Surmoņinu namu Atbrīvošanas alejā 92 Rēzeknē pārbūvē par skolēnu dienesta viesnīcu ar 83 vietām. Ēka tiek restaurēta tā, lai pat jauni elementi izskatītos kā seni un neizceltos kopskatā, vēsta pašvaldības izdevums Rēzeknes vēstnesis.
Projektā ģenerālais darbuzņēmējs ir kompānija Latgales Būve. Kā norādīja tās sastāvā esošās firmas Latgalija vadītājs Mihails Bartaševičs, objektā līdzdarbojas ap 10 kompāniju.
Topošās dienesta viesnīcas ēkā notiek iekšējās apdares un montāžas darbi. Tiek sagatavoti numuri audzēkņiem ar divām, trim vai četrām gultasvietām. Vienā istabā kā mantojums uz sienas paliks vēsturiskais gleznojums.
Divām istabām paredzēts viens sanitārais mezgls ar dušas kabīni. Priekštelpā būs izvietoti skapīši un ledusskapis. Gatavot varēs kopīgā virtuvē, tāpat būs atsevišķa telpa atpūtai un pasākumiem.
Grīda sanitārajos mezglos un topošās recepcijas vietā ir daļēji noklāta ar īpašām, pēc pasūtījuma izgatavotām grīdas flīzēm 20.gs. 20.gadu stilā.
Katrs svaigais ķieģelītis ir tapis no speciāla mākslīgā sastāva, pieskaņots krāsas un struktūras ziņā. Ēkas, konkrēti tās fasādes, durvju, logu un atsevišķu dekoratīvo elementu atjaunošana tiek veikta pēc dažādu periodu bildēm, neizlaižot nevienu sīkumu. Piemēram, lietusūdens notekas ir dekorētas ar rozēm, to samontēs noteiktā fasādes pusē. Balkoni, kas bija ieplānoti, bet tā arī neuzcelti, tiks izgreznoti ar kaltām margām, arī katrs negludums betona pamatos nav nejaušs.
Mihails Bartaševičs norādīja, ka parastu ķieģeļu (1 m2) likšana aizņem 15–20 minūtes, savukārt šajā gadījumā cilvēks var darboties ar vienu ķieģeli divas dienas.
Pirms restaurācijas fasādes lielāko daļu klāja cements, dubļi un sāls aplikums, kas pakāpeniski grāva ēku. Restaurācijas kompānijas RERE Meistari pārstāvis Sandis Brekte stāsta, ka fasāde tika attīrīta no dzīviem organismiem, novākts sāls aplikums, nomainīti sagruvušie ķieģeļi, sienas ir apstrādātas ar hidrofobu, kas aizsargā no mitruma ietekmes, atjaunotas šuves.
Pēc ēkas rekonstrukcijas būs pieejams trešais – mansarda stāvs, kur audzēkņu istabām ir ne tik stingras formas un īpašu gaisotni uzbur interesanti izciļņi, leņķi, dažāda līmeņa griesti. Objekts būs aprīkots ar visām modernajām komunikācijām.
Istabu logi pārsvarā vērsti uz galveno aleju, no dažām var redzēt Latgales vēstniecību GORS un Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcu – skolēni dzīvos pilsētas centrā, vēsturiskā ēkā ar skatu uz vietējiem tūrisma objektiem. Iekšpagalmā plānots ierīkot nelielu zaļo stūrīti.
Paredzēts, ka darbus pabeigs līdz šī gada beigām.
Līdz 19.gs. beigām – 20.gs. sākumam bija divas ēkas – vienstāva mūra būve ar apmetumu ziemeļu daļā un divstāvu ķieģeļu būve Atbrīvošanas alejas un Brāļu Skrindu ielas stūrī. Ap 1911.gadu divstāvu ēkai klāt piebūvēja trīsstāvu ķieģeļu pārejas korpusu. Pēc Pirmā pasaules kara ēku pagarināja (divos stāvos) līdz ziemeļu daļai, iekļaujot arī vienstāvu būvi.
Sākotnēji ēka tika būvēta kā īres nams. Pirmā stāva telpas tika izīrētas tirgošanai, otrā stāva – dzīvošanai. Mājas īpašnieki bija N.Hļebņikovs, G.Surmoņins un A.Surmoņins. Vēlāk pirmajā stāvā atradās tipogrāfija Dorbs un Zineiba, otro stāvu aizņēma 9.Rēzeknes kājnieku pulka Virsnieku klubs. Pēc desmit gadiem mājā izvietoja Slimokasi skolotājiem un pašvaldības darbiniekiem, savukārt 1940.gadā ēku nacionalizēja. 1995.gadā to iegādājās Guntis Belēvičs, bet 1996.gadā jau pavisam aizlaistā un nekoptā mājā mita sešas ģimenes, kurām piecu gadu laikā tika piedāvāta cita dzīvojamā platība. Mecenāts plānoja veikt ēkas rekonstrukciju, taču nekas tā arī nenotika.
Surmoņinu nams ir spilgts ķieģeļu stila paraugs. Dažas durvju ailas un balkona durvis tika aizdarinātas jau 20. gs. otrajā pusē. Arī pirmajā stāvā visiem logiem pazuda slēģi, kas sākotnēji sniedzās līdz zemei. Trīsstāvu pārejas korpusā bija paredzēti balkoni, kuri tā arī nekad netika izbūvēti. Pilns objekta pārplānojums veikts apmēram 20. gs. 50. gados: tika pilnībā likvidētas veikalu telpas un uzceltas trīs betona kāpņutelpas ar metāla margām, ēkas pamatus pārveidoja par dzīvokļiem. Pēc 1980.gada uzmūrētās krāsnis pilnībā vai daļēji demontētas. Iekšējā apdare nav īpaši nozīmīga, izņemot gleznojumu uz sienas vienā no telpām, kurā attēlots Kurbads, spēkavīrs latviešu mitoloģijā, kurš dzimis kā ķēves dēls. Speciālisti uzskata, ka zīmējums uz sienas parādījās 1930.gadā kā 9.Rēzeknes kājnieku pulka Virsnieku kluba interjera elements.
Kad pašvaldība ēku iegādājās, 2015.gadā tika pieaicināti kompānijas Arhitektoniskās izpētes grupa pētnieki, kas veica objekta arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju. Izpētes gaitā konstatēts, ka Surmoņinu nama nolietojums ir 70%. Bija izlauztas, sasalušas vai saplaisājušas nesošās sienas, atsevišķas starpsienas, pārsegums trīs stāvos, jumta un grīdu konstrukcijas, kāpņu fragmenti, durvis un logi.
Darbi tiek līdzfinansēti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem, projekta Nacionālas nozīmes izglītības centra attīstība Rēzeknes pilsētā, izveidojot un modernizējot vispārējās vidējās izglītības mācību vidi kvalitatīvai un mūsdienīgai izglītības ieguvei (Nr.8.1.2.0/17/I/031) ietvaros.
Avots: rezekne.lv.
