Zināms iemesls, kas radīja iegruvumu dzelzceļa stacijā Rīgā
Rīgas dzelzceļa pasažieru stacijā ceturtdien vienā no tuneļiem kādai kafejnīcai iegruvuši griesti un no ēkas evakuēti aptuveni 100 cilvēki, aģentūra LETA noskaidroja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).
Izsaukums saņemts plkst.14.22. Incidents noticis stacijas ēku kompleksa B tunelī.
Pēc VUGD rīcībā esošās informācijas viens cilvēks pēc incidenta vērsies pie mediķiem.
Notikuma vieta patlaban ir norobežota, un tajā strādā atbildīgie dienesti.
Kā aģentūrai LETA pavēstīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, šobrīd notikuma vietā turpina dežurēt divas mediķu brigādes, taču līdz šim mediķu apskate veikta tikai vienai personai.
Tikmēr stacijas ēkas apsaimniekotāja – SIA Linstow – pārstāvji aģentūrai apliecināja, ka ceturtdien stacijas B tunelī ir iegruvuši griesti un tas noticis virs kafejnīcas Sala.
Pašlaik drošības apsvērumu dēļ ir slēgta stacijas A un B tuneļa komercplatības daļa. Detalizētu informāciju par notikušo un tā iemesliem Linstow pieprasīs ēkas īpašniekam – VAS Latvijas dzelzceļš.
Kafejnīcu un konditorejas tīkla Sala pārvaldītājkompānijā SIA Nomeda aģentūrai LETA komentāru par notikušo sniegt nevēlējās.
Dzelzceļa līnijas Rail Baltica Rīgas Centrālās stacijas būvdarbu veicējas pilnsabiedrības BeReRix drošības vadītājs Džoels Silva aģentūrai LETA apstiprināja, ka ceturtdien ap plkst.14 Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas ēkā tirdzniecības kioska palīgtelpās ir bojāti griesti. Cietušo nav, VUGD ir norobežojis konkrēto tuneli, lai izslēgtu jebkādus draudus pasažieriem.
Silva skaidro, ka bojājumi ir lokāli, stacija turpina darboties bez pārtraukumiem. Negadījuma vietā pašlaik strādā būvinženieri, kuri novērtē bojājuma apmērus, lai novērstu jebkādus riskus un sagatavotu veidu, kā droši novirzīt būvtehniku no iegruvuma teritorijas.
“Sākotnējais novērtējums liecina, ka iebrukums ir noticis, būvtehnikai braucot pāri apslēptai un nekur nedokumentētai ventilācijas vai līdzīgai šahtai. Ņemot vērā, ka būvdarbi rada mazāku slodzi, nekā pirms tam šajā vietā izvietotās dzelzceļa sliedes ar vilcienu kustību, negadījuma iemesli šobrīd tiek rūpīgi analizēti, lai pieņemtu lēmumu par turpmāku rīcību. BeReRix prioritāte pašlaik ir drošība objektā un teritorijas norobežošana,” pauž Silva.
Būvobjektu Rīgas dzelzceļa pasažieru stacijā, kur vienā no tuneļiem kādai kafejnīcai iegruvuši griesti, ceturtdien apsekos arī Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) būvinspektors, aģentūru LETA informēja birojā.
Saņemot informāciju par negadījumu, BVKB sazinājās ar būvobjekta atbildīgajām amatpersonām. Noskaidrots, ka saskaņā ar viņu sniegto informāciju, negadījums noticis būvlaukuma daļā – tunelī, kurā patlaban bija atļauta ekspluatācija. Būvprojekts paredzēja vēlāku šīs būves daļas demontāžu.
Kā norādīja BVKB, bīstamo zonu būvdarbu veicējs ir norobežojis, tunelis ir gājējiem slēgts.
VAS Latvijas dzelzceļš par šodien notikušo griestu iegruvumu kafejnīcā Rīgas dzelzceļa stacijas B tunelī vērsīsies ar pieteikumu pie apdrošinātāja, aģentūrai LETA norādīja Latvijas dzelzceļa pārstāve Teika Lapsa.
Uzņēmuma pārstāve apstiprināja, ka ceturtdien Rīgas pasažieru stacijā iebruka griesti kafejnīcā, kas atrodas Stacijas B tunelī, virs kura pilnsabiedrība BeReRix veic būvdarbus.
Lapsa norādīja, ka Latvijas dzelzceļš, kam pieder komerctelpas B tunelī, vērsīsies ar pieteikumu pie apdrošināšanas kompānijas ar prasību segt zaudējumus.
Plašākus komentārus LDz pārstāve nesniedza.
Pilnsabiedrībā BeReRix apvienojušies Beļģijas būvniecības uzņēmums Besix Group, Latvijas būvnieks Rere Būve un Itālijas būvnieks Rizzani de Eccher ar mērķi īstenot projekta Rail Baltica nozīmīgu daļu – Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa projektēšanu un pārbūvi, jaunu Eiropas platuma sliežu un dzelzceļa tilta pār Daugavu, uzbēruma un pieguļošās infrastruktūras projektēšanu un būvniecību.
Rail Baltica projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka Rail Baltica izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka “Rail Baltica” dzelzceļa līnija būtu gatava satiksmei 2026.gadā.
