“Rail Baltica” pamattrases būvdarbiem Latvijā piesaistīts “Ceļuprojekts”

0
742
Publicitātes attēls

Eiropas platuma dzelzceļa līnija Rail Baltica pamattrases būvdarbos Latvijā 0,18% no kopējā apmēra veiks Latvijas apakšuzņēmējs AS Ceļuprojekts, liecina informācija iepirkuma procedūras ziņojumā.

Kopējā uzvarējušā pretendenta – Francijas, Polijas un Itālijas kopuzņēmums E.R.B. Rail Baltica JV – piedāvātā līgumcena ir 3 698 833 521 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), tādējādi attiecīgi Ceļuprojektam atvēlētā līguma summa ir 6 657 900 eiro bez PVN. Kopuzņēmumu E.R.B. Rail Baltica JV veido Eiffage Génie Civil SAS (Francija), Budimex S.A. (Polija) un Rizzani de Eccher S.p.A (Itālija).

Paredzēts, ka Ceļuprojekts veiks ceļu projektēšanas speciālista un galvenā būvniecības informācija modelēšanas (BIM) koordinatora pienākumus. 

Ceļuprojekts 2022.gadā strādāja ar 3,543 miljonu eiro apgrozījumu un guva 182 373 eiro peļņu, liecina Firmas.lv informācija. Uzņēmums reģistrēts 1991.gadā, un tā pamatkapitāls ir 38 624 eiro. 

Latvijas Televīzijas raidījums De facto iepriekš ziņoja, ka Rail Baltica kopumā Latvijā izmaksās četras reizes dārgāk par sākotnēji plānoto – kad pirms sešiem gadiem prezentēja finanšu aprēķinus, Rail Baltica Latvijas posma izmaksas lēsa ap diviem miljardiem eiro, bet tagad tiek pieļauts, ka projekts varētu izmaksāt kopumā apmēram astoņus miljardus eiro. 

Rail Baltica pamattrases būvdarbi ietver sliežu ceļus un ar tiem saistītās pārbūves, taču vēl būs izdevumi par elektrifikāciju, signalizāciju, stacijām un kravu termināļiem un citi. Līdz ar to kopējās izmaksas oficiāli netiek sauktas.

Pēc raidījumā minētā, lai arī būvdarbu veicējs atrasts, tomēr aizvien vēl nav visu būvprojektu – ne lielākajai daļai trases, ne saistītajiem objektiem. Šis darbs iekavējies par vismaz gadu, turklāt projektēšanai ir pieprasīts visai būtisks papildu finansējums – vairāk nekā 40 miljoni eiro.

Neplānoto projektēšanas papildu izdevumu segšanai Satiksmes ministrija pavasarī lūdza no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 46 miljonus eiro. Tā vietā Finanšu ministrija aicināja par fondiem atbildīgo auditoru grupu pārbaudīt Rail Baltica projektēšanas procesu. Pārbaude šobrīd ir pabeigta, un, pēc finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) teikā, aina neesot iepriecinoša. “Šobrīd tā pati projektēšana, gan visa infrastruktūra prasīs būtiski daudz lielākus līdzekļus, nekā tas ir līdz šim ziņots un skaidrība par to īsti nav. (…) Es domāju, ka nekavējoties Satiksmes ministrijai un Rail Baltica vadības grupai ir jānāk [Ministru] kabinetā ar ziņojumu, kas tad ir patiesie finanšu apmēri, kas ir nepieciešami,” viņš sacīja.

Ministrs arī norādījis, ka šobrīd nav skaidru scenāriju, kā šo milzīgo projektu nofinansēt.