Uzņēmēju noskaņojums šogad jūnijā ir negatīvs rūpniecībā, būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecība ir vienīgā uzņēmējdarbības joma, kurā noskaņojuma rādītājs, lai arī samazinājies, joprojām ir pozitīvs, aģentūrai LETA norādīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).
2023.gada jūnijā noskaņojuma rādītājs mazumtirdzniecībā, pēc sezonāli koriģētiem datiem, bija 4,7%, kas, salīdzinot ar maiju, ir samazinājums par 2,8 procentpunktiem.
Lai arī jau ceturto mēnesi pēc kārtas uzņēmēju noskaņojums visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs ir pozitīvs, jūnijā noskaņojuma rādītāji ir nedaudz samazinājušies, norāda CSP, piebilstot, ka nepārtikas preču mazumtirdzniecībā kritums ir par 3,9 procentpunktiem, pārtikas – par diviem procentpunktiem, bet degvielas mazumtirdzniecībā – par 1,4 procentpunktiem. Vienīgi automobiļu pārdošanā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar maiju, ir uzlabojies – par 2,7 procentpunktiem.
Jūnijā 27% mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt ierobežojošus faktorus saimnieciskajai darbībai, kas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā maijā. Vienlaikus 22% mazumtirgotāju kā ierobežojošu faktoru norādījuši darbaspēka trūkumu, bet 27% – nepietiekamu pieprasījumu. Salīdzinot ar maiju, par četriem procentpunktiem samazinājies to mazumtirgotāju īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežo konkurence savā tirdzniecības sektorā, taču šī rādītāja līmenis joprojām ir ļoti augsts (46%). Savukārt 11% mazumtirgotāju atzīmējuši, ka to darbību ierobežo dažādi citi faktori, piemēram, preču pieejamība, augstās energoresursu cenas, ģeopolitiskā situācija, taču kopš gada sākuma šim rādītājam ir tendence samazināties.
Pakalpojumu sektorā 2023.gada jūnijā, pēc sezonāli koriģētiem datiem, noskaņojuma rādītājs bija -3,2%, kas salīdzinājumā ar maiju ir pasliktinājies par 1,6 procentpunktiem.
CSP norāda, ka noskaņojuma rādītāji, kā ierasts, dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes.
Tostarp optimistiskākie atbilstoši sniegto pakalpojumu raksturīgajai sezonalitātei ir ceļojumu biroju un tūrisma operatoru rezervēšanas (36,2%), gaisa transporta (26,3%) un izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji (40,7%). No nozarēm, kuras nav tieši saistītas ar pieprasījuma pieaugumu vasaras sezonā, augstākie noskaņojuma rādītāji ir finanšu pakalpojumos, izņemot apdrošināšanu (19,1%), iznomāšanā un ekspluatācijas līzingā (18,5%), kā arī datorprogrammēšanā (17,6%).
Savukārt zemākie noskaņojuma rādītāji jūnijā ir uzglabāšanas un transporta palīgdarbību nozarē (-21,6%), kā arī ūdens transporta pakalpojumos (-32,1%). Nekustamo īpašumu nozarē (pirkšana, pārdošana, izīrēšana, pārvaldīšana) noskaņojuma rādītājs 2023.gada sākumā pieauga virs nulles un stabilizējās, bet jūnijā uzņēmēju noskaņojums šajā nozarē ir pasliktinājies, rādītājam atkal samazinoties līdz -7,4%.
Kopumā jūnijā no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm 17 uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs, bet 13 – negatīvs.
Jūnijā 39% pakalpojumu sektora uzņēmēju neizjuta saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, kamēr 16% uzņēmēju darbību būtiski ierobežo darbaspēka trūkums, savukārt nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru atzīmējuši 33%, un to īpatsvars, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nav būtiski mainījies. Tajā pašā laikā 12% pakalpojuma sektora uzņēmēju darbību ierobežo dažādi citi faktori, piemēram, ģeopolitiskā situācija un energoresursu cenas.
Būvniecībā, pēc sezonāli koriģētiem datiem, noskaņojuma rādītājs jūnijā bija -12,5%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir par 1,2 procentpunktiem mazāk.
Jūnijā, salīdzinot ar maiju, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, par 5,6 procentpunktiem samazinājies uzņēmēju novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trijos mēnešos, savukārt par 4,4 procentpunktiem paaugstinājies novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni. Noskaņojuma rādītājs jūnijā, salīdzinot ar maiju, samazinājās ēku būvniecībā un inženierbūvniecībā – attiecīgi par 0,1 un 1,6 procentpunktiem, bet specializētajos būvdarbos palielinājās par 0,8 procentpunktiem.
Būvniecības aktivitāti jūnijā visvairāk ierobežoja darbaspēka trūkums un nepietiekams pieprasījums, ko norādīja attiecīgi 31,3% un 28,9% respondentu. Finansiālas grūtības un materiālu vai iekārtu trūkumu kā ierobežojošu faktoru norādīja attiecīgi 17,4% un 5,7% būvuzņēmēju. Laika apstākļu ierobežojošo ietekmi norādīja 5,4%, bet dažādus citus faktorus – 4,6% respondentu. Savukārt 31,1% aptaujāto uzņēmēju neizjuta būvaktivitāti ierobežojošus faktorus.
Apstrādes rūpniecībā, pēc sezonāli koriģētiem datiem, noskaņojuma rādītājs jūnijā bija – 8,4%, kas salīdzinājumā ar maiju ir pieaugums par 1,2 procentpunktiem.
Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, noskaņojuma rādītāji pieauga pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā – par 4,7 procentpunktiem, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā – par 4,1 procentpunktu, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā – par 1,1 procentpunktu.Uzņēmēju noskaņojums samazinājās ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 1,8 procentpunktiem, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 1,4 procentpunktiem, kā arī pārtikas produktu ražošanā – par 1,2 procentpunktiem.
Apstrādes rūpniecībā noskaņojuma rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām jūnijā, salīdzinot ar maiju, 11 nozarēs bija pieaugums, 10 nozarēs – kritums, bet divās nozarēs uzņēmēju noskaņojums nav mainījies.
Nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru jūnijā minēja 46,2% uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu atzīmēja attiecīgi 17,9% un 13,9% respondentu, bet finansiālas grūtības minēja 12%. Citu faktoru ietekmi norādīja 8,7% uzņēmēju, tostarp galvenokārt minēta inflācija un kara Ukrainā ietekme. Savukārt 26,4% uzņēmēju apstrādes rūpniecībā jūnijā neizjuta saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.
Atbildot uz jautājumu par uzņēmējdarbību ierobežojušajiem faktoriem, uzņēmēji minējuši arī dažādu ar saimniecisko darbību saistītu apstākļu neprognozējamību un nenoteiktību.
Rādītājs, kas raksturo saimnieciskās darbības attīstības prognozējamību, uzņēmēju aptaujās iekļauts kopš 2021.gada, un kopš tā laika visās uzņēmējdarbības jomās tas ir negatīvs galvenokārt pandēmijas un ģeopolitiskās situācijas, kā arī citu faktoru dēļ. Taču kopš 2022.gada novembra rādītājiem ir tendence uzlaboties, norāda CSP.
Visaugstākais prognozējamības rādītājs jūnijā ir pakalpojumu sektorā (-19,1%), seko mazumtirdzniecība un būvniecība (attiecīgi -22,9% un -24,7%), bet viszemākā saimnieciskās darbības attīstības prognozējamība ir apstrādes rūpniecībā (-25,2%).
Uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.