Jautājumu par minimālās algas paaugstināšanu būvniecības nozarē varētu skatīt rudenī, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pārstāvji.
Trešdien, 6.aprīlī, izskatot Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (LBNA) ierosinājumu par minimālās mēnešalgas palielināšanu būvniecības nozarē jau šī gada rudenī, darba devēju organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju partnerība un biedrība Latvijas ceļu būvētājs neatbalstīja šādu iniciatīvu vismaz šajā gadā.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pārstāvji skaidro, ka ir nepieciešami vairāki risinājumi, lai atgrieztos pie šī jautājuma un būtu pārliecība, ka uzņēmumiem algu palielināšana neradīs vēl lielākus šķēršļus un apdraudējumu to maksātspējai. Ņemot vērā ģeopolitiskos notikumus, būvniecības nozarē jau šobrīd notiek būtisks izmaksu kāpums, kas rada papildus slogu uz pasūtītāju budžetiem.
Minētās nozares organizācijas uzskata, ka vispirms valsts līmenī jāsakārto jautājumi, kas stiprinātu visu nozari un katru tās uzņēmumu – minimālās algas celšana nozarē jāskata kopā ar valstī noteiktās minimālās algas celšanu un darbaspēku nodokļu politiku 2023.gadam.
Tāpat darba devēju organizāciju ieskatā būvniecības nozarē nepieciešama vidēja termiņa vismaz trīs gadu griezumā publiskā pasūtījuma prognožu sistēma, jāpārskata ēnu ekonomikas apkarošanas plāns un jāievieš tādi risinājumi, kas būtu orientēti uz visiem būvniecības segmentiem, kā arī jāvērtē praksē, kā pasūtītājiem un piegādātājiem izdodas koriģēt esošo līgumu izmaksu grozījumus, un jāievieš jauno būvdarbu līgumu izmaksu indeksācijas modelis.
Turklāt šī brīža situācija, kad ir augsta kopējā inflācija, būvmateriālu izmaksu pieaugums un apgrūtināta to sagāde, Covid-19 pandēmijas un Krievijas uzsāktā kara Ukrainā izraisītie satricinājumi, lēmumam par minimālās mēnešalgas paaugstināšanu nozarē jābalstās jaunākajos datos un reālajos apstākļos, norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pārstāvji.
Līdz ar būvniecības nozares ģenerālvienošanās noslēgšanu 2019.gadā, nozares minimālā alga ir 780 eiro mēnesī un stundas likme – 4,67 eiro. Kopš 2018.gada lielajos būvlaukumos ir ieviesta Elektroniskā darba laika uzskaites sistēma (EDLUS), kas nodrošina ēnu ekonomikas būtisku kontroli tajos. Grozījumu veikšana ģenerālvienošanās nosacījumos, tostarp arī attiecībā uz minimālo atalgojumu, ir ģenerālvienošanās Pušu komitejas kompetencē. Komitejā darbojas gan nozares darba devēju, gan darba ņēmēju pārstāvji.
Jau ziņots, ka būvniecības nozares ģenerālvienošanās Pušu komitejas sēdē trešdien darba devējus pārstāvošās organizācijas neatbalstīja arodbiedrības priekšlikumu celt minimālo algu būvniecībā no 780 eiro līdz 850 eiro.
Būvniecības nozares ģenerālvienošanās no 2019.gada 3.novembra nosaka, ka būvniecībā nodarbināto minimālā mēneša alga ir 780 eiro un stundas likme 4,67 eiro.
Lai ģenerālvienošanās atbilstu nozares vajadzībām, tās slēdzēji ir paredzējuši ģenerālvienošanās Pušu komitejas izveidi. Komitejas sastāvā ir četri pārstāvji no katras puses – četri arodbiedrības pārstāvji un četri darba devēju pārstāvji.
Trešdien Pušu komiteja sanāca uz sēdi, lai lemtu par LBNA priekšlikumu grozīt ģenerālvienošanās nosacījumus. Priekšlikums paredzēja minimālās mēneša algas celšanu būvniecībā nodarbinātajiem līdz 850 eiro un minimālās stundas likmes celšanu līdz 5,09 eiro no 2022.gada 1.oktobra.
Komitejas locekļiem no Latvijas Būvuzņēmēju partnerības un biedrības Latvijas ceļu būvētājs balsojot pret, LBNA priekšlikums par minimālās algas celšanu netika atbalstīts.
Pārrunas par minimālās algas celšanu norisinājās pusgadu, informē LBNA pārstāvji, uzsverot, ka vienošanās par šī brīža minimālo algu nozarē tika panākta pirms četriem gadiem, izmantojot 2016.gada datus, kas vairs neatbilst būvniecības nozares situācijai.
