Sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju var būtiski ietekmēt būvmateriālu importu, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Vēl nezinot precīzus sankciju apmērus pret Krieviju un Baltkrieviju, Miķelsons apgalvoja, ka ietekme būs arī būvniecības nozarē, jo tas skars, pirmkārt, būvmateriālu importu.

Miķelsons uzsvēra, ka galvenokārt tas ietekmēs metāla importu, jo aptuveni 50% tirgus ir atkarīgs no Krievijas. Tāpat tiks ietekmēts arī tādu būvmateriālus kā koks, ķīmija, minerāli imports.

Otrkārt, skaidroja Miķelsons, sankcijas ietekmēs energoresursu – gāzes, degvielas, enerģijas – pieejamību, kas paaugstinās būvmateriālu ražošanas cenas Latvijā.

Treškārt, norādīja Miķelsons, veidojas jauna iespēja situācijā ar importēto darbaspēku. Latvijā būvniecības nozarē šobrīd ir aptuveni 5000 brīvu vakanču, un Būvuzņēmēju partnerība saredz, ka būtu iespējams piedāvāt darba vietas bēgļiem no Ukrainas un Baltkrievijas.

“Uzskatām, ka nepieciešama vienas pieturas valsts aģentūra kā koordinācijas centrs, lai mazinātu birokrātiju un risinātu dzīvošanas, loģistikas, pabalstu un citus jautājumus,” pauda Miķelsons.

Viņš arī minēja, ka būtu nepieciešams paātrināt Eiropas Savienības fondu investīciju pieejamību nekustamo īpašumu un infrastruktūras objektiem atbilstoši situācijai – ēku pārbūvēm, aizsardzībai, ceļu infrastruktūrai, veselības aizsardzībai, dzīvojamiem namiem, kā arī noteikt skaidru publisko pasūtījumu un prioritātes būvēm galvenajās trijās līdz piecās nozarēs 2022.–2023.gadam.

Tāpat, pēc Miķelsona teiktā, būtu nepieciešams izveidot zaļo koridoru jeb mazināt būvniecības regulējuma birokrātiju, ieviest cenu indeksācijas modeli, īstenot ēku siltināšanu un atbalstīt uzņēmumus atjaunojamo energoresursu izbūvē, piemēram, vasarā izbūvēt šķeldas katlu mājas, saules paneļus ražošanas uzņēmumiem.

Būvuzņēmēju partnerības ieskatā būtu nepieciešama arī konkrēta rīcība saistībā ar metāla tirgus neatkarības veicināšanu, paātrinot bijušā KVV Liepājas metalurga tēraudkausēšanas krāsns kompleksa darbības atjaunošanas projektu.

“Būvniecības nozares uzņēmumi ir gatavi koordinētai rīcībai krīzes situācijā, bet svarīgi, lai valsts pārvalde pārslēgtos uz atbilstošu krīzes vadības formātu, kas būtu efektīvāks par Covid-19 krīzes pārvaldību,” piebilda Miķelsons.

Savukārt Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds aģentūrai LETA pavēstīja, ka plānotās sankcijas pret Krieviju varētu ietekmēt daļu uz Krieviju eksportējošo metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumu, kā arī tērauda izejmateriālu importu.

Vienlaikus Grīnfelds piebilda, ka pašlaik neviens nevar precīzi nomodelēt ietekmi uz ekonomiku, jo nav skaidrs, kā situācija vispār attīstīsies.

Grīnfelds informēja, ka ar Ukrainu metālapstrādes un mašīnbūves nozarei tiešā veidā sadarbība ir relatīvi neliela – 2021.gadā no kopējā nozares eksporta apmēram 0,7% tika pa tiešo realizēti Ukrainā. Savukārt eksporta apmēri uz Krieviju ir krietni lielāki – 2021.gadā uz Krieviju nosūtīti apmēram 9% no kopējā metālapstrādes un mašīnbūves nozares eksporta.

Grīnfelds skaidroja, ka Krievija ir nozarei nozīmīgs izejmateriālu – tērauda – piegādātājs. Taču ir grūti aprēķināt precīzu tirgus daļu, jo daudz materiāla tiek reeksportēts tālāk, bet daļa Krievijas tērauda ienāk Latvijā caur kaimiņvalstīm. Tomēr ir skaidrs, ka Krievija ir lielākais tērauda izejmateriālu piegādātājs.

“Sankcijas līdz ar to var ietekmēt daļu uzņēmumu, kas eksportē uz Krieviju, potenciāli arī daļu uzņēmumu, kuriem ir Krievijas kapitāls, kā arī ir bažas par izejmateriālu importu,” pauda Grīnfelds.

Kā zināms, neilgi pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sākt militāru operāciju Ukrainā ceturtdienas rītā Krievijas bruņotie spēki veica raķešu triecienus un iebruka kaimiņvalstī vairākos virzienos, arī no 2014.gadā okupētās Krimas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izsludinājis valstī karastāvokli un paziņojis, ka Ukraina sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.

Ukrainas armija iesaistījusies karadarbībā pret Krievijas bruņotajiem spēkiem, sadursmēs un Krievijas triecienos zaudējot vairākus desmitus karavīru. Ukraina paziņojusi arī par vairākiem notriektiem Krievijas lidaparātiem, ko Krievija gan noliedz.

Eiropas Savienība, ASV, Lielbritānija un citas valstis noteikušas Krievijai ļoti nopietnas sankcijas, kuras drīzumā sola īstenot.