Renovēta nepilna desmitā daļa

0
94

2020.gadā renovēti 7% no kopējās valsts institūciju ēku platības, liecina Būvniecības valsts kontroles biroja apkopotie dati.

Pērn Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ir atjaunojis valsts institūciju īpašumā, valdījumā un lietošanā esošo ēku sarakstu ar kopējo platību virs 250 kvadrātmetriem. 2020.gadā ēku renovētās platības augušas par pusi.

Kopumā Latvijā valsts sektorā pērn renovēti 7% no kopējās ēku platības, tātad valsts izpildījusi ne tikai noteikto 3% valsts ēku renovācijas mērķi, bet pat pārsniegusi to par 4%, salīdzinot ar 2019.gadu.

Katru gadu valsts ēku sarakstā objektu skaits un renovējamās platības samazinās, jo valsts iegulda līdzekļus īpašumu sakārtošanā. Salīdzinājumā ar 2019.gada valsts pārvaldīto 838 būvju sarakstu 2020.gadā ēku skaits samazinājies līdz 750, to kopējā platība ir
1 560 732 m2. 2020.gadā renovētas 28 ēkas jeb 106 683 m2 no kopējās valsts ēku platības.

Trīs lielākās valsts ēkas, kurās 2020.gadā pabeigta renovācija:

1. Daugavpils Universitātes ēka Parādes ielā 1 Daugavpilī ar kopējo platību 16 027 m2, prognozējot kopējo energoefektivitāti gadā 60,26 kWh/m2.

2. Latvijas Nacionālais arhīvs Daugavpilī, Komandanta ielā 9, ar kopējo platību 8815 m2, prognozējot kopējo energoefektivitāti gadā 70,18 kWh/m2. Renovācijas projektu īstenoja VAS Valsts nekustamie īpašumi.

3. Latvijas Republikas prokuratūras ēka Aspazijas bulvārī 7 Rīgā ar kopējo platību 7495 m2, prognozējot kopējo energoefektivitāti 110,16 kWh/m2 gadā. Renovācijas projektu īstenoja VAS Valsts nekustamie īpašumi.

Taču starp visām 28 renovētajām valsts ēkām visaugstākās energoefektivitātes prognozes ir Daugavpils Universitātes ēkai Sporta ielā 8 Daugavpilī. Renovācija pabeigta 6065 m2 platībā, sasniedzot kopējo energoefektivitāti 58,30 kWh/m2 gadā.

BVKB atgādina, ka Eiropas Savienībā (ES) ēkas patērē aptuveni 40% no kopējās enerģijas un rada 36% oglekļa dioksīda emisiju. Lai arī aptuveni viena trešdaļa būvju ES ir vecākas par 50 gadiem, katru gadu renovē tikai 0,4–1,2%. Publiskajam sektoram piederošās ēkas ir aptuveni 10–12% no kopējās ēku platības ES.

Tāpēc Eiropas Parlamenta un Padomes energoefektivitātes direktīva 2012/27/ES noteic, ka centrālās valdības īpašumā esošās ēkas uzskatāmas par piemēru minimālu energoefektivitātes prasību izpildē. Saskaņā ar direktīvu katra dalībvalsts nodrošina, lai ar 2014.gada 1.janvāri katru gadu renovētu 3% no kopējās platības tās īpašumā esošajās un izmantotajās ēkās, kuras apsilda vai dzesē, lai izpildītu valstī noteiktās minimālās energoefektivitātes prasības.

Plānojot renovāciju, jāņem vērā nosacījums, ka energoefektivitāte prioritārā kārtā uzlabojama tām ēkām, kam tā ir viszemākā. Turklāt atjaunošanai jābūt rentablai un tehniski iespējamai.

Pārpublicēts no žurnāla Būvinženieris oktobra-novembra numura (Nr.82).

Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.

ATBILDĒT

Lūdzu, ievadiet savu komentāru!
Lūdzu, ievadiet savu vārdu šeit