Šis gads ekonomikā varētu būt labāks par 2023.gadu

0
30
Attēls ilustratīvs

Kas Latvijas ekonomikā un būvniecības nozarē gaidāms 2024. gadā? Pašlaik redzu vairākus iemeslus, kas ļauj man būt piesardzīgi pozitīvam par šo gadu Latvijas ekonomikā.

Tiesa, kolēģi man nesen jautāja – kad pēdējo reizi bijis gads, par kuru varēja prognozēt? Tāds gads tiešām sen nav bijis. Pandēmija, karš, inflācija – jau piecus gadus ir pārsteigumi vai šoks cits pēc cita. Piemēram, pirms gada inflācija Latvijā bija virs 20%, centrālās bankas strauji cēla procentu likmes, Eiropā vēl nebija beigusies enerģijas krīze. Diezgan loģiski, ka lielākā daļa ekonomistu 2023. gadā prognozēja ekonomikas lejupslīdi jeb recesiju. Ekonomikas izaugsme Baltijā pērn arī bija ar nelielu mīnusa zīmi, taču Eiropā kopumā 2023. gads būs noslēdzies mazos plusos, savukārt ASV ekonomika pārsteidza ar negaidīti spēcīgu izaugsmi. Kur pašlaik esam? Straujais cenu kāpums ir beidzies, un inflācija Latvijā jau vairākus mēnešus ir zem 2%, procentu likmes vairs neaug, un finanšu tirgi gaida strauju likmju mazināšanu šogad, savukārt Eiropas ekonomikā ir redzamas stabilizācijas pazīmes. Un nav pārsteigums, ka vairums ekonomistu 2024. gadā prognozē 0,5–1,5% izaugsmi gan eirozonā, gan ASV. Vai mūs atkal gaida pārsteigumi, un prognozes kļūdīsies? Tas, protams, ir iespējams, jo risku joprojām ir daudz, karš Ukrainā turpinās, un ģeopolitiskā situācija pasaulē ir ļoti saspringta, tomēr domāju, ka šis gads varētu būt labāks par 2023. gadu.

Kas mūs sagaida ekonomikā 2024. gadā, un kāds ir pamats piesardzīgajam optimismam? Manuprāt, ir divi nozīmīgi faktori, kas šogad veicinās Latvijas ekonomikas izaugsmi. Pirmkārt, pēc pusotra gada lejupslīdes šī gada pirmajā pusē varētu atsākt augt rūpniecība. Covid-19 pandēmijai beidzoties, atkal kļuva pieejami pakalpojumi, un pieprasījums pēc precēm noplaka, tādēļ pasaulē veidojās diezgan lieli dažādu preču krājumi, un pieprasījums rūpniecībā pērn bija ļoti vājš. Taču tagad uzņēmēju aptaujas liecina, ka Eiropā preču krājumi sāk sarukt, un, pēc manām prognozēm, no 2024. gada 2. ceturkšņa ir gaidāms ražošanas aktivitātes pieaugums arī Latvijā. Tas dos pozitīvu impulsu arī transporta nozarē. Otrkārt, inflācija ir būtiski mazinājusies, bezdarbs ir zems, un algas turpina augt. Tāpat algu pieaugums, šķiet, ir sācis noķert cenu kāpumu, par ko liecina tas, ka iedzīvotāju noguldījumi bankās vairs nesarūk, bet ir atkal sākuši augt.Pirktspējas pieaugums ir pozitīvs signāls tirdzniecībai un iekšējo pakalpojumu nozarēm, kurās pieprasījums bija vājš un apjomi neauga. Ja atkal augs gan rūpniecība, gan patēriņš, augs arī visa ekonomika.

Būvniecība – pašlaik vājākais posms

Tomēr izaugsme nav gaidāma visur, un vājākais posms eirozonas ekonomikā pašlaik ir būvniecība.Līdz ar procentu likmju kāpumu daudzās valstīs ļoti strauji ir atdzisis nekustamo īpašumu tirgus. Piemēram, Vācijā no jauna izsniegto hipotekāro kredītu apjoms sarucis par vairāk nekā 50%, un uzņēmumu īpatsvars, kas saka, ka nepietiekams pieprasījums ir prāvākais izaicinājums, ir lielāks nekā 2008. gada krīzē. Zviedrijā par vairāk nekā 60% samazinājusies jaunu mājokļu būvniecības sākšana, savukārt ASV esošo mājokļu pārdošanas apjomi noslīdējuši līdz finanšu krīzes līmenim. Lieki teikt, ka pozitīvais skats uz Latvijas rūpniecību kopumā, visticamāk, neattieksies uz būvmateriālu un citiem ar būvniecības nozari saistītiem ražotājiem.

Lai arī Eiropā skats uz būvniecības nozari pašlaik nav iepriecinošs, finanšu krīzes atkārtojums, manuprāt, nav gaidāms. Atšķirībā no Latvijas, eirozonā un ASV lielākā daļa hipotekāro kredītu tiek izsniegta ar fiksētām likmēm, tādēļ cilvēkiem, kam jau ir hipotekārie kredīti, finanšu slogs nav pieaudzis, kredītu maksāšanas disciplīna nav jūtami pasliktinājusies, un nekustamo īpašumu cenu kāpuma dēļ atlikušās saistības pārsvarā ir mazākas par īpašuma vērtību. Līdz ar to mājokļu tirgū aktivitāte ir ievērojami mazinājusies procentu likmju kāpuma dēļ, taču piespiedu pārdošana nenotiek, un līdz ar to nekustamo īpašumu cenas pagaidām būtiski nav sarukušas, savukārt līdz ar inflāciju, kā arī arvien stingrākām energoefektivitātes prasībām jaunās būvniecības izmaksas ir augušas. Arī skaitliski pēdējos gados noteikti nav uzbūvēts pārāk daudz mājokļu, tādēļ var teikt, ka nekustamo īpašumu tirgus iepauzē un gaida procentu likmju mazināšanos.

Vai arī Latvijā būvniecībā prognozējama lejupslīde? Manuprāt, nav, vai arī, ja kritums būs, tad relatīvi neliels. Būvniecības uzņēmēju noskaņojums pagaidām ir stabils, un mājokļu tirgū Latvijā nav vērojams tik dramatisks aktivitātes kritums kā citur eirozonā. Jā, protams, procentu likmju kāpuma ietekme ir jūtama – kreditēšanā pēc aktīva 2021. un 2022. gada no jauna izsniegto hipotekāro kredītu apjoms ir sarucis par 25–30%, savukārt nekustamo īpašumu darījumu un izsniegto būvatļauju skaits Latvijā ir atgriezies 2019. gada apmērā. Arī nekustamo īpašumu attīstītāju plāni kļuvuši piesardzīgāki, taču klientu pusē redzam, ka interese par mājokļu iegādi joprojām ir. Tāpat Latvijas mājsaimniecību kredītsaistības kopumā ir zemas, tādēļ bažām par lielu kritumu, manuprāt, nav pamata.

Vienlaikus vājāku privātā sektora pieprasījumu būvniecībā 2024. gadā daļēji kompensēs valsts budžetā plānotais investīciju pieaugums, protams, ja vien spēsim Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus paņemt un realizēt plānotos projektus. Lielākais nezināmais tuvākajā laikā varētu būt komercsektors. Piemēram, līdz Covid-19 pandēmijai Latvijā strauji augošo IT un biznesa pakalpojumu eksporta nozari kavēja kvalitatīvu biroju trūkums. Pašlaik tas ir mainījies, Rīgā ir uzbūvētas vai drīzumā tiks pabeigtas vairākas jaunas biroju ēkas, kas būtiski palielina biroju telpu piedāvājumu. Vienlaikus lielākā daļa darbinieku vairs nedodas uz biroju piecas dienas nedēļā, un arvien vairāk uzņēmumu pārskata sev nepieciešamo telpu lielumu. Piemēram, ASV tas jau ir izraisījis vakanču pieaugumu un biroju ēku vērtību kritumu.

Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris februāra numurā (Nr.96).

Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.