Rīgā atdzimst vēsturiskā telefona centrāles ēka

0
759
Publicitātes foto.

Šoruden plānots nodot ekspluatācijā renovēto kādreizējo telefona centrāles māju K.Barona ielā 69 Rīgā, kas pārtop mūsdienīgā biroju ēkā. Cienot tās vēsturisko statusu, nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums Vilia saglabājis ēkas pamatplānojumu, ielas fasādes risinājumus, dekoratīvo apdari un citus elementus, kā arī devis simbolisku nosaukumu Hallo.

Hallo ēka ir 20.gadsimta sākuma art deco projekts, kas būvēta 1928.gadā pēc Satiksmes ministrijas Pasta un telegrāfa departamenta arhitekta Dāvida Zariņa projekta. Stilistiski izturētā būves arhitektūra saglabājusies gandrīz nemainīga kopš tās uzcelšanas. Vilia komanda saglabāja esošo ēkas apjomu, tajā skaitā jumta formu, ielas fasādes arhitektoniski mākslinieciskos risinājumus un dekoratīvo apdari, kā arī pamatplānojumu.

“Šī vieta agrāk savienoja cilvēkus caur telefona līnijām, un tagad pēc Covid-19 izraisītajām mājsēdēm un attālinātā darba periodiem tā atkal savienos – tikai šoreiz klātienē. Pandēmija ir mainījusi darba organizēšanu un biroja lomu – socializēšanās un savstarpējā komunikācija ieguvusi jaunu jēgu, un birojs kļūst par satikšanās vietu, kam jābūt pielāgotai jaunām vēlmēm un prasībām,” saka Vilia vadītājs un līdzdibinātājs Edgars Ivanovs.

Hallo projekts sākts jau tā dēvētajos new normal apstākļos, kas veicināja vairākus funkcionālus risinājumus, bez kuriem vairs nav iedomājama mūsdienīga, jaunajām vēlmēm un prasībām atbilstoša biroju ēka. Projektā ir bezkontakta piekļuve, kā arī apgaismojuma kontrole, pielāgojoties laikam aiz loga – mērenāks vai spožāks. Taču pats būtiskākais – ventilācijas, klimata kontroles, gaisa filtrēšanas un gaisa rekuperācijas tehnoloģijas.

Ventilācija ar rekuperāciju ir ne tikai energoefektīva, jo no telpas izplūstošā gaisa siltumenerģiju izmanto, lai sasildītu telpā ienākošo svaigo gaisu no ārpuses, un otrādi – atdzesē ieplūstošo gaisu, izmantojot izplūstošo gaisu, bet tā arī kontrolē telpas vides rādītājus. Tādējādi gaisa mitrumu iespējams saglabāt vēlamo 40–60% līmenī, kas samazina infekciju risku. Tā ir svarīga profilaktiska darbība nolūkā novērst vai samazināt vīrusu izplatīšanos un slimību attīstību, rūpējoties par darbinieku veselību un drošību.

Globāla un vietēja mēroga pētījumi apliecina, ka attālinātā darba režīms tiks praktizēts arī pēc pandēmijas, taču biroji vēl aizvien būs svarīga daļa no uzņēmēju un viņu darbinieku darba dzīves. Pagājušā gada decembrī Latvijā veiktais pētījums* atklāj, ka gandrīz puse jeb 49% no aptaujātajiem plāno atgriezties birojos, epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties. Mainoties biroja lomai, populāra kļūst hibrīda jeb daļēji klātienes, daļēji neklātienes darba forma. Tāpēc Hallo projekta darba vietu apjoms būs pielāgojams darbinieku skaitam – no 10 līdz par 150 darba vietām, sniedzot iespēju izvēlēties arī mazākas platības telpas, kas aprīkotas ar kvalitatīviem risinājumiem darbinieku ērtībai un drošībai.

Pašlaik Vilia strādā pie vēl trīs nekustamā īpašuma objektu attīstības Rīgā. Divos objektos – Hoffmann Rezidence Kuģu ielā un Dainas ielā – iecerēts izveidot mūsdienīgus augstas kvalitātes dzīvokļus, kopā 174. Savukārt Lubānas ielā vairāk nekā trīs hektāru zemes platībā iecerēts izveidot Rīgā lielāko tā saukto stock office kompleksu, kur apvienotas tirdzniecības platības, biroja un noliktavu telpas ar kopējo iznomājamo platību 14 500m2. Kopējās visu četru projektu investīcijas pārsniedz 40 miljonus eiro, un 2021.gadā investīciju portfeli plānots dubultot.

* Nekustamo īpašumu uzņēmuma Latio un pētījumu centra SKDS pētījums Uzņēmuma biroja darbs un telpas Covid-19 laikā.