Ķekavas apvedceļa publiskās un privātas partnerības (PPP) projekta infrastruktūrai tiks noteikts nacionālo interešu objekta statuss, paredz otrdien Ministru kabinetā atbalstītie grozījumi rīkojumā par Satiksmes ministrijas (SM) ilgtermiņa saistībām valsts galvenā autoceļa E67/A7 Ķekavas apvedceļš PPP projekta īstenošanai.
SM skaidro, ka nacionālo interešu objekta statusu piešķir objektiem, kas nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai. Ķekavas apvedceļš esot uzskatāms par īpaši svarīgu transporta infrastruktūras objektu, ņemot vērā nepieciešamību attīstīt mūsdienīgu ātrgaitas valsts autoceļu tīklu Latvijā.
Bauskas šosejas (A7) posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Rīgas pieejās ar satiksmes intensitāti 17 000 automašīnu diennaktī, turklāt kravas transporta satiksmes intensitāte jau trīsreiz pārsniedz paredzēto kapacitāti, radot sastrēgumus un sastrēgumu izraisītus zaudējumus, kā arī trokšņu un gaisa piesārņojumu. Ceļš arī šķērso blīvi apdzīvoto Ķekavu.
Ķekavas apvedceļa projekta īstenošanu iepirkuma rezultātā veic starptautisks konsorcijs, kas ir saņēmis Eiropas Investīciju bankas un Ziemeļu Investīciju bankas finansējumu. Projekta īstenošanas periods ir 23 gadi. SM uzsver, ka Ķekavas apvedceļa izbūve viennozīmīgi atbilst tādu infrastruktūras objektu statusam, kuri nepieciešami būtisku sabiedrības interešu nodrošināšanai.
Ķekavas apvedceļš pēc izbūves būs jaunais Bauskas šosejas posms no 7,78. līdz 25.kilometram, kā arī tas kļūs par daļu no starptautiskā autoceļa E67 Via Baltica (Helsinki–Tallina–Rīga–Panevēža–Kauņa–Varšava–Prāga) un ietilps TEN-T tīklā. Ķekavas apvedceļš ietver pamattrasi, paralēlos ceļus, infrastruktūru un visu tajā ietilpstošo aprīkojumu un citas inženierbūves, kas nepieciešamas pamattrases un paralēlo ceļu pilnvērtīgai funkcionēšanai.
Tāpat rīkojumā precizēta valsts budžeta ilgtermiņa saistību summa.
Lai nodrošinātu Ķekavas apvedceļa projekta īstenošanu, tai skaitā tā projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un uzturēšanu, SM tika dota atļauja laikposmā no 2021. līdz 2043.gadam uzņemties valsts budžeta ilgtermiņa saistības, kas nepārsniedz 265,729 miljonus eiro, bruto pieejamības maksājuma segšanai, un valsts budžeta ilgtermiņa saistības 38,205 miljonu eiro apmērā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājumiem.
Vienlaikus bija noteikts, ka Ķekavas apvedceļa PPP līguma slēgšanas dienā bruto pieejamības maksājuma kopsumma tiks precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma atlases kārtas nolikumā noteiktajai procedūrai.
Šogad 16.jūlijā starp publisko partneri jeb SM un VSIA Latvijas Valsts ceļi, un privāto partneri AS Kekava ABT noslēgts PPP līgums. Tajā atbilstoši līguma slēgšanas datumā spēkā esošajām starpbanku aizņemšanās likmei un procentu mijmaiņas darījumu likmei veikts bruto pieejamības maksājuma kopsummas pārrēķins – valsts budžeta ilgtermiņa saistības nosakāmas 250,133 miljonu eiro apmērā bruto pieejamības maksājuma segšanai un valsts budžeta ilgtermiņa saistības – 38,228 miljonu eiro apmērā PVN maksājumiem, tādējādi PPP līguma slēgšanas rezultātā iegūta valsts budžeta līdzekļu ekonomija 15,597 miljonu eiro apmērā.
Kā ziņots, jūlijā tika noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais PPP projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc projektēt–būvēt–finansēt–uzturēt modeļa.
No diviem pretendentiem, kuri iesniedza savus labākos un galīgos piedāvājumus, Kekava ABT izvēlēts kā saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums, kam bija arī zemākā cena.
Šo personu apvienību ar 80% no kopējā ieguldījuma kontrolē Luksemburgā reģistrēts investīciju fonds TIIC 2 (SCA) SICAR, ko pārvalda TIIC. TIIC ir neatkarīgs infrastruktūras uzņēmums ar birojiem Luksemburgā, Portugālē un Francijā, kas specializējies liela mēroga transporta un sabiedriskās infrastruktūras projektos Eiropā un citviet pasaulē.
