Rail Baltica vairs nav tikai teorētisks dzelzceļa infrastruktūras projekts, kas Baltijas valstis iekļaus Eiropas dzelzceļu tīklā. 2020.gads iezīmēja Rail Baltica būvniecības darbu sākumu visās trijās Baltijas valstīs.
Pagājušā gada 17.novembrī, sākot būvdarbus vienā no divām Rail Baltica starptautiskajām stacijām Latvijas teritorijā – Rīgas Centrālajā stacijā –, Latvija pievienojās abām pārējām Baltijas valstīm, kur jau sākti infrastruktūras būvdarbi. Tomēr nedaudz sīkāk iedziļinoties projekta ieviešanas niansēs, tā atgādina kaķa spēlēšanos ar peli pirms apēšanas – atslēgas vārdi visam ir nacionālo interešu objekts, kas gandrīz visās diskusijās tiek aizmirsts. Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likumu nacionālo interešu objekti ir teritorijas un objekti, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai, dabas resursu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai. Lieliski piemēri, tikai daudz mazāka mēroga, salīdzinot ar Rail Baltica projektu, bija lidostas Rīga paplašināšanās 2010.gadā, Rīgas brīvostas teritorijas attīstība un daudzi citi, kur pēc būtības sabiedrība tika uzklausīta, bet daudzos jautājumos ignorēta, ieviešot projektu realitātē.
Reālas vizuālas aprises Rail Baltica projekts ieguva 2020.gadā, kad attīstība iegāja būvniecības fāzē. Jau 2020.gada sākumā Rail Baltica projekta ieviesēji bija izveidojuši sadarbības memorandu ar deviņām nevalstiskajām organizācijām un cer, ka līdz ar projektēšanas darbu sākšanu visā Latvijā memorandam pievienosies arī organizācijas un pašvaldības ārpus Rīgas. SIA Eiropas dzelzceļa līnijas Projektu ieviešanas departamenta direktors Einārs Jaunzems uzsvēra, ka Rail Baltica projekts ne tikai nodrošinās ātru savienojumu ar Baltijas galvaspilsētām un Eiropu, bet arī savienojumu ar reģionālajām pieturām Latvijā. Dzelzceļa stacija kļūs pieejama visiem sabiedrības locekļiem un nodrošinās mūsdienīgus un ērtus pakalpojumus pasažieriem. Tomēr atklāts paliek jautājums, cik daudz cilvēku varēs izmantot ātrvilcienu, jo plānots, ka biļete no Rīgas līdz Tallinai vienam cilvēkam maksās 38 eiro.
Par dzelzceļa šķērsojumiem Daugavas labajā krastā nav pārāk lielu diskusiju, tas saistāms ar esošo dzelzceļa trasi, galvenais – netiks izjaukta vai krasi mainīta ierastā pilsētvide, atsevišķos posmos tā varētu uzlaboties. Tāpēc arī Daugavas labā krasta nevalstiskās organizācijas par Rail Baltica klusē.
Vairāk lasiet arhitektūras vēsturnieces Ineses Grandānes rakstā
žurnāla Būvinženieris oktobra-novembra numurā (Nr.82).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
