Sāk būvdarbus Jelgavas pils pieslēgšanai pie centralizētās siltumapgādes sistēmas

0
48
Publicitātes attēls

Enerģētikas uzņēmums Gren Jelgavā sācis būvdarbus, kas saistīti ar Jelgavas pils pieslēgšanu pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmai, lai vēsturiskā ēka, kurā mājo Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, varētu saņemt no vietējiem, atjaunojamiem resursiem ražotu, drošu un cenas ziņā konkurētspējīgu siltumenerģiju apkures un karstā ūdens vajadzībām, informē SIA Gren Jelgava pārstāvji.

Projekta ietvaros paredzēts izveidot pieslēgumu pilsētas centralizētās siltumapgādes tīkliem, izbūvēt savienojumu zem Driksas upes un veikt nepieciešamo komunikāciju izbūvi Pilssalā. Kā stāsta Gren projektu vadītājs Rihards Zakrepskis: “Jelgavas pils pieslēgšana pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmai ir mūsu šī gada svarīgākais projekts Jelgavā. Projekts ir izaicinošs tieši ēkas novietojuma uz salas dēļ. Ja citas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes ēkas pilsētas centralizētās siltumapgādes tīkliem pieslēdzām jau 2022. un 2023. gadā, tad Jelgavas pils pieslēgšanas projekta plānošana un sagatavošana prasīja daudz vairāk laika. Šobrīd sākam nepieciešamos būvdarbus, lai nākamajā apkures sezonā arī šī universitātes ēka saņemtu siltumenerģiju no Gren biomasas koģenerācijas stacijas.”

Pirmie ir paredzēti būvdarbi, kas saistīti ar pieslēguma izveidi pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmai J. Čakstes bulvāra 11 iekšpagalmā. Paralēli, nedēļas beigās, sāksies arī gatavošanās urbuma veidošanai zem Driksas upes un Pils kanāla, lai izbūvētu savienojumu ar Pilssalu. Siltumapgādes sistēmas savienojuma garums zem upes un kanāla būs 245 m, bet kopējais izbūvējamais jaunā siltumtīkla garums būs 692 m. Būvdarbus pilnībā paredzēts pabeigt līdz apkures sezonas sākumam.

Jelgavā centralizēto siltumapgādi izmanto 16 000 mājsaimniecības jeb 420 dzīvojamās mājas un ap 200 juridiskie klienti – iestādes, skolas, bērnudārzi, uzņēmumi. Apmēram 95% – 97% no Jelgavas centralizētajai siltumapgādei nepieciešamās siltumenerģijas tiek saražota Latvijā lielākajā biomasas koģenerācijas stacijā no vietējā, atjaunojamā energoresursa – pārsvarā no ilgtspējīgi iegūtas šķeldas.

Jelgavas pils ir lielākais arhitektūras piemineklis Baltijas valstīs. Baroka pērle ir kādreizējā Kurzemes un Zemgales hercogu rezidence, vēlāk Kurzemes guberņas administratīvais centrs, bet šodien – Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) mājvieta, ko projektējis arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli. Jāatzīmē, ka pilī tika veikti vērienīgi atjaunošanas darbi, kas noslēdzās 2020. gada izskaņā. Atjaunošanas darbu galvenais mērķis bija saglabāt pils kultūrvēsturiskā pieminekļa statusu, padarīt tās ēku energoefektīvu un videi draudzīgu.