Reorganizēs četrus Rīgas pašvaldības uzņēmumus

0
729

Četru Rīgas pašvaldības uzņēmumu apvienošanu varētu īstenot nākamā gada laikā, šodien preses konferencē informēja Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Iecerēts, ka Rīgas dome par SIA Rīgas nami, SIA Rīgas pilsētbūvnieks, SIA Rīgas Centrāltirgus un SIA Rīgas serviss apvienošanu vienā uzņēmumā varētu lemt nākamnedēļ 15.decembrī.

Apvienotā uzņēmuma pārvaldīšanai, visticamāk, tiks izveidota padome, kurā darbosies trīs locekļi, un trīs amatpersonas strādās arī uzņēmuma valdē.

Lange uzsvēra, ka lielākās pārmaiņas sagaidāmas vidējā līmenī, nodrošinot efektīvāku pārvaldību.

Kā preses konferencē norādīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), ideja par uzņēmumu apvienošanu neesot jauna un to viņš esot saņēmis no Rīgas pilsētas pagaidu administrācijas. Viņa pieredze uzņēmējdarbībā un nostrādātais aptuveni gads Rīgas domē, liekot uzskatīt, ka šis esot pareizais ceļš, kas pašvaldībai ir jāiet.

Savukārt vicemērs Edvards Smiltēns (NA/LRA) uzsvēra, ka, apvienojot šos uzņēmumus, netiks zaudēta neviena no funkcijām, kuras pašlaik īsteno minētās kompānijas.

Smiltēns skaidroja, ka līdz nākamā gada jūlijam tiks pārskatīti minēto uzņēmumu pārziņā esošie nekustamo īpašumu portfeļi. Viņa ieskatā, tie esot jāsadala trīs kategorijās.

Pamatporfelī iekļaujami īpašumi, kas nepieciešami pašvaldības funkciju nodrošināšanai, aktīvu portfelī tiktu iekļauti visi tie īpašumi, no kuriem var gūt reālu labumu, tos iznomājot, bet atsavināmajā portfelī būtu īpašumi, kas nav nepieciešami pašvaldības funkciju veikšanai un kuri pašvaldībai nes zaudējumus, uzskata Smiltēns.

Priekšlikumu par uzņēmumu apvienošanu izstrādāja SIA ZAB PricewaterhouseCoopers Legal sadarbībā ar SIA PricewaterhouseCoopers finanšu konsultantiem. Tas pašvaldībai izmaksāja 9500 eiro.

Piedāvājumā norādīts, ka uzņēmumu apvienošana notiktu ar mērķi virzīties uz nekustamo īpašumu pārvaldības centralizāciju un esošo kapitālsabiedrību darbības efektivitātes paaugstināšanu, kā arī korporatīvās pārvaldības un administratīvās kapacitātes stiprināšanu.

Plānots, ka reorganizācijas rezultātā tiks iegūta efektīvāka un vairāk pieredzējusi vadības komanda, pieļauts mazāk kļūdu un nepilnību vadībā. Tāpat iecerēts panākt efektīvāku cilvēku, iekārtu un platību un citu resursu izmantošanu, kā arī sagaidāms privātajam sektoram nodoto funkciju un apjoma pieaugums.

Rīgas domei tiek piedāvātas dažādas uzņēmumu stratēģijas, norādot, ka pilnīga apvienošana ir laikietilpīga un kapitālsabiedrības jāpievieno pakāpeniski.

Kā viens no ieguvumiem uzņēmumu apvienošanā tiek minēts augstāka līmeņa vadītāju piesaistīšana. Pašlaik vadības atalgojums neļaujot piesaistīt augsta līmeņa speciālistus, kas spētu nodrošināt stratēģisku redzējumu visu pašvaldības īpašumu attīstībai.

Tāpat tiek norādīts, ka katrai kapitālsabiedrībai ir savi uzdevumi un to sasniegšanas stratēģija, taču uzdevumi un to sasniegšanas mehānismi dublējas un tiek realizēti bez savstarpējas koordinācijas.

Piemēram, trim uzņēmumiem ir savas apkopēju un sētnieku štata vietas, bet ceturtais šim nolūkam izmanto ārpakalpojumus. Diviem uzņēmumiem ir ievērojami neizmantoto īpašumu apjomi, taču katrs plāno un attīsta šos īpašumus neatkarīgi, nevērtējot kopīgas izmantošanas iespējas.

Priekšlikumā norādīts, ka apvienošanas rezultātā pirmajā posmā tiks ietaupīti cilvēkresursi līdz piecām štata vietām, bet otrajā un trešajā posmā – līdz 28 štata vietām.

Savukārt izmaksu ietaupījumi pirmajā posmā paredzēti 108 000 eiro, bet otrajā un trešajā posmā – 604 800 eiro.

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja šodien atbalstīja SIA Rīgas nami, SIA Rīgas pilsētbūvnieks, SIA Rīgas Centrāltirgus un SIA Rīgas serviss apvienošanu.

Komitejas sēdē opozīcijas deputāti uzdeva daudz jautājumu par reorganizācijas nepieciešamību, pamatotību un mērķiem. Piemēram, tika norādīts, ka Rīgas pilsētbūvnieku būtu loģiskāk apvienot ar Rīgas namu pārvaldnieku, jo šie abi uzņēmumi pārvalda dzīvojamo fondu un nodarbojas ar dzīvojamo māju apsaimniekošanu.

Tāpat tika uzdots jautājums par to, kas notiktu ar Rīgas pilsētbūvnieku, ja to nepievienotu jaunajai kapitālsabiedrībai, jo uzņēmumam ir 61 miljonu eiro lielas kredītsaistības. Sēdes laikā izskanēja, ka šim uzņēmuma jau pašlaik esot maksātnespējas pazīmes, jo tā kredītsaistības ir lielākas par aktīviem un uzņēmumu glābj tikai pašvaldības garantijas. Šis jautājums palika neatbildēts, jo uzņēmumu apvienošanas kontekstā neesot vērtēta viena uzņēmuma iespējamā finanšu nākotne.

Opozīcijas deputāti arī prasīja, vai šī reorganizācija ir pārrunāta arī ar kredītu devējiem un vai tie piekrīt. Kā skaidroja pašvaldības izpilddirektors Jānis Lange, sarunas ir notikušas ar vairākām bankām, bet oficiālas vienošanās nav. Uzņēmumam esot dots uzdevums nosūtīt informāciju kredītdevējiem par plānoto reorganizāciju.

Opozīcija arī pauda bažas, ka šī centralizācija var palielināt birokrātiju, uzņēmuma izņemtie ārpakalpojumi var kļūt dārgāki un tādēļ rīdziniekiem, iespējams, šāda apvienošana nebūšot izdevīga.

Opozīcija arī pārmeta Rīgas domes koalīcijai slepenību, kādā šāda iecere tikusi virzīta. Līdz šim nevienā stratēģijā vai politikas dokumentā nav tikusi minēta iespējamā apvienošana. Līdz ar to deputāti par to uzzinājuši tikai šonedēļ, kad šis jautājums tika iekļauts komitejas darbakārtībā.

Apvienotā uzņēmuma pārvaldīšanai, visticamāk, tiks izveidota padome, kurā darbosies trīs locekļi, un trīs amatpersonas strādās arī uzņēmuma valdē. 

Kā liecina Firmas.lv informācija, Rīgas namu pamatkapitāls ir vairāk nekā 110 miljoni eiro. Uzņēmums pērn strādājis ar 3,6 miljonu eiro apgrozījumu un vairāk nekā 300 000 eiro zaudējumiem.

Rīgas pilsētbūvnieka pamatkapitāls ir vairāk nekā 42 miljoni eiro, un tas pērn strādājis ar 13,3 miljonu eiro apgrozījumu un 188 497 eiro peļņu.

Rīgas centrāltirgus pamatkapitāls ir 15,2 miljoni eiro. Uzņēmums pērn strādāja ar 6,4 miljonu eiro apgrozījumu un 254 339 eiro zaudējumiem.

Savukārt SIA Rīgas serviss pamatkapitāls ir 58 928 eiro, un tas pērn strādāja ar 4,6 miljonu eiro apgrozījumu un 62 167 eiro peļņu.