Mūsdienu būvniecība nav iedomājama bez siltuma un skaņas izolācijas materiāliem. Tiek siltinātas ēkas ārējās norobežojošās konstrukcijas, un arvien lielāku uzmanību velta skaņas izolācijai starpstāvu pārsegumu līmenī.
Putupolistirola (EPS) un akmensvates loksnes ir plaši izplatīts siltuma un skaņas izolācijas materiāls būvniecībā, bet arvien lielāku popularitāti tirgū gūst diezgan jauns siltumizolācijas materiāls – putupolistirola granulu un saistvielas kompozītmateriāls, būvniecībā bieži saukts arī par šķidro putuplastu. Materiāls strauju popularitāti ieguvis vairāku faktoru dēļ:
- to var izgatavot un iestrādāt uz vietas būvlaukumā;
- iestrādei var izmantot jau esošas betona klona maisīšanas iekārtas;
- materiāls ļauj iegūt bezšuvju grīdu izolāciju;
- ir vienkārši un efektīvi nosegt grīdā iebūvētas inženierkomunikācijas (viens no plātņu izolācijas materiālu trūkumiem);
- nav nepieciešama materiāla griešana, neveidojas atgriezumi un pārpalikumi;
- ražošanas un iestrādes izmaksas ir diezgan zemas;
- iestrādājamais biezums nav ierobežots (parasti 50–200 mm);
- materiāla izgatavošanā izmanto pārstrādātas EPS granulas – tiek veicināta materiālu pārstrāde;
- materiāla izgatavošanā iespējams lietot dažādas saistvielas.
Reciklētu materiālu izmantošanas iespējas
Izmantojot putupolistirola granulu un saistvielas kompozītmateriālu, jārēķinās ar tā īpatnībām – materiāla iestrāde ir saistīta ar mitrumu. Pēc izgatavošanas materiālam jāļauj sacietēt un izžūt. Tas jāizdara pirms nākamo slāņu izbūves, lai mitrums netiktu ieslēgts grīdas konstrukcijā. Jāņem vērā materiāla sastāva mainīgums – materiālu samaisīšanas process, sablīvēšana būvlaukumā var radīt materiāla īpašību plašu izkliedi. Lai nodrošinātu šķidrā putuplasta materiāla viendabību un garantētu tā īpašības, ražotāji piedāvā gatavus sausos maisījumus, kam veikta Eiropas tehniskā novērtēšanas procedūra – tie ir, piemēram, Sakret PAF, Thermowhite® u. c. Diemžēl paralēli īpašību garantijai pieaug šāda materiāla cena, tādēļ būvlaukumos bieži ir situācijas, kad pārbaudītus maisījuma sastāvus aizstāj ar lētu un populāru saistvielu – portlandcementu. Rezultātā iegūst šķidro putuplastu ar zemām izmaksām, bet bez garantijām par materiāla īpašībām.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvmateriālu un būvizstrādājumu laboratorijas vadošie pētnieki Latvijas Zinātnes padomes projektā LZP-2020/1–0010 veic šķidrā putuplasta izpēti un jaunu sastāvu izveidi, lai materiāls būtu pilnībā izgatavojams no reciklētiem materiāliem. Komerciālas saistvielas vietā tiek izmantota reciklēta ģipša saistviela, kas iegūta no ģipškartona būvniecības atkritumiem. Ģipškartona atkritumus pārstrādā un ģipša pulveri apdedzina 145 °C temperatūrā, rezultātā iegūstot reciklēta ģipša saistvielu. Saistviela tiek izmantota šķidrā putuplasta izgatavošanā, un tā ir salīdzināta ar būvniecībā plaši izmantoto šķidrā putuplasta materiālu, kas veidots ar cementa saistvielu un ir ņemts tieši no būvlaukuma.
Materiāla tilpumsvars un spiedes stiprība ir atkarīga no sablīvējuma pakāpes. Ar cementa saistvielu veidotam materiālam tilpumsvars ir no 110 līdz 177 kg/m3, un spiedes stiprība ir atkarīga no ieklājuma sablīvējuma un slāņa biezuma. Ar ģipsi veidots materiāls ir ar tilpumsvaru 75–95 kg/m3.
Zemais tilpumsvars rezultējas ar materiāla spiedes stiprību no 40 līdz 60 kPa ar portlandcementu veidotam materiālam, ar ģipsi veidotam materiālam spiedes stiprība ir 35–40 kPa. Stiprības samazinājums saistīts ar ģipša atšķirīgajām mehāniskajām īpašībām, kā arī ar zemāku ģipša tilpumsvaru.
Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris februāra numurā (Nr.96).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
