Saeima pilnveido HES būvju drošuma uzraudzības kārtību

0
335
Ilustratīvs attēls no "Latvenergo" arhīva.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, pilnveidojot hidroelektrostaciju (HES) hidrotehnisko būvju drošuma uzraudzību.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja parlamenta Preses dienestā, ar pieņemtajām izmaiņām likumā Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu uzlabota šo būvju uzraudzība un kontrole, kā arī pilnveidota dokumentu iesniegšanas kārtība.

Atkarībā no HES hidrotehniskās būves drošuma klases dokumentu iesniegšanu šādām būvēm uzraudzīs un kontrolēs Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) vai attiecīgā pašvaldība, kuras teritorijā atrodas HES. Patlaban to dara Ekonomikas ministrija. Izmaiņas bija nepieciešams pieņemt, lai veicinātu dokumentu kvalitatīvu izvērtēšanu, atzīmēts pieņemto grozījumu anotācijā.

B un C klases būvju drošuma uzraudzības funkcijas nodotas attiecīgajai pašvaldībai. Savukārt BVKB uzraudzīs drošumu A klases būvēm – Ķeguma HES, Pļaviņu HES un Rīgas HES, kas vienlaikus atrodas vairākās pašvaldībās un kam ir nozīmīga loma energosistēmas stabilitātes nodrošināšanā Baltijas reģionā.

Anotācijā skaidrots, ka A klasē ietilpst būves, kuru avāriju rezultātā rodas draudi personas dzīvībai un veselībai, kā arī tiek nodarīts būtisks zaudējums fizisko un juridisko personu īpašumam un būtisks kaitējums videi. Savukārt B un C klasē ietilpst būves, kuru avāriju rezultātā nerodas draudi personas dzīvībai un veselībai, taču tiek nodarīts zaudējums fizisko un juridisko personu īpašumam un kaitējums videi vai arī šis zaudējums ir nenozīmīgs.

Tāpat pastiprināta HES valdītāja atbildību, nosakot, ka ne tikai elektroenerģijas ražošanas pārtraukšana neatbrīvo viņu no būvju drošuma programmas pildīšanas, bet arī būves ekspluatācijas pārtraukšana.

Precizēta arī paziņošanas kārtība, ja kādai no būvēm atklātas novirzes no hidrobūves drošuma kritērijiem un tādējādi rodas katastrofas draudi. Noteikts, ka HES valdītājam nekavējoties par to būs jāziņo lejpus esošai pašvaldībai, esošo hidrotehnisko būvju valdītājiem, elektroenerģijas pārvades un sadales sistēmas operatoriem, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam.

Precizēti arī likumā lietotie termini, saskaņojot tos ar Būvniecības likumu.