Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) Sakrālā mantojuma programmā no 57 iesniegtajiem projektiem atbalstījusi 33, sadalot finansējumu 1,01 miljona eiro apmērā, aģentūru LETA informēja NKMP pārstāve Elvita Ruka.
Viņa norādīja, ka Sakrālā mantojuma finansēšanas programmas primārais mērķis ir apdraudēto dievnamu materiālās substances saglabāšana. Atbilstoši Sakrālā mantojuma finansēšanas likumam, pieteikumus NKMP iesniedz reliģiskās savienības, sarindojot prioritārā secībā.
Kopš programmas uzsākšanas līdz šim piešķirts finansējums 1,5 miljonu eiro apmērā 51 objektam visā Latvijā dažādu konfesiju piederībā esošiem kultūras pieminekļiem. Šajā konkursā sadalīti vēl 1,01 miljons eiro, kas palīdz gan jau iepriekš atbalstītiem dievnamiem, gan uzsāk jaunu objektu restaurāciju, pauda Ruka.
Katoļu arhitektūras mantojuma sadaļā lielākais finansējums piešķirts Rīgas Svētā Franciska baznīcas sānu jomu jumta renovācijai, kam piešķirti 80 000 eiro, bet pieticīgākais atbalsts ticis Daugavpils Grīvas baznīcas vitrāžas Svētais Staņislavs restaurācijai, kas atbalstīta ar 4800 eiro.
Savukārt ilggadējs atbalsts turpinās baroka arhitektūras paraugam Pasienes baznīcai, kur 17 000 eiro piešķirti fasāžu remontam, bet pēdējo gadu aktivitāti apliecina darbi Landskronā, kur par 15 600 eiro notiks rietumu puses zvanu torņa jumta, mūra un fasādes glābšana.
No luterāņu dievnamiem vislielākais atbalsts – 149 718 eiro – piešķirts Kuldīgas svētās Annas baznīcas zvanu torņa konstrukciju un visas baznīcas jumta sakārtošanai, savukārt Bulduru baznīcas jumta atjaunošanas projekta izstrādei piešķirti 1089 eiro.
NKMP pārstāve uzsvēra, ka Latvijas Pareizticīgo sinode lielākās prioritātes saskata lauku dievnamu atjaunošanā. Lielākais atbalsts – 100 000 eiro – akceptēts Alūksnes novada Vīksnas baznīcas atjaunošanai. Savukārt cits Vidzemes dievnams – Ežu baznīca – apliecina programmas pēctecību. Iepriekš šīs programmas ietvaros baznīcai tika salabots jumts, bet šogad notiks kupola atjaunošana par 50 000 eiro. Mazākais piešķīrums – 336 eiro – nonāks Ilzeskalnā, kur jumiķis apsekos Kuļņevas baznīcas kapličas jumta stāvokli.
Ruka atzīmēja, ka vecticībnieku mantojumu pārstāv divi lūgšanu nami Ismeros un Kampišķos, ar kopīgo finansējumu 11 200 eiro. Ārpus lielajām konfesijām esošos dievnamus reprezentē Rīgas Anglikāņu baznīca Rīgā, kuras draudzes telpas griestu rekonstrukcijai piešķirti 70 000 eiro.
Sakrālais mantojums šī finansējuma ietvaros primāri vērtēts no arhitektūras apdraudētības viedokļa, tādēļ var atšķirties no citiem aspektiem. Ruka skaidroja, ka prioritātes ietekmē arī konfesiju iekšējā politika. Lēmumu pieņemšana ar kultūras ministra rīkojumu uzticēta Sakrālā mantojuma padomei, kuras mērķis ir veicināt institūciju sadarbību.
Padomes sastāvā ietilpst NKMP, Kultūras ministrijas un lielāko konfesiju pārstāvji. Pēc Rukas paustā, gan padome, gan pieteikto objektu daudzveidība apliecina, ka sakrālais mantojums ir būtisks valsts lepnums, kura saglabāšana ir svarīga nācijas identitātei.
