Būvinženiera aprīļa numura viesis ir Mareks Pavārs, kuru kā sarunas biedru īsi un pāris vārdos pieteikt ir gandrīz neiespējami. Amats – Cēsu novada pašvaldības Centrālās administrācijas Attīstības pārvaldes projektu ieviešanas un uzraudzības nodaļas būvinženieris. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) vieslektors – lasa studentiem lekcijas, vada kursa projektus priekšmetā Būvdarbu tehnoloģija, kā arī vada kvalifikācijas darbus.
Paralēli darbam ar studentiem turpina apgūt jaunus zināšanu apvāršņus arī pats – ir LBTU Vides un būvzinātņu fakultātes doktorantūras studiju programmas Būvniecība un transporta inženierzinātnes doktorants. Mareks Pavārs ir Latvijas Būvinženieru savienības valdes loceklis. Būvindustrijas lielās balvas laureāts, saņēmis 2022.gada Būvindustrijas lielo balvu – Pamatakmeni – kā Gada inženieris. Pagājušajā rudenī, piesakot Mareku Pavāru šim apbalvojumam, kolēģi viņu visa cita starpā raksturojuši vispārākajā pakāpē – kā augstas klases profesionāli. Par apbalvojumu, profesionālo pieredzi, būvinženiera sūtību, prieku strādāt dzimtajās Cēsīs un visu citu svarīgo – šajā sarunā.
Ko jums personiski nozīmē šī augstā nozares atzinība – Būvindustrijas lielā balva?
– Ir gandarījums par novērtējumu no kolēģu puses un ļoti liels pacēlums! Jūtos fantastiski, gatavs jauniem izaicinājumiem. Šis nozares novērtējums ir devis papildu spēku un enerģiju, lai turpinātu iesākto un varbūt arī atvērtu kādus jaunus, plašākus apvāršņus.
Vienmēr gribas apbalvojuma saņēmējiem pavaicāt – vai pirms ceremonijas jau ir zināms, ka būs jākāpj uz skatuves kā laureātam, vai tomēr tas tiešām ir kā patiess pārsteigums?
– Kolēģi gan teica, ka ir pieteikuši apbalvojumam, bet rezultātu līdz pēdējai dienai nezināju. Apbalvojuma vadītāja Mārīte Šperberga uzaicināja, teica, ka esot obligāti jāpiedalās, balvas būšot visiem pieteiktajiem. Bet neko vairāk neatklāja, turēja lielā slepenībā. Viss tika ļoti labi noklusēts līdz pašam pēdējam brīdim. (Smejas.) Tā kā tas bija ļoti veiksmīgi. Parasti lielā un plašā lokā ir grūti kaut ko noslēpt, bet šoreiz tas tika izdarīts. Tas bija tiešām tā vakara pārsteigums. Fantastiski.
Kas jūs savulaik pamudināja pievērsties tieši būvinženiera profesijai? Kas tajā piesaista, aizrauj?
– Patiesībā mana sākotnējā izvēle bija pavisam cita inženiera profesija. Kokapstrādes inženieris, mācījos toreizējā Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU, tagad – Latvijas Biozinātņu tehnoloģiju universitāte jeb LBTU – red.). Absolvēju toreizējo Cēsu 4. arodvidusskolu kā mēbeļu galdnieks un, tā kā koks bija tuvāks, izvēlējos to ceļu. Bet, laikam ejot un mainoties tirgus situācijai, kad 2005. gadā kokapstrādē iestājās diezgan plaša krīze un visi uz ielas satiktie cilvēki strādāja būvniecībā, arī es nonācu tādā kā dilemmas priekšā. Varbūt arī man pamēģināt to, ko citi dara? Pāris gadu kā būvdarbu vadītāja palīgs nostrādāju, un pēc tam jau vienīgā iespēja, kā turpināt izaugsmi profesijā un pacelties pa kāpnītēm, bija iegūt izglītību, jo ar citu izglītību sertifikātu mēs nevaram iegūt. Tā man bija motivācija iestāties vēlreiz LLU neklātienē un iegūt inženiera grādu, nu jau būvinženiera, un veiksmīgi darboties jau kā atbildīgajam būvdarbu vadītājam, vēlāk kā projektu vadītājam.
2005.gads tiešām bija buma laiks būvniecībā…
– Jā, tas bija pats sākums pirms krīzes. Bija tāds vispārējs apkārtējais vilinājums – ar labām algām utt. Un tā nu esmu nonācis līdz būvinženierim.
Pašlaik esat būvinženieris pašvaldības iestādē. Ne visi būvinženieri izvēlas darboties t.s. otrā ierakumu pusē – kā pasūtītāja pārstāvji. Kālab šāda izvēle?
– Viena lieta droši vien ir tā, ka, iespējams, izaugu no tiešās būvniecības, ražošanas – kad vajadzēja izzināt un saprast, kā darbus veikt un arī kā veiksmīgi tos vadīt. Pašreizējie pienākumi, amats ir devis tādu kā nākamo pacēlumu. Man kā būvinženierim no pašvaldības puses ir nodrošināts ļoti plašs darbalauks, principā ir jāsaprot pilnīgi visas lietas. Te nepastāv iedalījums, ka esmu, piemēram, tikai vispārceltniecisko būvdarbu vai vēl kādas citas jomas vadītājs. Kā pasūtītājam jāpārzina viss – gan elektriskie tīkli, gan inženiersistēmas, gan ceļu darbi –, līdz ar to tā atkal ir motivācija pašam attīstīties un veiksmīgi turpināt šo darbu.
Kompetenču loks pašvaldības būvinženierim laikam ir ļoti plašs?
– Jā, jau sākot no iepirkumu izsludināšanas, pēc tam ir gan projektēšana, gan būvdarbi. Ir jāsagatavo iepirkuma dokumentācija, lai tā būtu saprotama, skaidra un lai pēc tam mēs varam arī 90% apmērā pie tā, ko esam plānojuši, turēties, ļoti minimāli kaut ko mainot. Tas ir milzīgs darbs, pārzinot visas nianses un sekojot līdzi tirgū notiekošajam. Un līdz ar to arī pašam ir gandarījums par to, ka visu laiku vari kaut ko jaunu apgūt. Te nav tā, ka visu laiku sēdi vienā būvlaukumā – kā viens būvlaukums beidzas, sākas nākamais, un, ja tev kā uzņēmējam darba specifika ir specializācija vienā šaurā jomā, tad kaut kādā brīdī diemžēl iestājas rutīna.
Un es ar rutīnu nevaru sadzīvot. Varbūt kādu brīdi varu, bet, ja tas ir ilgstoši, tad zūd azarts.
Foto no personīgā arhīva un no Būvindustrijas lielās balvas arhīva
Visu interviju ar Mareku Pavāru lasiet žurnāla Būvinženieris aprīļa numurā (Nr.91).
Žurnālu ABONĒ ŠEIT vai https://abone.pasts.lv/
vai pa e-pastu [email protected].
Pērc – Preses servisa tirdzniecības vietās.
