Piektdien, 13. oktobrī, plkst. 11.00 ar svinīgu pasākumu tiks atklāts jaunizbūvētais Ķekavas apvedceļs. Plānots, ka ap plkst. 12.00 jaunais apvedceļš jau būs atvērts satiksmei un pieejams ceļa lietotājiem, ziņo VSIA Latvijas Valsts ceļi.
Pasākumā piedalīsies satiksmes ministrs Kaspars Briškens, VSIA Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis, privātā partnera pārstāvis, TIIC vadītājs Manuels Ravara Karijs (Manuel Ravara Cary), Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktora vietnieks Mārtiņš Brencis, Ziemeļu Investīciju bankas viceprezidente Šanete Vītaspa (Jeanette Vitasp) un Eiropas Investīciju bankas Baltijas biroja vadītāja Virginija Gecaite.
Jaunais Bauskas šosejas maršruts un bijušās šosejas posms
Jaunais Ķekavas apvedceļš būs daļa no Bauskas šosejas jeb valsts galvenā autoceļa Rīga–Bauska–Lietuvas robeža (Grenctāle) (A7) posmā no 7,78 līdz 25,0 km. Pateicoties tā izbūvei, autobraucējiem, kas dodas no Lietuvas uz Rīgu caur Bausku vai otrādi, tagad būs iespēja izvairīties no sastrēgumiem Pierīgā, kas ietaupīs laiku ceļā. Tas arī būtiski uzlabos satiksmes drošību uz Bauskas šosejas Pierīgā, jo trases daļa, uz kuras paredzēta lielāka satiksmes intensitāte, ir izbūvēta atbilstoši visām ātrgaitas ceļa satiksmes drošības prasībām. Apvedceļa izbūve atslogos no tranzīta satiksmes ne tikai Ķekavu, bet arī Odukalnu, Vimbukrogu, Alejas, Krogsilu, Lapeniekus, Baložus, Katlakalnu, Rāmavu, Valdlaučus, Krustkalnus, līdz ar to tur uzlabosies gan satiksmes drošība, gan dzīves un braukšanas komforts.
Vecās Bauskas šosejas posms no Krogsila līdz Saulgožiem turpmāk būs valsts reģionālās nozīmes autoceļš Lapenieki–Ķekava–Ģūģi (P137), tas nodrošinās satiksmi uz Ķekavu, Vimbukrogu, Odukalnu. Ņemot vērā, ka uz šī reģionālā ceļa joprojām būs ievērojama satiksmes intensitāte, tam tiks noteikta A ceļu ikdienas uzturēšanas klase.
Ātrgaitas autoceļš – kas jāņem vērā
Daļa no jaunizbūvētā Ķekavas apvedceļa ir Latvijā pirmais autoceļš, kas tiks apzīmēts ar ceļazīmi Nr. 552 Ātrgaitas ceļš, kura nozīmē tai skaitā to, ka:
- pa šo ceļu atļauts braukt tikai ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, automobiļiem un autobusiem;
- velosipēdu vadītājiem un gājējiem aizliegts pārvietoties pa šo ceļu, šiem satiksmes dalībniekiem paredzēta infrastruktūra gar paralēlajiem ceļiem;
- aizliegts braukt atpakaļgaitā;
- aizliegts braukt traktortehnikai, kas Ceļu satiksmes likumā definēta kā “pašgājējs transportlīdzeklis uz riteņiem vai kāpurķēdēm, kurš pārvietojas ar savu enerģiju, kuram ir vismaz divas asis, kura galvenā funkcija ir vilce, kurš ir īpaši izstrādāts, lai vilktu, stumtu, pārvietotu vai darbinātu konkrētas ierīces, mašīnas vai piekabes, un kura izmantošana cilvēku vai kravu pārvadāšanai pa ceļiem vai cilvēku vai kravu pārvadāšanai izmantojamu transportlīdzekļu vilkšanai pa ceļiem ir tikai sekundāra funkcija”.
Infrastruktūra gājējiem un velosipēdistiem
Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem un ceļu satiksmes drošības prasībām, velosipēdistiem un gājējiem ir aizliegts pārvietoties pa to ceļa daļu, kas apzīmēta ar ceļazīmi nr. 552 Ātrgaitas ceļš. Lai nodrošinātu mikromobilitātes iespējas Pierīgas iedzīvotājiem, posmos, kur Ķekavas apvedceļš iet cauri pilsētvidei, gar paralēlajiem ceļiem ir paredzēta gājēju un velosipēdistu infrastruktūra. Pie Katlakalna ir izbūvēts gājēju un velosipēdistu tilts, kas šķērso jauno apvedceļu. Gājēju tilta uzbrauktuve ir veidota lauztas līnijas formā, lai cilvēkiem ratiņkrēslos, arī velobraucējiem un citiem būtu ērtāk un drošāk uzbraukt augšā, radot iespēju apstāties un neslīdēt atpakaļ.
Lai nokļūtu no Rīgas uz Ķekavu, velosipēdisti un gājēji var izmantot maršrutu pa Rīgas ielām, tālāk pa velosipēdistu un gājēju infrastruktūru Valdlaučos un pa jaunizbūvēto mikromobilitātes infrastruktūru. Pierīgas iedzīvotājiem arī ir iespēja ar kājām vai velosipēdu nokļūt līdz veikalam A7. Perspektīvā pēc 2025. gada tiks izbūvēta arī infrastruktūra gājējiem un velosipēdistiem no veikala A7 līdz Rīgas robežai.
Satiksmes drošība un labiekārtojumi
Ķekavas apvedceļa trasē uzstādīti vairāk nekā 900 apgaismes ķermeņi, 40 km metāla un 4 km betona drošības barjeru. 7,5 km ir uzstādīti prettroķšņu risinājumi – sienas un grunts vaļņi. Ierīkoti arī 27 km dzīvnieku žoga.
Ķekavas apvedceļa trasi būs iespējams uzraudzīt diennakts režīmā, pateicoties vairāk nekā 20 videonovērošanas kamerām, divām meteostacijām, sensoriem, kas fiksē satiksmes plūsmu, kā arī satiksmes plūsmas datu analīzes sistēmai.
Plašāk par Ķekavas apvedceļu varēs lasīt jaunajā žurnāla Būvinženieris numurā.
