Ēnu ekonomikas apgrozījums būvmateriāliem derīgo izrakteņu ieguvē ir ap 100 miljoniem gadā, ne tikai radot zaudējumus nodarbinātajiem un valsts budžetam, bet arī nodarot kaitējumu videi.
Tā liecina Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas (LBRA) pirmais pētījums par ēnu ekonomiku karjeru izstrādē, žurnāla Būvinženieris 7.raidierakstā skaidroja biedrības valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons. Tas rada risku iegādāties nekvalitatīvus būvmateriālus būvēm un nevienlīdzīgus apstākļus legāli strādājošajiem uzņēmumiem.
Lai arī minerālu ieguve, kurā ietilpst būvniecībā izmantojamo materiālu – grants, smilts, dolomīts, māls – izstrāde karjeros, lēšama vien dažos procentos no kopējā rūpniecības apgrozījuma, tai ir pastāvīga ietekme reģionu ekonomikā, vērtē bankas Luminor vecākais ekonomists Pēteris Strautiņš.
Jākobsons un Strautiņš ir vienisprātis – lielākā iniciatīva legalizēt biznesu ir pašu uzņēmumu rokās. Jākobsons kā piemēru min Igauniju, kur visi darījumi, tai skaitā privātmāju būvniecībā, notiek legāli ar reģistrētiem pārskaitījumiem. Strautiņš gan piebilst, ka privātmāju būvē visās Eiropas valstīs ir noteikta daļa nereģistrētu skaidras naudas darījumu.
Eksperti apsprieda arī būvmateriālu ražotāju iespējas sadarboties ar Rail Baltica būvētājiem. Sarunu vadīja Antra Ērgle, žurnāla Būvinženieris redaktore.
Raidieraksts tapis ar kompānijas Kiilto atbalstu.
