Rail Baltica projekta īstenošanai un būvniecībai tiks piešķirti papildu 1,2 miljardi eiro – to paredz Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta koordinācijas komitejas (EISI) 16.jūlija lēmums. Šis apjomīgais finansējums kopā ar trīs Baltijas valstu nacionālo līdzfinansējumu kopumā veidos līdz 1,5 miljardiem eiro, ļaujot turpināt Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa infrastruktūras būvniecības darbus.
Finansējums ietver aptuveni 346 miljonus eiro Rail Baltica aktivitāšu īstenošanai Latvijā, aptuveni 370 miljonus eiro Igaunijā un 458 miljonus eiro projekta ieviešanai Lietuvā. Rail Baltica globālajam projektam plānotais finansējums papildinās jau līdz šim nodrošināto finansējumu vairāk nekā 2,6 miljardu eiro apmērā no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un trīs Baltijas valstu nacionālajiem budžetiem.
“RB Rail sagatavoja ļoti spēcīgu finansējuma pieteikumu un esmu gandarīta, ka pēc stingras un augstas konkurences atlases procesa mēs varam piešķirt 1,2 miljardus eiro Rail Baltica globālajam projektam. Šis lēmums apstiprina mūsu atbalstu šim projektam. Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ir jābūt labāk savienotām ar pārējām ES valstīm – karš Ukrainā ir pierādījis, cik tas ir svarīgi. Es ceru, ka projekta partneri efektīvi izmantos šo atbalstu un attīstīs šo trūkstošo dzelzceļa savienojumu pēc iespējas ātrāk,” sacīja Eiropas Komisijas Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāta (DG MOVE) ģenerāldirektore Magda Kopčinska.
Latvijā šajā uzsaukumā finansējums nodrošināts prioritāro aktivitāšu īstenošanai – pamattrases būvniecībai aptuveni 27 km garumā Misas – Latvijas un Lietuvas valsts robežas posmā. Līdzfinansējums tiks saņemts arī dabasgāzes cauruļvada pārvietošanai posmā Vangaži – Misa, Iecavas augstsprieguma pieslēguma vietas izbūvei un Skultes būvobjektam, kas kalpos kā būvniecības loģistikas bāze Latvijas pamattrases ziemeļu posmam Igaunijas virzienā. Papildu finansējums tiks piešķirts daļai no būvdarbu uzraudzības pakalpojumiem un būvniecības novērtējumiem.
Igaunijā līdzfinansējums tiks piešķirts pamattrases būvdarbiem, tostarp dzelzceļa apakšbūves (uzbērumu, ceļa pārvadu) darbiem dažādos posmos, ieskaitot Sodevahe – Kangru, Kangru – Saku, Harjuma apriņķī (tostarp Lagedi satiksmes mezglam/viaduktam) un Hagudi – Alu posmā. Papildus pamattrases būvniecība ietver posmu Saku – Harju/Raplas robeža un posmu Alu – Kerpla. Kopumā Igaunija saņems līdzfinansējumu līdz 55 km no pamattrases izbūvei.
Lietuvā līdzfinansējums piešķirts pamattrases būvniecībai, pamatā apakšbūves būvdarbiem posmos Ramigala – Berčiunai un Berčiunai – Jonišķelis, augstsprieguma pieslēguma punktiem Panevēžā, Išorā un Liudvinavas Rail Baltica vilces apakšstacijās, kā arī pamattrases būvniecībai Kauņa – Šēta posmā Kauņa – Ramigalas pamattrases posmā. Lietuva būs nodrošinājusi finansējumu Kauņas – Lietuvas / Latvijas pārrobežu posma apakšbūves darbiem 114 km garumā un citām aktivitātēm.
Tāpat līdzfinansējums piešķirts Rail Baltica elektrifikācijas apakšsistēmas specifisku komponenšu tehnisko prasību izstrādei un dzelzceļa signalizācijas vadības apakšsistēmu komponenšu tehnisko prasību izstrādei.
“Mēs patiesi novērtējam Eiropas Savienības atbalstu un ieinteresētību Rail Baltica attīstībā, kas šobrīd ir Eiropas transporta tīkla koridora trūkstošais posms. Šis atbalsts veicinās globālā projekta iekļaušanos termiņos saskaņā ar Rail Baltica īstenošanas programmu 2030. Tās mērķis ir veicināt ilgtspējīgu transportu, uzlabot reģionālo savienojamību un stiprināt mūsu lomu militārās mobilitātes jomā. Pasažieri Baltijā ir pelnījuši tās pašas kvalitātes, ātruma un komforta līmeņa ceļošanas iespējas, kādas ir pieejamas kaimiņiem Rietumeiropā,” uzsver Marko Kivila, RB Rail AS valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.
Lai vēl šogad varētu parakstīt finansēšanas līgumu, jau tuvākajā laikā tiks uzsākts tā sagatavošanas process, saskaņojot līguma nianses ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru, par Rail Baltica ieviešanu atbildīgajām ministrijām un projekta nacionālajiem ieviesējiem.
Kopumā šajā līdz šim lielākajā Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) uzsaukumā Eiropas Komisija ir izvēlējusies 134 transporta projektus, kas kopā saņems vairāk nekā 7 miljardus eiro. Aptuveni 83% no finansējuma tiks piešķirti projektiem, kas veicina ES mērķu sasniegšanu klimata jomā, uzlabojot un modernizējot ES dzelzceļu, iekšējo ūdensceļu un jūras ceļu tīklu Eiropas transporta tīklā. Dzelzceļa projekti saņems 80% no kopējā finansējuma. Finansējums tiks piešķirts lielākajiem projektiem, kas uzlabo pārrobežu dzelzceļa savienojumus TEN-T pamattīklā, – Baltijas valstīs (Rail Baltica), starp Franciju un Itāliju (Liona – Turīna) un starp Dāniju un Vāciju (Fēmarnbelta tunelis).
