Gaidāmais Konkurences padomes (KP) lēmums būvniecības karteļa lietā var ietekmēt būvniecības nozari, daļu no tirgus pārņemot Lietuvas būvkompānijām, intervijā aģentūrai LETA sacīja būvfirmas Skonto būve valdes loceklis Juris Pētersons.
Būvfirma SIA Skonto būve pagājušajā gadā strādāja ar 12,241 miljona eiro apgrozījumu, kas ir 3,4 reizes mazāk nekā 2019.gadā, savukārt uzņēmuma zaudējumi pieauga 2,5 reizes un sasniedza 3,188 miljonus eiro. Ar ko skaidrojams apgrozījuma un peļņas samazinājums pagājušajā gadā?
– Pagājušajā gadā tiešām apgrozījums un peļņa samazinājās, ko arī parāda finanšu rādītāji. Tam ir objektīvs izskaidrojums. 2019.gadā mēs pabeidzām lielus objektus, arī pagājušajā gadā bija jāpabeidz vairāki projekti, taču diemžēl visa sajukuma un pandēmijas rezultātā, kas sākās pagājušā gada pavasarī, daudz kas ir aizkavējies. Tie objekti ir ievilkušies šajā gadā, un to nodošana ir paredzēta šogad.
Covid-19 ietekme uz mūsu uzņēmumu bija vērā ņemama – gan kavējās piegādes, gan arī apakšuzņēmēji bija no ārzemēm, kas netika pāri robežām. Ja, piemēram, aizkavējas pamatu izbūve par diviem mēnešiem, tad loģiski, ka ķēdīte aiziet arī tālāk. Tajā pašā laikā mēs turpinām strādāt, pagājušajā gadā, piemēram, sākām nozīmīgu projektu – Jaunā Rīgas teātra rekonstrukciju. Skatāmies ar pozitīvu redzējumu nākotnē.
Cik daudz un kuri objekti bija tie, kas aizkavējās un pārcēlās uz šo gadu?
– Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinību fakultāte ir viens no šādiem lieliem un nozīmīgiem objektiem. Šo objektu bija plānots nodot pērn decembrī, bet nodosim tik šogad jūlija beigās. Labā ziņa ir tā, ka mums ir paveicies ar pasūtītāju, kas situāciju izprata un nodošanu pagarināja.
Vai Covid-19 bija vēl kāda ietekme uz uzņēmuma darbu?
– Nu sākumā, kā mēs atceramies, valdīja vispārējs apjukums, visi atceras tukšās Rīgas ielas. Bija neziņa, ko un kā darīt. Piemēram, par to pašu distancēšanos, diviem metriem, būvniecībā tas ir sarežģīti. Mēs uzņēmumā veicām risku izvērtēšanu, informējām valsts iestādes. Pagāja gan pāris mēneši, līdz saprata, ka visi jau nenomirs un ir jādzīvo tālāk.
Vai uzņēmums arī izmantoja valsts sniegto atbalstu Covid-19 krīzē – dīkstāves pabalstus, apgrozāmo līdzekļu programmas?
– Jā, mēs izmantojām. Ja valsts dod, tad tas ir jāizmanto. Dīkstāves pabalstu mums nebija. Pāris reizes gan mums bija jāaptur darbs objektos, jo bija Covid-19 situācija. Mēs izmantojām atbalstu apgrozāmiem līdzekļiem.
Cik liels bija valsts atbalsts?
– Likumā noteiktajā apjomā.
Kādi bija nozīmīgākie pagājušā gada objekti?
– Pagājušajā gadā mēs pabeidzām ļoti nozīmīgu objektu, par kuru saņēmām arī balvu, – Origo One biznesa centru. Projekts ir moderns, ar BREEAM Excellent sertifikātu, tas pagaidām ir vienīgais tirdzniecības centrs Baltijas valstīs ar šādu sertifikātu. Mēs par to tik tiešām jūtamies lepni, un tas parāda mūsu varēšanu.
Vai līgumu slēgšana par nākamo gadu objektiem nebija kavēta?
– Jāsaka tā, ka privātā sektora pasūtītāji tik tiešām aizdomājās un daži ir atlikuši savus lielos biroju projektus. Tagad gan atkal tirgus ir nedaudz atdzīvojies, konkursu ir daudz. Tagad jau ir nākamā problēma – cenu celšanās. Cenu pieaugums turpināsies, taču mēs jau visi saprotam, ka tas nebūs mūžīgi. Kādā brīdī, visticamāk, cenu kāpums apstāsies un pat noslīdēs uz leju. Mēs jau redzam tikai valsts un pašvaldību konkursu rezultātus, privātos nē. Man ir pamatotas bažas, ka par tādām cenām, kā tagad konkursi ir vinnēti, neko uzbūvēt īsti nevarēs. Problēma būs jārisina.
Pasūtītāji ir teikuši, ka tagad, sākoties daudziem lielajiem objektiem par Eiropas Savienības (ES) naudām, nāksies visu būvēt par lielāku sadārdzinājumu, nekā sākotnēji iecerēts.
– Ļoti iespējams. Arī ES fondu nauda, kas nāk iekšā, atstāj zināmu iespaidu uz tirgu. Protams, ir jāskatās, kas tie par projektiem – inženierbūves, infrastruktūras būves un arī ēku būvniecība. Lauvas tiesa no ES fondiem aiziet infrastruktūras būvēs. Pašreizējā situācija liecina, ka katrā piecu-septiņu miljonu eiro ēku būvniecības objektā konkursos piedalās no 10 līdz 17 firmām. Tas norāda uz to, ka principā objektu ir pamaz. Tās visas ir lielākas spēcīgās būvniecības firmas ar lielu pieredzi. Normālā situācijā šīs firmas īpaši neinteresētos par šāda apjoma objektiem. Apjomam būvniecībā būtu jābūt lielākam.
Kādi ir galvenie iemesli cenu kāpumam un kādas prognozes par turpmāko?
– Ja runājam par materiāliem, tad pašreiz tērauda stiegrojumam cenas no gada sākuma ir kāpušas par 100% un turpina kāpt. Ja pieaug izejmateriālu cenas, pieaug arī produktu cenas. Zāģmateriālu cenas aug. Paradoksāli, ka Latvijā kā zaļajā mežu zemē zāģmateriālu cenas ir kāpušas par vairāk nekā 100%. Cik ilgi cenas vēl kāps, to ir grūti pateikt. Skaidrojums cenu kāpumam ir droši vien tā pati Covid-19 problēma, ka visu aiztaisīja ciet. Tagad ir spējš rāviens, ka tomēr turpinām dzīvot, un pēc būvniecības ir pieprasījums. Ja ir liels pieprasījums, tad, protams, cenas kāpj. Kad cenas stabilizēsies, to ir grūti pateikt.
Runāju arī ar vienu valsts pasūtītāju, kas gan teica, ka cenu celšanos iepirkumos neredzot. Es gan norādīju, ka kaut kad ar to nāksies saskarties, ja tagad to neredz un nevēlas to ieraudzīt, tad, ja gribēs uzbūvēt, kaut kā šī situācija būs jārisina pēc tam. Protams, līgumos tagad rakstīts, ka neko nevarēs palielināt, bet tie būs jāmaina. Ja daudz maz būvnieks ar pasūtītāju saprotas, tad tiek meklēti varianti. Visiem ir vienkārši jārēķinās ar sadārdzinājumu.
Kādas ir prognozes par Skonto būves darbu 2021.gadā un 2022.gadā? Kā jums veicas ar pasūtījumiem?
– Pagaidām mēs piedalāmies konkursos. Mēs netaisāmies dempingot, izvēlamies cenas, kādas tās ir.
Protams, mēs gaidām KP lēmumu un to, kas sekos pēc tā. Kāda būs šī lēmuma ietekme, vai mums aizliegs turpmāk piedalīties konkursos, neaizliegs, vai būs kāda ietekme uz mūsu reputāciju, to pašreiz ir grūti spriest. Ir jāsagaida lēmums, un tad vērtēsim.
Ja jau nonācām pie KP tēmas, vai Skonto būve bija iesaistīta šajā kartelī? Vai apstrīdēsiet padomes lēmumu?
– Šī jautājuma komentēšanā es nevaru pārāk izplūst. Mēs bijām pieminēti šajā sarakstā, tas ir skaidrs. Saraksts bija garš. Liela interese bija vairāk tajā, kas tika nopludināts un ko redzējām televīzijā raidījumos. Skaidrs, ka šīs nopludinātās sarunas bija pavisam cita procesa ietvaros noklausītas un tad tās nonāca pie KP. Jāsaka, ka pirmie jautājumi Skonto būvei tika uzdoti pagājušā gada novembrī, bija tikai daži jautājumi un viss – vairs nebija nekādu komentāru, un neesam arī neko saņēmuši. Kad būs lēmums, tad arī varēsim runāt, jo nekādi apgalvojumi vai pierādījumi mums netiek rādīti. Mums atsūtīja materiālu ar vairāk nekā 6000 lappušu par šīm sarunām. Gaidīsim lēmumu.
Ja būs nelabvēlīgs lēmums, tad visdrīzāk pārsūdzēsiet?
– Kad būs lēmums, tad to izvērtēsim. Ja ir lēmums, tad jāredz, kādi ir argumenti un vai tos vari apstrīdēt. Vispirms jāvērtē lēmums.
Starp minētajiem 18 uzņēmumiem, kuriem KP varētu piemērot sodu, ir praktiski visi lielākie būvniecības uzņēmumi. Ja visiem tiks piemērots sods un liegums piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumu konkursos, kā tas ietekmēs nozari?
– Daļēji darbus uzņemsies mazākie nozares spēlētāji, un daļēji tādā gadījumā tirgu varētu pārņemt Lietuvas kompānijas, kuras jau nāk iekšā. Tas nozīmē, ka paši mēs nevarēsim, bet ES fondi taču būs jāapgūst. Visu vietējās mazās firmas nevarēs izdarīt.
Cik lielu daļu tirgus varētu ieņemt lietuvieši, un vai pēc tam vietējiem izdosies tirgu atgūt?
– Grūti spriest. Katrā ziņā tā nav vienīgā problēma. Vēl jautājums ir par to, ka, ja šāds lēmums tiks pieņemts, objektu sarakstā, par kuriem ir runa, ir ES fondu projekti. Es saprotu, ka pastāv risks, ka var nākties fondu naudu atmaksāt. Par šādiem zaudējumiem arī nāksies padomāt.
Vai tas draud ar kāda lielākā būvnieka bankrotu?
– Diez vai. Jautājums, kā uz būvniekiem pēc šāda gadījuma skatīsies privātie pasūtītāji. Ja ir liegums piedalīties valsts un pašvaldību projektos un konkursos, tad paliek tikai privātie. Cik tādu ir daudz, to varēs redzēt.
Vai, gaidot KP lēmumu, jau ir manīta attieksmes maiņa no sadarbības partneriem publiskā vai privātā sektorā?
– Nē. Pagaidām neko tādu nemanām. Arī tirgus gaida lēmumu.
Minējāt, ka šobrīd objektu nav, bažīgi raugāties uz KP lēmumu. Kā tad kopumā raugāties uz šo gadu un nākamo?
– Joprojām ir privātie tenderi, vairākos esam nonākuši nākamajās kārtās. Domāju, ka līdz gada beigām noteikti dabūsim kādu objektu.
Kādus sagaidāt šā gada finanšu rezultātus?
– Domāju, ka apgrozījuma apjoms būs līdzīgs kā pērn, tālāk skatīsimies nākotnē.
Kā vērtējat Covid-19 ietekmi uz nozari kopumā un tās attīstības perspektīvām? Kopumā izskatās, ka būvniecība ir viena no vismazāk cietušajam nozarēm.
– Jā, noteikti. Kopumā nozarē dati liecina pat par pieaugumu. To ir patīkami apzināties, ka nozarē kopumā ir pieaugums 2,7%, taču tajā pašā laikā ēku būvniecībā pieaugums ir nepilns procents. Tādējādi var teikt, ka ēku būvniecībā apjomi ir palikuši līdzšinējie. Infrastruktūras būvniecības apjomi gan ir lielāki, un pareizs jau tas lēmums ir – visvieglāk naudu apgūt ir noasfaltējot, tur nevajag būvprojektus.
Šovasar piešķīra 200 miljonus eiro tā saucamajam lielās gatavības projektiem.
– Kur tad šie projekti ir? Tā vienmēr ir bijusi vājā vieta ES fondu apgūšanā ar iepriekšējo iestrādi, lai naudu tekoši un vienmērīgi varētu apgūt. Sākuma periodā nauda netiek apgūta, bet, kad tuvojas beigas, tad tiek sasteigts un mēģināts visu saķert. Klasiska pieeja, ka attīstība būtu jāredz vismaz 10 gadus uz priekšu, kas tad īsti valstij ir vajadzīgs un kas jābūvē. Laicīgi sagatavot projektus un tad ķerties pie naudas apgūšanas būvējot.
Vai paredzat, ka arī nākamajā periodā ES nauda ieplūdīs nevienmērīgi?
– Es ļoti ceru, ka tagad tā nebūs, bet pieredze industrijā diemžēl liecina par pretējo. Kaut vai redzam šo ilgo riņķa danci ap akustisko koncertzāli. Nu bija cīņa par projektu uz AB dambja, tad tomēr nē, tad atkal par citu projektu citā vietā. Nu gadu gadiem nespējam atrast vietu, kur būt koncertzālei. Tas ir grandiozs piemērs, kā pie mums lietas notiek.
Tad ir cerības uz privātajiem pasūtītājiem ar biroju ēku projektiem?
– Jā, privātajiem attīstītājiem plāni ir. Paradoksāli ir tas, ka mums lielākie pasūtītāji šajā segmentā ir mūsu valstij dienvidu pusē. Cik tad mums šeit ir investīciju fondu, kas kaut ko būvē? Šķiet, ka nav. Kāpēc lietuviešiem ir, bet mēs nevaram? Tas jājautā mūsu valsts finansistiem.
Kāpēc Skonto būve izlēma paaugstināt prasības summu pret Valsts vides dienestu tiesvedībā par gudrona dīķiem?
– Jā, palielinājām. Laiks iet, un no 2015.gada, kad mūs izveda no objekta, samaksāts nav, ir nokavējuma procenti. Tā tie cipari salasās. Mūsu prasība pašreiz ir 20 miljoni eiro, tādu mēs uzturam. Ir daudz pamatojumu tam, kāpēc mēs uzskatām, ka valsts rīkojās ļoti nekorekti. Īsi pirms konkursa izsludināšanas dalībniekiem pašiem neļāva noņemt nekādus paraugus. Protams, pēc visiem konkursa noteikumiem mēs vadījāmies pēc tehniskās specifikācijas, ko pasūtītājs bija sagatavojis. Acīmredzot pirms konkursa pasūtītājam nebija precīzas informācijas par apjomu, savukārt 2015.gadā, kad mūs izmeta no šī objekta, tad gan pasūtītājs par 800 000 eiro noslēdza līgumu par apjoma izmērīšanu. Tad arī parādījās īstais apjoms. Principā mēs iztīrījām divas trešdaļas no apjoma. Lai mums samaksā par izdarīto darbu, un šķirsimies kā draugi.
Cik ilgi tiesvedība vēl varētu ilgt?
– Sākās 2015.gadā, un rezultātu es negribētu prognozēt. Tiesas sēde bija maijā, nākamā ir oktobrī, tā nu mēs tiekamies reizi divreiz gadā. Cik ilgi tā ies vēl uz priekšu, man grūti prognozēt. Piemēram, mēs ar savu Vācijas apakšuzņēmēju, kas šajā objektā strādāja, esam norēķinājušies. Vēl sākt tiesāties ar apakšuzņēmēju, mēs nu galīgi negribējām. Viņi izdarīja savu darbu, mēs izdarījām un viņiem samaksājām. Līdz ar to mums tie ir pilnīgi reāli zaudējumi.
Kā vērtējat ģenerālvienošanās ietekmi uz nozares darbību? Vai ir kas mainījies?
– Viennozīmīgi tā ir pozitīva lieta. Par to nekādas diskusijas nav, nozari tas sakārto. Vienmēr jau gan atradīsies kāds, kas vēlas šmaukties. Ģenerālvienošanās nav universāla panaceja, bet laba lieta tā ir. Tā ir saistīta ar darbalaiku, kontroli. Ja tos pārsniedz, tad jāmaksā par to. Sodi ir tādi, ka arī ģenerāluzņēmējs ir absolūti ieinteresēts kontrolēt, lai viss būtu kārtībā.
Šogad gan netika veikts ikgadējais pētījums par ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecības nozarē. Pagājušā gada pētījumā tika secināts, ka ģenerālvienošanās ietekme uz ēnu ekonomiku pagaidām vēl ir neliela. Vai šogad ietekme jau būtu jūtamāka?
Domāju, ka vajadzētu būt redzamākai. Sākumā jau tikai daļēji bija redzams rezultāts, tagad process ir iegājies un noteikti ir jābūt lielākai ietekmei. Es domāju, ka ēnu ekonomika nozarē ir samazinājusies vēl vairāk. Diemžēl es nedomāju, ka ēnu ekonomiku var izskaust pilnībā. Tāda ir dzīve, bet samazinājusies ir pilnīgi noteikti.
Pavasarī pieņemti jauni grozījumi Būvniecības likumā. Vai tie vairāk sakārto nozares darbību?
– Izklausās labi, uzrakstīts ir pareizi, bet, kā tas likums strādās dzīvē, to mēs vēl redzēsim. Katrā ziņā tas, ka ir nodalītas visu būvniecības dalībnieku atbildības, kas katram ir skaidras, ir ļoti pareizi un labi. Tad nebūs vairs tādu līgumu, kuros rakstīts, ka pilnīgi par visu atbild būvnieks, tā tam vairs nevajadzētu būt. Redzēsim nākamā gada laikā, kā likums reālajā dzīvē strādās. Lielākās problēmas jau vienmēr sākas ar to, ka pasūtītājs īsti nemāk noformulēt to, ko viņš grib, un dot projektētājam uzdevumu. Kad jāsāk būvēt, tad nu pasūtītājs saprot, ka nav īsti tas, kas viņam vajadzīgs – beigās, mīļais celtnieks, tiec nu galā un būvē augšā, ja mums kaut kas nepatiks, tad lauzīsim līgumu.
