierakstu atšifrējumiem KP secinājusi, ka lielāko būvniecības komercsabiedrību pārstāvji vismaz no 2015.gada līdz 2018.gadam kopā 12 tikšanās reizēs, tiekoties vismaz trīs reizes gadā un veicot iepirkumu sadali, pārrunāja dalības nosacījumus iepirkumos. Kopumā sarunās un piezīmēs pieminēti teju 90 iepirkumi, no kuriem identificēti vismaz 70, stāstīja Šmite. Sarunas notikušas pirtī Taureņi un sanatorijā Jūrsalīcis, Jūrmalā.
KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.
Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA Skonto būve, SIA Latvijas energoceltnieks, SIA Velve, SIA Arčers, SIA Rere būve, SIA Re&Re, SIA RBSSKALS būvvadība, SIA Abora, AS LNK Industries un SIA Merks. Tiesa RBSSKALS būvvadība patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.
Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma – 6,1% – tika piemērots diviem uzņēmumiem. Re&Re piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet Skonto būvei – 746 720,15 eiro apmērā.
Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. LNK Industries piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, Merks – 2 688 950,79 eiro apmērā, Arčers – 1 998 412,02 eiro apmērā un Abora – 1 115 910 eiro apmērā.
Latvijas energoceltniekam piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma – 3 329 579,41 eiro, Rere būvei – 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet Velvei – 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.
