Rail Baltica projekta īstenošanā jau no tā agrīnajām fāzēm tiek izmantoti īpaši darbinieki, kas jo aktīvi pašlaik darbojas divos starptautisko staciju būvlaukumos. Tie ir droni, bez kuriem, kā atzīst projekta īstenotāji, darbs būtu neiedomājams un ievērojami neefektīvāks.
Rail Baltica būvlaukumi Latvijā daudzējādā ziņā ceļ nozares standartu – tehnoloģiskā, darba drošības, BIM izmantošanas un citos darbu aspektos. Līdzīgi ir ar dronu izmantošanu – ik dienu katrā būvlaukumā pasūtītājs Eiropas Dzelzceļa līnijas visās jomās uzkrāj aktuālos drona aerofoto un video, kas ļauj sekot līdzi, kāda un cik daudz tehnikas atrodas būvlaukumā, kādi darbi un apjomi veikti utt.
Baltijā un Latvijā lielākajā infrastruktūras projektā – Rail Baltica – arī būvlaukumu teritorija ir ievērojama. Centrālā mezgla izbūve Rīgas centrā pašlaik norisinās dzelzceļa dienvidu pusē no Maskavas ielas līdz Lāčplēša ielai, un šis būvlaukums kopumā stiepjas trīs kilometru garumā. Savukārt Rail Baltica stacijas lidostā Rīga būvlaukums, kur top jaunā stacijas ēka un daļa estakādes, ir aptuveni 13 futbola laukumu platībā. Lai būvdarbi ritētu efektīvi un tos varētu operatīvi pārraudzīt, tiek izmantoti droni. Pavisam drīz sākot Rail Baltica pamattrases būvniecību, var paredzēt, ka bez dronu palīdzības arī neiztiks. Droni ar noteiktu regularitāti aplido būvlaukumus, un iegūtie dati būvniekiem noder dažādiem mērķiem.
Droniem regulārs darbs
Rail Baltica starptautiskās stacijas Latvijā uzskata par Rail Baltica trases inženiertehniski sarežģītākajiem objektiem. Pašā Rīgas centrā, kur bez pārtraukuma darbojas stacija un notiek vilcienu satiksme, ir arī ievērojama cilvēku un auto plūsma, top Rail Baltica Rīgas Centrālais mezgls. Pašlaik noraktā uzbēruma vietā top jauna dzelzceļa estakāde (no Maskavas ielas līdz Elizabetes ielai), pa kuru brauks Rail Baltica vilcieni, izbūvē jaunus dzelzceļa pārvadus Gogoļa, Dzirnavu un Lāčplēša, kā arī drīzumā Prāgas ielā, aprises iegūst jaunā stacija. Ikdienā šajā lielajā būvlaukumā strādā aptuveni 350 cilvēku no vairāk nekā 40 uzņēmumiem, tiek izmantots daudz tehnikas vienību, piemēram, šai būvlaukumā darbojas 11 mobilie un trīs torņa celtņi, četri ekskavatori, trīs pašizgāzēji u. c. Nesen uz būvlaukumu ar 13 kravas automašīnām tika atvests iespaidīga izmēra kāpurķēžu celtnis, ko izmantos stacijas arku konstrukciju montāžā. Ik darbdienu virs šī būvlaukuma visā tā garumā tiek veikti drona lidojumi. Kā stāsta šī projekta būvnieka BERERIX mērniecības un ģeodēzijas darbu vadītājs Ģirts Pavlovs, ikdienas drona pārlidojumos fiksē būvdarbu progresu. Reizi mēnesī vai biežāk, ja nepieciešami sarežģītāki un specifiskāki uzņēmumi (ar vēl augstāku datu precizitāti un izšķirtspēju), tiek piesaistīti apakšuzņēmēji – GEO Development un Metrum –, kas ar saviem droniem veic būvlaukumā notiekošā jau advancētāku tālizpēti.
Rail Baltica stacijas lidostā Rīga būvlaukums arī ir diezgan iespaidīgs savos izmēros, un tam līdzās projekta laikā tiek izbūvēti jauni pievadceļi, izbūvēto komunikācijas tīklu garums pārsniedz 40 000 metru, sākto ceļu izbūves garums ir ap 2000 metru, būvlaukumā ievests vairāk nekā 19 000 tonnu ar šķembām un vairāk nekā 21 000 m3 smilšu. Rail Baltica stacijas lidostā Rīga projektā droni izmantoti jau projektēšanas stadijā. Šī projekta būvnieka BSL Infra BIM nodaļas vadītāja Inga Timma stāsta, ka dronus izmantoja arī pirms būvniecības, kad ar drona palīdzību noskenēja līdzās esošās ēkas, jumtus, fasādes, kā arī uzņēma fotogrametrijas datus pirms būvlaukuma darbiem, lai fiksētu esošo situāciju un no iegūto attēlu punktu mākoņa izveidotu 3D (trīsdimensionālu) informācijas modeli BIM vajadzībām, kuru turpmāk savietotu ar plānotiem jaunizveidotiem elementiem. Pašlaik, kad norisinās aktīva būvniecība, droni tālizpētē iesaistīti ik dienu, un šo darbu veic apakšuzņēmējs AirScout.
Izmanto pasaulē modernākos dronus
Kādi ir droni, kas palīdz Rail Baltica būvniecībā? Ģ.Pavlovs atzīst: drons bez aprīkojuma ir tikai spēļmantiņa. Ja tos aprīko ar tehnoloģijām, tad no gaisa var veikt foto un video fiksāciju. Izmantojot fotogrametrijas metodi – drons savāc vairākus tūkstošus bilžu, kas piesaistīti koordinātām –, no attēliem var veidot ortofoto kartes (vizuāli līdzīgas, kā esam pieraduši skatīt Google satelītkartes pietuvinājumā, tikai ar augstāku izšķirtspēju), un no daudzo bilžu punktu mākoņa – 3D attēlus. Dronam pievienojot lāzeriekārtu, var jau daudz precīzāk skenēt virsmu. Ražotāji piedāvā jau aprīkotus dronus, to papildiekārtas atkarībā no darba vajadzības. Gan Rīgas Centrālā mezgla būvniecībā BERERIX, gan stacijas izbūvē pie lidostas būvnieks BSL Infra ikdienas vajadzībām izmanto pasaulē iecienītās firmas DJI dronus Mavic. Tie ir nelieli, pietiekami ātri un efektīvi, ideāli pielāgoti maziem, ātriem lidojumiem, lai veiktu monitoringu, uzmērīšanu. Abos Rail Baltica starptautisko staciju būvlaukumos reizi darbdienā tiek veikts drona lidojums, lai ar foto/video kameru fiksētu būvlaukumā notiekošo. Ja dronam jāveic citi uzdevumi, ir jāpielāgo ekipējums, jāizvēlas citi droni, kas ir, piemēram, ar lielāku svara celtspēju, kam ir augstākas kvalitātes sensori un kuriem ir labākas ģeolokācijas tehnoloģijas, kas darbojoties var piegādāt datus (attēlus) ar augstāku precizitāti un izšķirtspēju.
Foto – SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” preses foto, “Rail Baltica” projekta būvnieku dronu iegūtie attēli
Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris jūnija numurā (Nr.92).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
