Būvniecība pamatoti tiek uzskatīta par bīstamu nozari un pēc nelaimes gadījumu statistikas vienmēr bijusi saraksta augšgalā, sarunā ar Būvinženieri atzīst Mārtiņš Šaškevičs, Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba aizsardzības nodaļas vecākais eksperts.
Lai gan riska faktoru netrūkst arī citās jomās, būvniecībā darba drošībai nelabvēlīgu apstākļu sakritību veicina īpaši dinamiskā un mainīgā darba vide.
“Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērnais būvniecībā nebija tas trakākais, tomēr nelaimes gadījumu aizvien ir pietiekami daudz,” vērtējot kopainu raksturojošos skaitļus, secina eksperts. Paredzēt, kāds būs šis gads, ir neiespējami, jo negadījumu statistika nav prognozējama.
No 2021.gadā notikušajiem 2276 nelaimes gadījumiem 220 jeb 10% reģistrēti būvniecībā. M.Šaškevičs uzsver, ka nozare ir bīstama un, vērtējot skaitļu izteiksmē, tendence ik gadu ir visai līdzīga; mainās vien cipari, klasificējot mazāk smagos (jeb tā dēvētos nesmagos), smagos un letālos nelaimes gadījumus.
Pagājušajā gadā mazāk smagas traumas darbā guvuši 77% cietušo, bet piektdaļa jeb 20% – smagus veselības bojājumus. Reģistrēti arī seši nāves gadījumi, kas kopainā veido 3%. Traumu smaguma pakāpi nosaka ārsts, nevis VDI; pēc nelaimes gadījuma tiek pieprasīta izziņa, un mediķu kompetencē ir izvērtēt veselības traucējumu veidu, uzsver eksperts. Piemēram, pirksta savainojums, kājas sasitums un līdzīgi negadījumi ar maznozīmīgām sekām tiek klasificēti kā mazāk smagi, savukārt tādi, kur nodarītā kaitējuma sekas daudz nopietnākas – kā smagi.
Grūti izsvērt, cik pilnīga ir statistika, jo VDI reģistrē zināmos gadījumus, lai gan nereti līdz inspekcijai nonāk baumas par gūtajām traumām būvobjektos, ko darba devējs mēģinājis noklusēt vai arī nav atklājis. “Nevaram spekulēt un uzskaitīt to, ko nezinām, minot, cik varētu būt šādu noslēpto gadījumu, taču tādi ir. Ciniskākais, kas pēdējā laikā dzirdēts – darba devējs savu strādnieku, kurš cieta smagā nelaimes gadījumā, mēģinājis ķerrā no būvobjekta pārvietot uz blakus teritorijā esošu šķūni, lai tikai notikušais nebūtu fiksēts darba vietā,” atklāj M.Šaškevičs. Pa dažādiem kanāliem VDI sasniedz arī informācija no ārstiem, ka darba devējs vai nu jau laikus pārliecinājis savu darbinieku teikt, ka nelaime atgadījusies mājās, nevis būvobjektā, vai arī noskaņojis strādājošo atkārtotā vizītē pie traumatologa mainīt sākotnējo liecību, apgalvojot, ka savainojumi tomēr nav gūti darbavietā.
Visu rakstu lasiet žurnāla Būvinženieris aprīļa numurā (Nr.85).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
