AS Rīgas siltums jau šajā gadā paātrinās plānus, kas veicinās siltumapgādes uzņēmuma energoneatkarību no fosilajiem energoresursiem, sākot piecu jaunu biokurināmā siltumavotu būvniecību, no kuriem trīs plānots pabeigt jau šogad, informē uzņēmuma sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Linda Rence.
Atjaunojamo energoresursu siltumavoti šogad taps Bauskas ielas rajonā, Nautrēnu ielas apkaimē un Vecmīlgrāvī, kopējā jauda plānota 12 megavati (MW). Savukārt, 2023.gadā iecerēts izbūvēt divas biokurināmā katlu mājas Bolderājā ar kopējo jaudu 18 MW. Tiek izskatīts arī alternatīvs variants ar vienas lielākas jaudas katlu mājas būvniecību Bolderājā un vērienīgu siltumtīklu rekonstrukciju. Plānotās investīcijas varētu būt vairāk nekā 22 miljoni eiro.
Rīgas siltums valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis skaidro, ka jau patlaban siltumapgādes uzņēmumā 50% siltuma tiek saražots, izmantojot koksnes šķeldu. Diemžēl uzņēmumam nav iespējas pilnībā mainīt siltumenerģijas ražošanu Rīgas pilsētā, tā kā savos siltumavotos saražo tikai 32% Rīgai nepieciešamās siltumenerģijas. Lielāko daļu siltuma uzņēmums iepērk no neatkarīgajiem ražotājiem – AS Latvenergo, SIA Energia Verde, SIA Rīgas bioenerģija, SIA Rīgas enerģija, SIA Eco Energy Riga, SIA Juglas jauda, kur nozīmīgākais ražotājs ir Latvenergo, kas siltumu ražo no dabasgāzes.
Krievijas iebrukums Ukrainā ir paātrinājis Rīgas siltums sākto Eiropas zaļo kursu. Iecerēts, ka šajā gadā šķeldas īpatsvars sasniegs ap 55%, savukārt līdz 2030.gadam vairāk nekā 90% siltumenerģijas tiks saražots ar atjaunojamiem energoresursiem vai bezemisiju veidā, piebilst Talcis.
Speciālistu veiktie aprēķina liecina, ka tādā veidā, AS Rīgas siltums siltumavotos ražojot siltumenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem nevis dabasgāzes, ik gadu 20 miljoni eiro paliks Latvijas ekonomikā, nevis pārskaitīti Krievijai.
Rīgas siltums vadītājs aicina paturēt prātā, ka viszaļākā, lētākā un neatkarīgākā enerģija ir tā, ko nepatērē. “Tādēļ aicinām rīdziniekus jau šodien taupīt siltumu ikdienā. Tā ieguvēji būsim mēs visi,” uzsver Talcis.
Nepieņemamais Krievijas iebrukums Ukrainai ir radījis nebijušu satricinājumu energoresursu tirgū. Rīgas siltums kopā ar Rīgas Tehnisko Universitāti un Rīgas domi aicina ikkatru iedzīvotāju pārskatīt savus paradumus un mazināt energopatēriņu gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Rīdzinieki aicināti dalīties ar savu pieredzi, kā samazināt mājsaimniecības tēriņus par resursiem, sociālajos medijos izmantojot tēmturi #energovienoti.
Vērtējot ilgtermiņa aktivitātes, uzņēmums iesaka ieviest individuālo siltuma sadalījuma uzskaiti – izvietojot uz radiatoriem alokatorus. Tas motivēs aktīvi regulēt temperatūru dzīvoklī ar termoregulatoru palīdzību un maksāt par to siltumu, ko katrs pats patērē. Šāda prakse samazina apkures rēķinus vidēji par 20% ēkā kopumā, bet atsevišķos dzīvokļos pat līdz 50%. Taupot enerģiju, ir iespēja kļūt neatkarīgiem no ārējo energoresursu piegādātājiem.
AS Rīgas siltums ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā. Tas veic siltumenerģijas ražošanu, pārvadi un realizāciju, kā arī nodrošina siltumenerģijas lietotāju ēku iekšējās siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi.
77% no uzņēmuma piegādātās siltumenerģijas tiek izmantota dzīvojamo māju apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Siltumtīklu kopējais garums ir ap 825 kilometru, no kuriem 85% atrodas Rīgas siltums īpašumā.
Kompānijas kapitālā 49% pieder Rīgas domei, 48,99% – Latvijas valstij, 2% – SIA Enerģijas risinājumi. RIX, bet Latvenergo pieder 0,005% akciju.
