Saskaņā ar mājokļu attīstītāja Bonava Latvija veiktā pētījuma* datiem tuvāko divu līdz trīs gadu laikā mājokli jaunajā projektā apsver iegādāties vairāk nekā 20 000 rīdzinieku, savukārt dzīvokli pirmskara vai padomju laiku sērijveida ēkā – aptuveni 12 000 rīdzinieku.
Kopumā mājokļa iegādi, tajā skaitā sava mājokļa būvniecību, tuvāko gadu laikā apsver veikt 31% aptaujāto galvaspilsētas iedzīvotāju, savukārt valsts mērogā tikt pie jauna mājokļa ir ieplānojis vidēji katrs ceturtais iedzīvotājs.
Kā noskaidrots pētījumā, vislielākā gatavība apsvērt jauna mājokļa iegādi vai būvniecību tuvāko gadu laikā ir cilvēkiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem – šajā vecuma grupā apņemšanos īstenot sapni par savu mājokli akcentē 46% aptaujāto. No tiem jauniešiem, kas mājokļa iegādi apsver tuvāko divu līdz trīs gadu laikā, 59% izvēlētos dzīvokli pirmskara vai padomju laiku sērijveida ēkā, bet no šīs pašas vecuma grupas respondentiem, kas dzīvokļa iegādi apsver īstenot nesteidzīgāk, – četru līdz piecu gadu laikā, – 83% dotu priekšroku mājoklim jaunajā projektā. Tāpat izvēli par labu mājoklim jaunajā projektā gatavi izdarīt respondenti vecumā no 30 līdz 49 gadiem.
Ņemot vērā reģionālo iedalījumu, Rīgā iedzīvotāju interese par mājokļa iegādi jaunajos projektos ir divreiz lielāka nekā citās pilsētās un reģionos, kur respondentu atbildēs izteiktāk dominē vēlme iegādāties vai būvēt privātmāju.
Savukārt lielākie šķēršļi, kas iedzīvotājus attur no jauna mājokļa iegādes, ir pārāk augsta mājokļu cena (49%), pārāk augstas banku aizdevumu procentu likmes (41%) un grūtības sakrāt pirmajai iemaksai (25%). Vēl respondentu atbildēs par iemesliem, kas attur no mājokļa iegādes, pausts pārliecības trūkums par spējām atmaksāt aizdevumu (18%), pārāk zemi ienākumi (12%) un nespēja kvalificēties finanšu institūcijas Altum atbalstam (6%). Tikai 7% aptaujāto Latvijā norāda, ka viņiem nav nekādu šķēršļu, lai iegādātos jaunu mājokli (Rīgā 10%).
“Nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas Colliers aprēķini rāda, ka 2023.gadā jaunajos projektos Rīgā un Pierīgā tika pabeigti nedaudz vairāk nekā 1730 dzīvokļu. Savukārt šogad, ja nekavēsies būvniecība, pirmreizējais tirgus varētu tikt papildināts ar nedaudz vairāk par 1600 jauniem mājokļiem. Būvniecības apjomu kritums jauno mājokļu segmentā lielā mērā skaidrojams ar iedzīvotāju pirktspējas un pieprasījuma samazināšanos, ko galvenokārt ietekmējuši banku nelabvēlīgie kreditēšanas nosacījumi un globālais būvniecības izmaksu kāpums. Esošie būvniecības apjomi rada ļoti pamatotas bažas, ka tad, kad kreditēšanas apstākļi uzlabosies un pieprasījums atgriezīsies, tirgus nespēs apmierināt iedzīvotāju vajadzību pēc energoefektīviem un ilgtspējīgiem mājokļiem. Tas nozīmē, ka daļai iedzīvotāju var nākties piespiedu kārtā meklēt piedāvājumu otrreizējā tirgū, riskējot iegūt savām vēlmēm neatbilstošu mājokli. Lai to nepieļautu, būtiska ir komercbanku loma mājokļu pieejamības veicināšanā. Bankām jau tagad būtu jānāk klajā ar pievilcīgiem un kreditēšanu būtiski stimulējošiem piedāvājumiem augstākās energoefektivitātes klases mājokļu iegādei. Tas varētu ātrāk atjaunot patērētāju pieprasījumu, vienlaikus ļaujot attīstītājiem kāpināt būvniecības apjomus un tādējādi novēršot tuvojošos jauno mājokļu deficītu tirgū,” norāda Bonava Latvija pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.
*Aptauju Mājokļu iegāde veicis Norstat Latvija 2023.gada novembrī, aptaujājot 1003 iedzīvotājus 18-74 gadu vecumā.