Mājas Būvinženieris Rīgas pils kastelas jaunā dzīve

_STA7358_fotoAnsisStarks — Foto – Ansis Starks

Rīgas pils kastelas jaunā dzīve

11/04/2024

371

Pēc trīs gadus ilgiem pārbūves un restaurācijas darbiem atdzimšanu piedzīvojusi Rīgas pils kastela. Projekta mērķis ir saglabāt vēstures mantojumu, izcelt Rīgas pili kā nozīmīgu vēsturisku vietu un izveidot jaunas telpas Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam.

Rīgas pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Rīgas pils ansamblis ar bastiona fragmentiem, ko veido divas daļas – kastela un priekšpils. Kastela ir pils senākā daļa – nocietināta mūra būve ar četrstūrveida plānojumu, ko veido vairākstāvu korpusi un slēgts iekšējais pagalms. Darbu gaitā pārbūvēts un restaurēts Rīgas pils kastelas dienvidu korpuss un rietumu korpusa daļa, kas piedzīvojusi funkcionālu, strukturālu un vizuālu atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot telpas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) vajadzībām. Restaurācijas un atjaunošanas gaitā meklēti labākie risinājumi nozīmīgu vēsturisku elementu izcelšanai un atjaunošanai, noņemot arī gadsimtu gaitā izveidojušos uzslāņojumu.

Kastelas restaurācijas un pārbūves projekts noritēja vienlaikus divās kārtās. I kārta ietvēra konstrukciju un pamatu pastiprināšanu, inženieriekārtu izbūvi, jumta pārbūvi, pārsegumu izņemšanu kapelas un pils ēdamzāles (remtera) telpās, kā arī telpu attīrīšanu no
mikoloģiskā piesārņojuma un mitruma. II kārtā notika fasādes atjaunošana, iekštelpu restaurācija un pielāgošana muzeja vajadzībām.

Pēc VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) pasūtījuma būvprojektu izstrādāja PS Rīgas Pils Kastelas projekts, ko veidoja arhitektu biroji MARK arhitekti un Sudraba Arhitektūra, autoruzraudzību un projekta izmaiņas būvniecības laikā veica MARK arhitekti, būvdarbus veica AS LNK Industries, būvuzraudzību nodrošināja SIA Būvalts. Arhitektoniski māksliniecisko izpēti veica SIA Arhitektoniskās izpētes grupa un Dr. arch. Ilmārs Dirveiks.

Būvdarbi tika sākti 2020. gada rudenī, ekspluatācijā telpas nodotas 2023. gada decem-brī – piecus mēnešus pirms paredzētā nodošanas termiņa. Kopējā Rīgas pils kastelas būvprojekta platība ir 11,9 tūkst. kvadrātmetru, no kuriem pilnībā atjaunoti un ekspluatā-
cijā nodoti 4,5 tūkstoši kvadrātmetru. Pārējos 7,4 tūkstošus kvadrātmetru paredzēts atjaunot nākamajās restaurācijas kārtās.

Vairākkārt nopostīta un pārveidota

Rīgas pils pašreizējā vietā atrodas kopš 1330. gada. Pēc tam, kad Livonijas pilsoņu karā ar Livonijas ordeni tika nopostīta Rīgas I ordeņa pils, kas atradās tagadējās Konventa sētas vietā Vecrīgā, atbilstoši Livonijas pilsoņu kara miera līguma noteikumiem Rīgas pilsētai bija jāatjauno Livonijas ordeņa cietoksnis Daugavmalā, agrākā Svētā Gara hospitāļa vietā. Rīgas II ordeņpils celtniecību daļēji pabeidza 14. gadsimta 40. gadu beigās, bet pilnībā – 14. gadsimta 70. gados. Tā bija trīsstāvu kastelas tipa ēka ar četriem korpusiem, iekšpagalmu, galeriju un četriem kvadrātveida kāpņu torņiem stūros. 15. gadsimtā četru kvadrātveida torņu vietā uzbūvēja divus apaļus – Svina torni dienvidaustrumos un Svētā Gara torni ziemeļrietumos. 1481. gadā atsākās karš starp ordeni un rīdziniekiem, un Rīgas II ordeņpils tika pilnīgi nopostīta. No 1491. līdz 1515. gadam, kad ordenis atkal atguva varu pār Rīgu, uz vecās pils pamatiem uzcēla jaunu pili jeb III ordeņpili, kas vismaz daļēji saglabāja iepriekšējās struktūru. No 1562. gada līdz 18. gadsimta 80. gadiem pilī saimniekoja gan poļi, gan zviedri un notika dažādi pārbūves un uzlabošanas darbi. Piemēram, poļu valdīšanas laikā pārbūvēja priekšpili, t. sk., uzceļot divstāvu korpusu rietumu (Daugavas) pusē. Savukārt zviedru laikos pils ziemeļrietumos uzbūvēja Horna vārdā nosauktu bastionu un pils austrumu pusē piebūvēja arsenālu. Krievu laikā no 1795. līdz 1917. gadam pilī atradās Rīgas (Vidzemes) ģenerālgubernatora mītne. Tika nojaukts zviedru celtais arsenāls, tā vietā uzceļot trīsstāvīgu piebūvi valsts iestāžu vajadzībām, daudzkārt tika pārbūvētas pils iekštelpas, pamazām likvidējot autentiskās viduslaiku detaļas. Pārveidoti tika arī pils torņi. 1919. gadā pilī iekārtoja Latvijas Valsts prezidenta kancelejas un Latvijas Ministru prezidenta darba un reprezentācijas telpas. Līdz 1940. gadam līdzās Valsts prezidenta un viņa kancelejas telpām pilī atradās dažādas iestādes, un daļu telpu aizņēma Valsts vēsturiskais muzejs un Valsts mākslas muzejs (kopš 1920. gada), Lāčplēša Kara ordeņa dome, Brāļu kapu komiteja, kā arī Pieminekļu valde. No 1940. līdz 1993. gadam daļā ēkas tika izvietota Pionieru pils (Rīgas Pionieru un skolēnu pils), bet pārējā pils bija valsts muzeja rīcībā. 1993. gadā Rīgas pils priekšpilī tika atjaunota Valsts prezidenta rezidence, bet pārējās telpās turpināja darboties muzejs.

Atjaunošanas projekta priekšvēsture

Rīgas pils atjaunošanas darbiem ir vairāku gadu desmitu sena vēsture. 1993. gadā Latvijas valdība pieņēma lēmumu, ka Rīgas pils ar teritoriju veidojama kā vienots, nedalāms kultūrvēsturisks ansamblis ar tajā izvietotu Valsts prezidenta rezidenci un diviem valsts muzejiem. 1995.–1996. gadā notika konkurss par Rīgas pils kompleksa reģenerāciju un apkār-tnes labiekārtošanu. Apjomīgu darbu laikā atjaunoja priekšpils daļu, kur kopš 1995. gada atrodas prezidenta rezidence. Vienlaikus tika turpināta pils vēsturiskā izpēte. 2002. gadā tika apspriests piedāvājums Rīgas pils priekšpili un tās austrumu piebūvi, kā arī Sv. Gara torni atstāt kā Valsts prezidenta rezidences un Valsts prezidenta kancelejas telpas, bet visu kastelas daļu attīstīt kā vienotu, telpiski nesadrumstalotu arhitektūras pieminekli, kur tiktu izvietots LNVM.

Priekšpils un austrumu piebūves rekonstrukcijas un restaurācijas projektēšana tika veikta 2005. gadā un 2009.–2010. gadā. Bija plānots 1. kārtā atjaunot Valsts prezidenta rezidences daļu Rīgas pils priekšpilī un austrumu piebūvē, bet 2. kārtā sākt muzejam paredzētās pils kastelas daļas rekonstrukciju un restaurāciju. Rekonstrukcijas darbus 2013. gada 20. jūnijā pārtrauca Rīgas pils ugunsgrēks, kurā cieta gan pils jumta konstrukcijas un bēniņi, Valsts prezidenta rezidences zāles, gan arī LNVM ekspozīcijas un telpas. Muzejs pārcēlās uz pagaidu telpām, un tas ļāva sākt projektēšanu arī pils kastelas daļā.

Metu konkursu par Rīgas pils kastelas daļas rekonstrukciju un restaurāciju VNĪ izsludināja 2013. gada rudenī. Tajā uzvarēja piedāvājums, ko kopīgi izstrādāja arhitektu biroji MARK arhitekti un Sudraba Arhitektūra. Projektēšanas darbi noslēdzās 2015. gada augustā, un 2016. gada maijā projekts tika saskaņots Rīgas pilsētas būvvaldē. Tiesa, līdz būvdarbu sākšanai atkal pagāja laiks. Iepirkuma procedūra Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas projekta būvnieka izraudzīšanai tika pārtraukta, jo bija nepieciešams papildu laiks padziļinātai arheoloģiskajai un arhitektoniski mākslinieciskajai izpētei.

Ņemot vērā izpētē atklātās unikālās māk-slinieciskās un arhitektoniskās liecības, piemēram, 16. un 17. gs. sienu gleznojumus remterī un kapelā, 13. gs. mūra fragmentus Hor-na bastionā, rietumu korpusā atrastās 13. un 14. gs. pilsētas apbūves paliekas, kuras iestiepjas zem kastelas pagalma, un citas, nācās veikt pārmaiņas sākotnējā pils būvprojektā, jo I un II kārtā atjaunota tikai aptuveni 1/3 no visa sākotnējā būvprojekta apjoma, pieļaujot, ka vēsturiskie atklājumi vēl turpināsies. Tika lemts saglabāt vēsturiskās liecības, līdztekus turpinot virzīt pils būvniecību. 2020. gada sākumā VNĪ izsludināja iepirkumu Rīgas pils kastelas dienvidu korpusa atjaunošanai, kurā uzvarēja AS LNK Industries, būvdarbi tika sākti 2020. gada rudenī. Jau drīz tika atklātas jaunas dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares liecības.